Kultūras pasākumi

« Decembris 2021 »
POTCPkSSv
29
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2

Mazā vēstures stunda. Mērsrags 1977.gadā

Jūlijā Mērsraga kultūras nama zāle rotāta vasaras ziediem par godu 11 pilngadību sasniegušajiem. Pilngadības svētkus svinēja Inga Apse, Gatis Krauze, Biruta Bidzāne, Haralds Bergs u.c. Pilngadniekus tolaik uzrunāja arī ciema izpildu komitejas priekšsēdētājs A.Krikovskis, kas jauniešiem izsniedza pilngadības apliecības. Padomos, kas varēja noderēt turpmākajai dzīvei, dalījās arī M.Plūdoņa Rojas ZKK Mērsraga nodaļas pārstāve V.Jankevica un z/k “1.Maijs” priekšsēdētāja vietnieks H.Ausmanis. Jauniešus sveica arī kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis E.Vīnerta vadībā.

1977_ Mērsraga vidusskolas 11klases žetonvakars_foto īp Gatis Krauze.jpg1977_ Pilngadības _foto īp Gatis Krauze.jpg1977_25jūn Mērsraga vidusskolas izlaidums _foto īp Gatis Krauze.jpg1977_25jūn Mērsraga vidusskolas izlaidums ar Baumani_foto īp Gatis Krauze.jpg1977_maijs_Pēdējā zvana diena Mērsraga vidussk foto īp Gatis Krauze.jpg

Bet vēl pirms tam, protams, svinēti vasaras lielākie svētki – Zvejnieku diena. Kā allaž, kopā ar vietējiem pašdarbnieku kolektīviem, uz skatuves kāpuši arī viesi, un visiem sanākušajiem bijis liels prieks par zvejnieku kolhoza gūtajiem panākumiem darbā. II ceturkšņa nozvejas plāns izpildīts bijis jau ar uzviju, kopumā uz 110%. Visās trijās brigādēs, kas strādāja Baltijas jūrā un līcī, bijuši iespaidīgi darba rezultāti. Kā labākās traleru un motorlaivu komandas nosauktas tās, ko vadīja kapteinis Žanis Gulbis, Kārlis Šteinbergs, Imants Zariņš, Aleksejs Borihins, Anatolijs Ļeņs.

Augustā ar kinomehāniķu darbu mūsu pusē iepazinās grupa Moldāvijas kinodarbinieku, daloties arī savā pieredzē kinoseansu organizēšanā un kinofilmu propagandā. Tālie ciemiņi pabija ne vien Mērsragā, bet arī Rojā, Lubes ciemā un Talsos.

Septembrī kultūras namā atklāta zvejnieku kolhozu uzskatāmās aģitācijas skate – “Mērsrags – 77”. Skati organizēja Zvejnieku kolhozu savienība pēc z/k “1.Maijs” iniciatīvas. Tajā piedalījās visi republikas zvejnieku kolhozi, izņemot “Boļševiku”. Bijusi arī žūrijas komisija, ko no Mākslinieku savienības mākslinieku un zvejnieku estētiskās sadarbības komitejas pārstāvēja Harijs Blunavs. Pirmo vietu un Zvejnieku kolhozu savienības diplomu un balvu, kā arī zvejnieku kolhoza “1.Maijs” ceļojošo balvu izcīnīja mūsu pašu zvejnieku kolhozs ar mākslinieku Oskaru Jumtiņu. “1.Maijs” saņēma arī balvu par veiksmīgāko kompozīciju, kas veltīta Lielā Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60.gadadienai. Skates dalībnieki tikušies arī ar mākslinieku Arvīdu Jēgeri viņa grāmatu ilustrāciju izstādē, kā arī noskatījušies kinoamatiera Ulda Lapiņa veidotās filmas.

Oktobrī Mērsraga vidusskolas kolektīvs pulcējās svinīgam gājienam, kas bija veltīts komjaunatnes nodibināšanas gadadienai. Gājiens noslēdzās mūsu kultūras namā, kur svētki turpinājās ar tematisko vakaru “Plaukst tūkstoš ziediem dzimtā zeme”, bet pats svētku kulminācijas brīdis ikkatram saistījās ar iespēju satikt žurnāla “Draugs” galveno redaktori, Lielā Tēvijas kara snaiperi Inesi Spuri.

Rīkota arī “apaļā galda konference”, gatavojoties Lielā Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60.gadadienai. Mūsu vidusskolas un kolhoza komjaunieši sanākuši kopā, lai dalītos zināšanās par sava rajona un ciema revolucionārajām tradīcijām, cīņām un cīnītājiem. Katram pārrunu dalībniekam z/k “1.Maijs” partijas pirmorganizācijas sekretārs E.Bidzāns pasniedzis arī nozīmīti ar V.I.Ļeņina krūšutēlu. Konferencē sava loma bija vairākiem ciemā aktīviem cilvēkiem: H.Pūliņai, kultūras darba organizatorei D.Krūmiņai, kultūras nama direktorei I.Vīnertei, vidusskolas vecākajai pionieru vadītājai B.Venckus, kā arī skolotājai I.Libreihai un citiem. Ko tas nozīmēja? Šie cilvēki bija tie, kas komjauniešus konferencē uzrunāja, gatavoja metodiskos materiālus, atbildēja uz jautājumiem u.c.

Trīsdesmit divi darba gadi, kas aizvadīti bez pārtraukuma – tieši tik ilgi līdz 1977.gadam bija nostrādājis saldētavas mašīnists Juris Pūliņš. Sākumā viņš z/k “1.Maijs” strādājis par šoferi, darbā allaž uzsvērta viņa centība un neatlaidība, kā arī augstā atbildības sajūta, tāpēc arī togad J.Pūliņš ticis pie kārtējā Goda raksta un pateicības. Līdzīgi arī var teikt par zivju pieņemšanas un apstrādes ceha meistari – pieņēmēju Ernu Bortņevsku un šprotu blīvētāju Annu Smilgaini, kas par augstiem sasniegumiem ražošanā apbalvota ar ordeni “Goda zīme”. Trīsdesmit darba gadus zvejnieku kolhozā togad aizvadījis arī saldētavas vecākais mašīnists Arvīds Frīdmanis, mehāniskā ceha virpotājs Ansis Lapsa, un gandrīz tikpat arī santehniķis Jānis Blūms. Ļoti daudziem mūsu zvejnieku kolhozā izdevies aizvadīt bagātu darba mūžu.

Ja atskatāmies uz skaitļiem, kas saucami par darba augļiem, tad droši var teikt – labus panākumus ik gadu guva arī Upesgrīvas ceha kolektīvs, ko vadīja I.Fībiga. Cehā 1977.gadā vien izpildīts divu gadu ražošanas plāns visos pamatrādītājos. Labi panākumi gūti,  kā vienmēr, ekspedīcijas kuģu sagatavošanā reisiem. Par to atzinība tikusi flotes ekspedīcijas daļas vadītājam A.Blektem un priekšsēdētāja vietniekam S.Apšiniekam.

Lauksaimniecības nozarē sperti pirmie soļi šķirnes cūku fermas attīstībā. Šī nozare prasīja īpašu uzmanību gan no celtniekiem, gan no nozares vadošā personāla un arī no katra strādnieka. Meža ielokā vietu atradusi Aizsilnieku ferma, kurā audzētas Landrases šķirnes cūkas, kas deva iespēju mūsu rajona saimniecībām krustot cūkas kvalitatīva bekona ieguvei. Fermas caurlaidē maiņās dežurēja M.Ķēniņa, M.Zvejniece, D.Telšova un K.Pētersons. Par vaisliniecēm, sivēniem un audzējamiem lopiem jau no pirmās dienas rūpējās Olga Āboliņa un Mirdza Moročko. Palīgdarbus veica H.Jankevics, bet par cūku veselību rūpējās veterinārā feldšere Aina Endzele. Līdz 1978.gada beigām plānots fermu paplašināt tā, lai tajā augtu 250 cūkas vaislinieces kopā ar sivēniem. Bija arī iecere paplašināt kolhoza dārzniecību, lai spētu pilnīgāk nodrošināt ciema iedzīvotājus ar agrīniem dārzeņiem un ziediem.

Būvēts arī jaunais zivju apstrādes cehs – tieši aiz tīklu darbnīcas korpusa. Tas bija viens no lielākajiem objektiem, kurā togad strādāja mūsu kolhoza celtnieki. Viena brigāde būvēja 55 dzīvokļu māju, otra – ražošanas ēku. Zivju apstrādes cehu cēla Kārļa Veidemaņa vadītā brigāde, kas sastāvēja no 24 cilvēkiem.

Arī ķezas laikrakstos atrodamas, kā jau katru gadu – konditorejas cehā konstatēts preču pārpalikums, izrakstīti fiktīvi dokumenti par it kā izsniegtiem produktiem, cilvēki nav bijuši apmierināti ar stikla taras pieņemšanas punkta darba laikiem un ko tik vēl ne. Jāsaka,  - kā jau visos laikos.

Lai Jūsos vairāk pozitivitātes! Lasiet, uzziniet ko jaunu, atcerieties aizvadīto laiku, un jā – dodieties dabā!

Inga Hartika,

Mērsraga TIC vadītāja

#Mērsrags #Mērsragavēsture

FOTO: Gata Krauzes fotoalbuma foto – 1977.gada vidusskolnieku pēdējais zvans, izlaidums, muzicēšana kungu ballē, kā arī pilngadības.