Kultūras pasākumi

« Decembris 2021 »
POTCPkSSv
29
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2

Mazā vēstures stunda. 1979.gads Mērsragā

Esam tikuši līdz pēdējam ieskatam septiņdesmitajos gados, un šķiet – laiks tiešām vareni paskrējis, kā toreiz, tā arī tagad.

1979 13nov Dzintra Blūma un Dzintra Štreimane ilggadējas zivju apstrādātājas zk 1maijs kolhoza Upesgrīvas cehā-page-001.jpg1979 23okt konservu ceha strādniece Olita Bidzāne-page-001.jpg

1979.gadā Mērsraga zvejnieku kolhozā “1.Maijs” laiku pa laikam notika valdes sēdes, kas bija veltītas ekspedīcijas kuģu reisu rezultātu izskatīšanai. Maijā sagadījās, ka pat divi ekspedīcijas kuģi vienlaikus atgriezās no reisa. VZTR 9024 kuģa komanda, ko vadīja toreizējais Darba Sarkanā Karoga ordeņa nu jau kavalieris – Anatolijs Ļeņs un arī VZTR 9064 komanda ar kapteini Alekseju Borihinu. Abas komandas, protams, dalījās iespaidos, kas gūti Dienvidatlantijā un Centrālajā Atlantijā, bet, diemžēl, bija arī likstas. Visbiežāk tās bija saistītas ar zivju nodošanu, jo kuģi zvejā devās uz vairākiem mēnešiem, bet no mūsu republikas visā reisa laikā nebija teju nevienas bāzes, kam zivis nodot. Nododot citu republiku bāzēm lomu, zvejas kuģi bija tādā kā pabērna lomā, jo no mūsu republikas kuģiem tad zivis pieņēma kā no pēdējiem. Arī par Refrižeratoru flotes Rīgas bāzes zvejnieku slikto apkalpošanu Kurzemes zvejnieki sūdzējās regulāri. Lai nu kā, zvejnieki par pašaizliedzīgo darbu bija pelnījuši uzslavas, un tādas tika ne vien augstākminētajiem, bet arī A.Grīnfelda, H.Vahera, D.Silinga, Ž.Nemiera un K.Baloža komandām. Arī tepat, Rīgas jūras līcī strādājoši allaž izjuta sacensības garu, un, līdz ar to, labi rezultāti neizpalika arī A.Griezes, E.Skujas, K.Baloža, G.Krīgera, K.Spādes, Z.Āboliņa, Ž.Gulbja, K.Šteinberga u.c. komandām. Mūsu kolhozam bija vien trīs tāljūras zvejas kuģi, ko vadīja A.Ļeņs, A.Borohins un arī Z.Lukevics.

PSRS Konstitūcijas pirmajai gadadienai par godu individuālajās sociālistiskajās saistībās iesaistījās un godam ar tām tika galā vairāki posmi visās kolhoza nozarēs. Par zvejas rīku cehā strādājošajiem – labākajiem togad nosaukti – A.Kocere, M.Blūma, V.Erķe, K.Celma, I.Kadiķe un Erna Zute. Transporta nozarē  - mašīnu vadītāji: A.Birznieks, E.Zvejnieks, A.Valers, V.Jākabsons, Z.Neilands. No autobusa šoferiem pirmo vietu izcīnījis J.Štrodahs, bet traktoristu grupā līderi bijuši I.Eglītis un P.Sebeckis.

Starp citu, togad vērtēt sociālistiskās sacensības rezultātus un noslēgt jaunu līgumu Mērsragā ieradās delegācija no zvejnieku kolhoza “Hiju Kalur” (Igaunija – aut.).

Celtniecības darbi joprojām Mērsragā nebija rimuši, un tomēr – ne ar tādu sparu, kāds bija līdz septiņdesmito gadu vidum. Bija objekti, kuru remonts vai būve “ievilkās”. Tika plānots, beidzot pabeigt arī zivju apstrādes kompleksa celtniecību, lai to varētu izmantot ne vien lomu pārstrādei, bet ražot arī sakņu un gaļas konservus. Kolhozam bija pietiekoši daudz lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur varēja audzēt dažādas saknes konservu ražošanai, bet – pastāvēja grūtības ar zemes meliorāciju.

Mērsraga zvejnieku kolhozs “1.Maijs” gan remontēja vidusskolas telpas, gan krāsoja skolas fasādi un arī darīja daudz, lai skolotājus varētu nodrošināt ar dzīvokļiem. Bija pat televizors gandrīz katrā kabinetā, celtniecības materiālus arī “Lāčplēša” kolhoza priekšsēdētājs Osvalds Grīnšteins nekad neatteica, tāpat arī melnzemi apstādījumiem vai granti gājēju celiņiem. Un tomēr, intervijā (1979.g.21.aug.”Padomju karogā”- aut.) ar Mērsraga vidusskolas direktoru Kārli Baumani, 1979./80.mācību gada gaidās, ir kārtējo reizi lasāms skaidrs izmisums par sporta zāles trūkumu – “Arī šogad, diemžēl, būs jāiztiek bez sporta zāles. Ir projekts, iedalīti līdzekļi un materiāli, bet nav, kas ceļ…”.

Mērsraga vidusskola bija vienīgā visā Talsu rajonā, kam nebija sporta zāles. Arī stadions nebija pārāk labā stāvoklī. Jāsaka gan, - sporta zāles trūkums netraucēja skolotājiem darīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, uzņemt viesos arī vasaras nometnes, kā arī ciemiņus no Lietuvas PSR Sveņčoneļas 1.vidusskolas un Baltkrievijas PSR Ostrovecas vidusskolas. Šāda sadraudzība starp skolām jau tolaik bija populāra un kalpoja pat kā svētku tradīcija, jo viesus uzņēma ar vērieni: skanēja pūtēju orķestris, mērsradznieki ciemiņus sagaidīja latviešu tautas tērpos, sveica ar ziediem, suvenīriem, rīkoja ciemiņu ierašanās brīdim par godu arī savu rokdarbu, zīmējumu izstādes, kā arī  - iepazīstināja ciemiņus, lepojoties ar savu ciematu. Visi kopā devās apskatīt tolaik mazliet vairāk kā simts gadus seno Mērsraga bāku, pabija uz kuģa, kas bija nupat atgriezies no tālā reisa, pulcējās vēlāk arī svētku gājienam utt. Šāda draudzība nozīmēja arī pieredzes apmaiņu, tad nu arī Mērsraga vidusskolas skolēni un skolotāji devās 1979.gadā uz kaimiņrepubliku pie draugiem (un rajona sacensības partneriem – aut.) uz Baltkrievijas PSR Grodņas apgabala Ostrovecas pilsētciematu.

Mūsu ciema bērni bija talantīgi, un par skolas noslēguma atzīmēm priecāties varēja ne vien 8.klases absolventi, bet arī mazie skolēni, kas ar labiem rezultātiem piedalījās tēlotājmākslas konkursā “Cilvēks, darbs, jūra”. Diplomus par labiem sasniegumiem ieguvusi 5.klases skolniece Alda Sproģe, 3.klases skolnieks Aivars Klagišs un 2.klases oktobrēns Oskars Luksis. Atzinības rakstus saņēmušas 5.a klases skolnieces Vineta Apse un Linda Telšova, kā arī Vilnis Veitners no 4.klases un 6.klases skolniece Antra Ozoliņa. Bērnus dalībai konkursā toreiz gatavojusi pieredzējusi skolotāja Olīvija Seļicka.

Arī bez propagandistu darba, saprotams, septiņdesmitajos iztikt nevarēja. Gandrīz visās M.Plūdoņa Rojas zivju konservu kombināta ekonomisko un politisko mācību skolas grupās mācības noritēja pilnā sparā. Par paraugu citiem tika saukta Mērsraga ceha vecākā ekonomiste Dzidra Treiberga, kas par progagandisti strādāja kopš kombināta dibināšanas, tātad, uz 1979.gadu – jau 10 gadus. Viņa gan savlaicīgi ieradās pēc programmām un attiecīgās literatūras, gan arī pati regulāri brauca raudzīties, kas saņemts jauns, meklēja partijas izglītības kabineta ieteikto literatūru un regulāri piedalījās republikas un rajona rīkotajos semināros, kā arī pati savas nodarbības vadīja augstā teorētiskā un metodiskā līmenī. Tāpat par labu komunistiska darba skolu grupu vadītāju sauca Mērsraga konservu ceha priekšnieci A.Ozolu-Ozolnieci un šī paša ceha meistari A.Španku. Par Annu Španku jau šo to esmu stāstījusi, un, iespējams, kāds ir arī lasījis manu interviju ar viņu. Bet, kas tomēr to nav darījis vai jau piemirsies, atgādināšu, ka Anna ir senas zvejnieku dzimtas atvase. Jūrā devās gan viņas vecvectēvs, gan vectēvs, gan arī tēvs, un arī viņa jau 16 gadu vecumā sāka strādāt Mērsraga zivju konservu fabrikā. Bet jau 1979.gadā viņas pašas vadībā strādāja ap 80 cilvēku. Viņa bija jaunā meistare, kas labi sapratās ar cilvēkiem, bet, kad Anna saņēma tehniķa tehnologa diplomu, viņu iecēla par konservu ceha vecāko meistari. Tas, ka viņa darbojās arī komunistiskajā darbā, nebija nekāds brīnums, jo viņai arvien bija savi sabiedriskie pienākumi: darbojās ceha sociālās nodrošināšanas komisijā, rūpējās par strādnieku atpūtas organizāciju, tāpat viņa bija arī ciema sieviešu padomes sastāvā un vidusskolas vecāku komitejā.

Mācību programma nemaz nebija tik viegla. Trīs gadus komjaunieši mācījās PSKP politiku, izprotot to, kas ir marksisms, ļeņinisms pēc būtības un darbībā. Bet mācības, par spīti tam, ka tās bija grūtas, bija populāras. Jaunieši paši zvanīja, jautāja, kad būs nākamās nodarbības. Lielākā daļa no tiem, kas šādas mācības apmeklēja, strādāja dažādās darba vietās. Piemēram, Skaidrīte Pūliņa bija meistare konservu cehā, Imants Laukšteins – meistars mehāniskajā cehā, Inta Strazdiņa – audzinātāja bērnudārzā, Ēriks Cīcis – šoferis un mehāniķis. Likās, par spīti noslogotībai tiešajā darbā, pie mums tiešām netrūka cilvēku, kas vēlējās būt zinoši, izglītoti dažādos jautājumos.

Arī par kultūras dzīvi Mērsragā joprojām sūdzēties nevarēja. Kultūras nama 14 mākslinieciskās pašdarbības pulciņos bija iesaistījušies ap 200 cilvēku, kas allaž kopīgi gatavojās arī skatēm. Un tajās bieži gūtas godalgotas vietas. Atzinīgi vērtējama bija arī togad iegūtā trešā vieta, kas mūsu kultūras namam tika republikāniskajā teicama darba klubu iestāžu skatē par darbu ar jaunatni. Uzlabojies bija arī masu politiskais darbs, kas joprojām bija modē, un palielinājies ne vien lasīto lekciju skaits, bet arī to apmeklētāju skaits. Jau no paša gada sākumā kultūras namā darbojās vēlētāju klubs, kas nozīmēja arī konkrētu darbības programmu: kinolekcijas, piemēram, par tolaik ievērojamo ceļotāju N.Prževaļski, lekciju par ideoloģiskās cīņas problēmām pasaulē un Latvijā, lekcijas Padomju Latvijas 60.gadadienai par godu, interesantas un izglītojošas tikšanās ar māksliniekiem kā A.Jēgers, kas stāstīja par grāmatu ilustratoru darbu un sadarbību ar poligrāfiķiem u.c. Joprojām darbojies arī Mērsraga jaunatnes klubs “Bura”, kas organizēja diskotēkas, pasākumus par konkrētām tēmām ne vien pie mums, bet arī citur.

Jā, laiku pa laikam laikrakstos minēts arī, kurš tad pirmais devies pie vēlēšanu urnām. Savu cildeno pilsoņa pienākumu ar dalību PSRS Augstākās Padomes vēlēšanās, kas notika pirmo reizi pēc jaunās PSRS Konstitūcijas pieņemšanas, Mērsragā izpildījis tolaik vēl jaunais vēlētājs – Māris Dzērve. Mērsradznieki togad balsoja par pašu cilvēku. Par Augustu Zitmani, kas šeit bija uzaudzis, gājis skolā un guvis arī pirmo darba rūdījumu. Jaunos vēlētājus tolaik bija pieņemts ar ziediem sveikt.

Tāpat noritēja arī kopīga gatavošanās un vēlāk arī došanās uz ceturtajiem republikas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Mežaparkā. Vienīgā, kas gatavoja visus iespējamos kolektīvus, bija tieši Mērsraga vidusskola. Te skolotāju Gaida Bieranda un Valda Cēberga vadībā repertuāru apguva meiteņu un jauktā kora, pūtēju orķestra dalībnieki, kā arī trīs deju kolektīvi, kurus mācīja Māra Ērgle un Marija Cēberga. Jāpiebilst-, Marija Cēberga togad bija deju kolektīvu virsvadītāja, kas par panākumiem mācību un komunistiskās audzināšanas darbā, kā arī par aktīvu sabiedrisko darbu tika apbalvota ar nozīmi – “Teicamnieks tautas izglītības darbā”.

Nevienu jau vairs nepārsteidza fakts, ka allaž aktīvo Mērsraga vidusskolas skolotāju Hildu Pūliņu Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs apbalvoja ar medaļu “Darba veterāns”. Šķita, viņas spēks un enerģija vienmēr bijuši ar neizsmeļamām rezervēm. Visu savu mūžu viņa bija bijusi ne vien uzticīga savai profesijai, bet arī savai pirmajai darba vietai, protot to apvienot ne vien ar deju kolektīvu vadīšanu, bet arī ar deputātes amata pienākumiem, kas pie viena bija arī Mērsraga vidusskolas partijas pirmorganizācijas sekretāre. Viņa uzskatīja, ka izaugsmi var iegūt tikai nemitīgi pilnveidojot savu personību.

Vēl pie kultūras dzīves noteikumiem pieskaitāma arī mītiņu organizēšana. Viens no tādiem rīkots saistībā ar Padomju valdības paziņojumu sakarā ar Ķīnas maoistiskās vadības sākto agresiju pret Sociālistisko Vjetnamu. Mītiņu atklāja kolhoza partijas pirmorganizācijas sekretārs E.Bidzāns, bet tajā runāja arī kolhoza valdes priekšsēdētājs E.Krūmiņš, arodkomitejas priekšsēdētājs M.Birznieks, A.Graudiņš u.c., kas asi nosodīja Ķīnas valdību par agresiju, vieglprātību, ar kādu, izmantojot ieročus, apdraudēts miers Dienvidaustrumāzijā un citur pasaulē. Tas bija laiks, kad kolhozos pat rīkotas talkas, lai tajās nopelnītos līdzekļus ieskaitītu palīdzības fondā grūtībās nonākušām valstīm, kāda tolaik bija Vjetnama.

1979.gadā Talsu rajona veselības aizsardzības darbinieku svētkos notika arī ilggadējo, labāko darbinieku godināšana. Ministrijas pateicība izteikta arī Mērsraga ambulances vadītājai Mārītei Dreikšenei. Apbalvoto vidū arī upesgrīvnieki, kam togad ticis vimpelis “Labākais kinopunkts”. Tajā par kinomehāniķi strādāja D.Čamane, bet par palīdzi R.Sebecka.

Paldies visiem, kas caur šīm mazajām vēstures stundām gremdējušies atmiņās, pārdomās, vai, tieši otrādi, uzzinājuši ko jaunu par sevi, saviem radiem un cilvēkiem ap sevi. Tiksimies astoņdesmitajos!

Inga Hartika,

Mērsraga TIC vadītāja

#Mērsrags #Mērsragavēsture

FOTO no 1979 “Padomju karoga”- 16.oktobra laikrakstā -  Irēna Balode un Malda Damlica sagatavo kārtējo reņģu partiju kūpināšanai, 13.novembra laikrakstā - Dzintra Blūma un Dzintra Štreimane (ilggadējas zivju apstrādātājas zvejnieku kolhoza “1.Maijs” Upesgrīvas cehā – aut.), un arī 23.oktobra laikrakstā publicētais foto - konservu ceha strādniece Olita Bidzāne