Kultūras pasākumi

« Decembris 2021 »
POTCPkSSv
29
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2

Mazā vēstures stunda. Mērsrags 1976.gadā

Gadam jāsākas priecīgi. Kāpēc lai tas nesāktos ar tortēm? Lai izzinātu iedzīvotāju gaumi un pieprasījumu pēc konditorejas un kulinārijas izstrādājumiem, arī togad janvārī notikušas ražojumu izstādes, kuru ietvaros izstrādājumus varēja iegādāties. Mērsragā pārdotas vairāk kā 120 tortes, kas mūsdienās šķiet pat neticami. Izstādes laikā mērsradzniekus apkalpoja A.Kristapsone un Ā.Paegle.

Kolhozam_30_1976g_13.jpgKolhozam_30_1976g.jpgKolhozam_30_1976g_1.jpgKolhozam_30_1976g_3.jpgKolhozam_30_1976g_4.jpgKolhozam_30_1976g_5.jpgKolhozam_30_1976g_7.jpgKolhozam_30_1976g_8.jpgKolhozam_30_1976g_9.jpgKolhozam_30_1976g_10.jpgKolhozam_30_1976g_12.jpgMērsraga milicijas darbinieks Imants Liepiņš Daiņa Kārkluvalka foto 23novembra1976 Padomju karogā-page-001.jpg

1976.gadā “Kantiņu” mājās atrasts nozīmīgs dokuments – partijas biedra karte, kas tur noslēpta 1941.gadā. Tā piederēja Kārlim Gādmanim (pēc Latvijas padomju varas atjaunošanās 1940.gadā viņš kļuva par Mērsraga pagasta partijas organizatoru – aut.), ko kopā ar citiem padomju aktīvistiem 1941.gadā augustā pie ebreju kapiem nošāva. Dokuments bijis ietīts laikrakstā, un, pateicoties niedru seguma teicamajām mitruma izolācijas spējām, bija ļoti labi saglabājies. Pēc atrašanas vērtīgais dokuments nonācis Valdemāra Gādmaņa rokās, kas to pēc tam nodevis Talsu novadpētniecības un mākslas muzejam.

M.Cēbergas vadītajā jauniešu deju kolektīvā dejoja 20 dejotāju. Dažas no dejotājām mācījās Anapā un gatavojās, kā reiz, atgriezties dzimtajā ciemā, lai te dzīvotu, strādātu un arī dejotu. “Padomju Karogā” minēts, ka tās bijušas Mārīte Akmeņlauka, Inta Krekauska un Daila Čamane. Deju mēģinājumos ar akordeonu rokās mūziku spēlējis Dainis Tomsons – kapteiņa Žaņa Gulbja dēls.

Maijā Mērsraga kultūras namā aizsākās rajona skolu pašdarbības festivāla noslēguma skates koncerti. Visu maija pirmo nedēļu komisija 15 rajona skolās vērtēja pašdarbības kolektīvu sniegumu. Par īstiem svētkiem šīs skates izvērtās ne tikai Mērsragā, bet arī Vandzenē, Dundagā, Talsos u.c. Komisija novērtēja ne tikai katras skolas priekšnesumu māksliniecisko izpildījumu, bet arī scenāriju kopumā, kā arī estētisko noformējumu. Par vislabāko atzīts Mērsraga vidusskolas skates koncerta scenārijs.

Pārmaiņas notikušas arī kultūras dzīves organizatoru vidū. 1976.gadā Mērsraga jauktajam korim jau cits diriģents – Jānis Ērenštreits, ar ko kopā dziedātāji gatavojušies Dziesmu svētkiem.

17.aprīlī (Komunistiskās talkas diena – aut.) M.Plūdoņa Rojas zivju konservu kombināta Mērsraga nodaļas cehos bijusi svinīga sanāksme, kuras ietvaros sveikti cehu meistari un sabiedrisko organizāciju vadītāji. Ļoti spraiga bijusi strādnieku savstarpējā sacensība par labākā titulu savā kolektīvā un profesijā. Konservu cehā labākās šprotu blīvētājas izrādījās Velta Zazule, Jefrosinija Žukovska un Anna Rudzīte. Svaigo zivju pieņemšanas un apstrādes cehā labākā – Laimoņa Meras brigāde, bet labākās produkcijas blīvētājas gods ticis Solomaņidai Veļijenko, Raisai Kristapjonokai, veiklākais un labākais zivju apstrādātājs bijis Eduards Bramanis.

Līdzīgi kā mūsdienās, arī tolaik lielu palīdzību zivju aizsardzības dienestam sniegušas vietējās padomju iestādes un milicijas daļas darbinieki. Pie mums tāds bija Imants Liepiņš, kas dienestā uz to brīdi bija aizvadījis jau 15 gadus. Viņš kā iecirkņa inspektors apmeklētājus pieņēma ciema padomes ēkā piektdienās noteiktā laikā.

Zvejnieku svētkos – zvejnieku kolhozam “1.Maijs” svinēta dibināšanas 30.gadadiena. Svētku gājienā, koncertā, visos svētku pasākumos piedalījušies simtiem zvejnieku, mehāniķu, šoferu, konservu ražotāju, daudzu citu profesiju pārstāvju, kas dzīvoja un strādāja Mērsragā. Protams, netrūka arī viesu un apsveicēju. Mērsradzniekus sveica Rietumu baseina zivju rūpniecības galvenās pārvaldes priekšnieks I.Šinkarjovs, Zvejnieku kolhozu savienības valdes priekšsēdētājs M.Pesse u.c. Par labiem sasniegumiem piecgades plāna izpildē, par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu ar rajona izpildu komitejas Goda rakstu apbalvots kolhoza priekšsēdētājs E.Krūmiņš, strādniece Dz.Blūma, lauksaimniecības nozares vadītājs Z.Grīnvalds, materiālās apgādes daļas vadītāja vietnieks J.Apse, kultūras nama vadītāja I.Vīnerte, sardze V.Legzdiņa, šoferis Z.Andersons.

Elmārs Krūmiņš uzskatīja, ka ikviena uzdevums ir “visu dabas bagātību – kā jūras, tā zemes lietderīga un saprātīga izmantošana, lai pieaugtu paša cilvēka sadzīves un kultūras līmenis.”

Ar labiem panākumiem strādāja un gadu noslēdza ekspedīcijas zvejas kuģi, ko vadīja kapteiņi J.Bērziņš, A.Legzdiņš, V.Tarans, E.Lacis. Ekspedīcijas flote kopumā ceturtā ceturkšņa uzdevumu jeb plānu bija pārsniegusi gandrīz par 40%. Vietējā zvejas flotē, kā allaž, labi veicās J.Seļicka vadītajai zvejas brigādei. Protams, sevišķas uzslavas pelnījušas bija arī komandas, ko vadīja kapteiņi A.Ozols, K.Šteinbergs, A.Grieze, A.Āboliņš, H.Feldmanis un A.Neilands. Starp citu, kapteinim Arnim Legzdiņam maijā bija pirmais reiss kapteiņa amatā, un jau tad viņš spēja kopā ar komandu nozvejas plānu izpildīt 50 dienas pirms noteiktā termiņa.

Ar ražošanas daļas vadītāja Ulda Lapiņa neatlaidību nostabilizējusies arī konservu ražošana uz kuģiem. Līdz ar to, zvejnieki Baltijas jūrā nebija vairs atkarīgi no zivju pieņēmēju darba, bet 4 kuģu saražoto konservu realizācijas ienākumi kompensēja visas brigādes iztrūkumu zivju nozvejā.

Celtniecībā, saprotams, arīdzan nekas joprojām nestāvēja uz vietas. Lai gan osta nepiederēja kolhozam, molus būvēja un remontēja tieši kolhoza būvbrigāde. Togad tapa vēl viena 55 dzīvokļu māja, nodota ekspluatācijā saldētava, pabeigta novietne 450 cūkām ar barības virtuvi, uzsākta liela zivju apstrādes kompleksa celtniecība. Celtniecības nozari pie mums tolaik vadīja kapitālās celtniecības daļas vadītājs Vilis Liniņš. Kolektīvs sastāvēja no 44 cilvēkiem.

Oktobrī noslēdzies dokumentālo aprakstu konkurss “Mēs tie, kas tālāk nes Oktobra karogu, komunisma karogu”. To izsludinājusi Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komiteja. Trešās vietas ieguvēji bija divi, un viens no tiem radiožurnālists Pēteris Pintāns ar aprakstu “Mīlestības mezgli”, ko es noteikti ieteiktu arī mūsdienās pārlasīt tiem, kam Mērsrags ir sirdij tuvs. Tas veltīts Mērsraga revolucionārajai pagātnei, septiņdesmito gadu sākumam Mērsragā. Intervēti vairāki tobrīd visiem zināmi cilvēki, patiesībā, interesantas personības.

Protams, kā ik gadu, neiztikt arī bez amizantiem gadījumiem. Kā vienu no tiem varu minēt gadījumu, kad Mērsraga zvejnieki ziemā nogādājuši Rīgas zooloģiskajam dārzam mazu ronēnu, kam devuši vārdu Raita.

Inga Hartika,

Mērsraga TIC vadītāja

FOTO: Zvejnieku kolhozam “1.Maijs” 30, kā arī Imanta Liepiņa foto no “Padomju karoga” (Autors Dainis Kārkluvalks), 1976

#Mērsrags #Mērsragavēsture