Kultūras pasākumi

« Decembris 2021 »
POTCPkSSv
29
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2

Mazā vēstures stunda. Mērsrags 1975.gadā

Pašā gada sākumā Mērsraga kultūras nama orķestris, ko vadīja E.Vīnerts, rajona deju orķestru tarifikācijā ieguva II kategoriju. Tāpat daudzi mūsu rajona mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, Mērsraga kultūras nama jauniešu deju kolektīvu ieskaitot, piedalījās lielā draudzības koncertā VEF kultūras pilī, kas bija tiešām liels notikums. Draudzības koncerts bija veltīts 30.gadadienai, kopš Uzvaras pār fašistisko Vāciju, un tajā piedalījās kopumā ap 1000 mākslinieciskās pašdarbības dalībnieku.

1.izlaidums.11.akl.1975..jpg1zlaidums1975.g.8.a.kl.jpg1975 gads estrāde Gunārs Ozols.jpg1975gada vēlēšanas Gunārs Ozols.jpg1975gads Elmārs Krūmiņš kolhoza dārzniecībā.jpg1975gads.jpgZvejn_sv.jpg

Martā mūsu kultūras namā notika tematiskais vakars ar nosaukumu “Kad novilkti šineļi”. Pasākuma ietvaros literāru kompozīciju par mūsu valsts Bruņotajiem Spēkiem bija sagatavojuši Mērsraga vidusskolas audzēkņi, bet vakars noslēdzies ar dokumentālo filmu “Lielais varoņdarbs”.

Latvijas PSR kinoamatieru 17.filmu skates 1.kārtā kā labāko Kurzemes zonā nosauca atkal zvejnieku kolhoza “1.Maijs” ražošanas daļas vadītāja Ulda Lapiņa filmu “Tilts”. Arī zonas skatē U.Lapiņa panākumi nebija mazi – galvenā balva un diploms. Vēl divas rajonā tapušās filmas saņēma III pakāpes diplomus, un arī starp tām – Ulda Lapiņa darbs “Skulptūru dārzs”. Septembrī kinoamatieru skatē Engurē – “Engure – 75” Otro un trešo prēmiju saņēma Ulda Lapiņa filmas “Kas vainīgs” un “Tilts”.

Septiņdesmit piecus dzīves gadus pavasarī, gluži kā pavasara mirkļus svinēja mērsradznieks – revolucionārs un partizānu kustības aktīvais dalībnieks, Komunistiskās partijas biedrs, kas tāds bija jau kopš 1920.gada – Fricis Bergs.

Kultūras nams rīkoja tikšanos ne vien ar revolucionāriem, bet arī ar Lielā Tēvijas kara veterāniem – mērsradzniekiem: Vasiliju Štihu, Voldemāru Gādmani un Arnoldu Blekti. Zālē bija daudz jauniešu, un tādās reizēs, kad nācās stāstīt par ne tik patīkamiem, vēsturē piedzīvotiem notikumiem, pasākuma noslēgumā jauniešiem tika atgādināts, cik svarīgi – “lai vienmēr būtu saule, skaidra debess, lai vienmēr būtu māte un es.”.

Vēl par kultūras dzīvi gribas piebilst to, ka apsveicama bija iespēja ik pa laikam tikties ar tolaik visiem zināmiem Tautas skatuves māksliniekiem, kas bija redzami ne vien TV ekrānos filmās, bet prata izstāstīt arī par mākslas vēsturi, daloties savā pieredzē. Tā Kārlis Sebris pie mums viesojās ne vien Zvejnieku svētkos, bet arī īpašā pasākumā rudenī. Uz to biļetes izpārdotas pilnībā, jo teju katrs gribēja tikties ar Pāvulu no “Mērnieku laikiem”, Johanu no “Kapteiņa Nulles”, Zaļgu no Blaumaņa “Nāves ēnā” utt.

Jauniešu klubs “Bura” arī joprojām bija aktīvs, tika rīkota tikšanās ar dzejnieku, bijušo cīnītāju Jūliju Vanagu, bet Mērsraga deju kolektīvs ieguva 2.vietu rajona deju kolektīvu skatē. Kultūras jomā čaklākie darba darītāji Mērsragā tikuši tolaik godināti Līgo dienā, aplīgoti arī sliņķi.

Latvijas automotoamatieru biedrība pirms nepilna gada tika nodibināta, un nu tika veidots stacionārais mācību punkts motociklistiem arī Mērsragā.

Mērsradznieki darbaļaužu komunistiskajā audzināšanā neaprobežojās tikai ar lekcijām vien, rastas jaunas formas un metodes kā tematiskie vakari, zinātniski teorētiskās konferences, mutvārdu žurnāli, tikšanās ar kara veterināriem, revolucionāriem, māksliniekiem, darba pirmrindniekiem. Liela nozīme te veltīta arī padomju tradīcijām, katru pasākumu kultūras darba organizatori prata pārvērst par īstiem svētkiem. Darbojās kultūras tautas universitātes mākslas un estētikas fakultāte.

Partijas pirmorganizācijas sekretārs O.Vilciņš kopā ar kultūras darba organizatori Dainu Krūmiņu informēja arī citus par politisko situāciju, daloties informācijā, veidojot uzskates aģitāciju, tā saukto “starmeti”, fotoavīzi. Viņu galvenie palīgi bija tehnologs Uldis Lapiņš, kas vienmēr darbojās ar kinokameru un fotoaparātu un noformētājs Oskars Jumtiņš. Mērsraga noformējums, pateicoties augstākminēto cilvēku darbam, no uzskatāmās aģitācijas komisijas puses novērtēts augstu.

Mērsraga ciemā par kārtību gādāja 41 brīvprātīgais kārtības sargs, ko mūsdienās, pavisam noteikti, nespējam iedomāties. Viņu skaitā bija daudzi ciema padomes deputāti, piemēram, B.Leitāne, A.Krikovskis, V.Paipals, R.Neilands, H.Ausmanis, M.Bortņevskis un K.Jankevics. Jaunuzņemto kārtības sargu vidū, togad bija pat 3 sievietes: skolotājas Inta Apse un Janīna Apse un Dzintra Neilande.

Par sakariem tolaik pie mums rūpējās nevis mobilo sakaru operatori, bet gan Ventspils sakaru līnijas tehniskais mezgls, kurā ietilpa pieci rajoni. Mērsrags, tajā skaitā. Līniju ceha darbinieki togad turpināja Mērsraga centrāles izbūvi, bet Talsu līniju cehs togad svinēja savu 30 gadu jubileju.

15.jūnijā bija Talsu rajona darbaļaužu deputātu Vietējās padomju vēlēšanas, kurās ievēlēti šādi mērsradznieki: Elmārs Krūmiņš, Stefanija Meldere un Helmuts Skabergs.

Par ilggadīgu un teicamu propagandistes darbu Mērsraga vidusskolas direktora vietnieci Hildu Pūliņu ierakstīja LKP CK Partijas izglītības nama Gada grāmatā.

Kad 1972.gadā atbrīvojās mazbērnu novietnes ēka jeb bērnudārzs, lai pārceltos uz jaunām mājām, kur tas ir joprojām, ēka tika pārbūvēta ambulances vajadzībām. Ambulances atklāšanas svinības notika 1975.gadā, jo pārbūve nav bijusi tik viegla kā sākumā domāts. Atklāšanas dienā pasniegta tradicionālā atslēga, pārgriezta ēku aizšķērsojošā lenta un viesi varēja iekļūt nu jau lielā, saulainā uzgaidāmajā telpā.

Septembrī par panākumiem kuģošanas bīstamības novēršanā Rīgas jūras līcī, sakarā ar 100.gadadienu Mērsraga bāka apbalvota ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu.

Vēl septembrī pateicību par vairāk nekā 40 pedagoga darbam atdotajiem gadiem saņēma mūsu skolas skolotājs F.Jorniņš, tāpat arī gandrīz 30 gadus nostrādājušās skolotājas veterānes A.Cīrule, O.Seļicka, M.Baumane.

Lepojās arī ar skolēniem, un īpašie – komjauniešiem. Mērsraga vidusskolā 1975.gadā komjauniešu pulks sastāvēja no 59 cilvēkiem, bet pulka sekretāres pienākumus pildīja Lolita Puzānova, kas tolaik bija 11.klases audzēkne.

Būsiet jau pamanījuši, ka par zvejas lietām man patīk īpaši vienmēr uzrakstīt, tāpat arī par kapteiņu vadīto komandu sasniegumiem. 1975.gadā ar labiem panākumiem zvejā izcēlās ne vien jau iepriekšējos gados minētā Žaņa Gulbja komanda, bet arī tāljūrās bieži esošie kuģi, ko vadīja V.Tarans, A.Ļeņs, M.Denisenko, kas tāljūras zvejas flotei paredzēto plānu izpildīja 100% vietā pat 152-167% apjomā. Labi strādāja arī togad J.Seļicka vadītā II zvejas brigāde, kas pat gada sākumā noteikto pirmā ceturkšņa plānu jau izpildīja vairāk kā divkārt. Tāpat – Ž.Kalēja vadītā brigāde kapteiņa A.Griezes brigāde, A.Strautiņa kolektīvs un arī ezera brigādes ļaudis, ko vadīja brigadieris E.Dakstiņš.

Rietumu baseina Zivju rūpniecības galvenās pārvaldes kolēģija apkopojot kolhozu, to zvejas brigāžu, flotes zvejas kuģu sociālistiskās sacensības rezultātus par iepriekšējā gada beigām, 1975.gada sākumā izsūtījusi atzinīgus vērtējumus, apbalvojusi ar vimpeļiem un prēmijām arī šīs mūsu kapteiņu komandas: I.Riekstiņa (VZT-4470) komandu, Ž.Nemiera (MSTB-150) komandu, E.Āboliņa komandu (MSTB-148).

Ļoti gribas izstāstīt par to, ka, starp citu, nopelniem, atzinībām, Goda rakstiem bagātais kapteinis Anatolijs Ļeņs, kura foto publicēts septiņdesmito gadu sākumā neskaitāmās avīzēs, Mērsragā bija ienācējs. Viņš kopā ar daļu savas komandas biedru uz Mērsraga kolhozu “1.Maijs” atnāca strādāt vien 1971.gadā kopā ar kuģi, ko mūsu kolhozs bija iegādājies. Viņš bija viens no pirmajiem Latvijas zvejas flotē, kas apguva zveju ar riņķa vadu, tāpēc bieži atradās tāljūras reisos, un tai pat laikā – viņam nekad nebija neveiksmīgu reisu. Ir bijuši cilvēki, kas viņa komandā vēlējušies nokļūt, mērķtiecīgi uz to ejot vairākus gadus. Viņš par pašaizliedzīgu darbu apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni un nozīmi “Vissavienības sociālistiskās sacensības uzvarētājs”.

Mūsu zvejnieku kolhozā beidzot bija norakstīta visa novecojusī flote, tās vietā iegādāti 14 vietējās un 2 ekspedīcijas kuģi. Kolhoza pamatlīdzekļu vērtība bija pieaugusi par 3 miljoniem rubļu. Veikti organizatoriskie pasākumi, kas ļāva 3 zvejas brigādēm un vietējai flotei kopumā tik svarīgo “piecgades uzdevumu” paveikt vairāk nekā pirms termiņa. Uz vairākiem TB tipa kuģiem tika ieviesta “prezervu” ražošana, kuģu komandu sastāvā nu bija arī zivju apstrādes meistari. Lai panākumi būtu vēl spožāki, vairāki kuģi nodoti rūpnīcā pārbūvei par ražošanas kuģiem. Tas deva iespēju Baltijas jūrā strādājošajiem kuģiem zvejot, neatkarīgi no zivju pieņemšanas iespējām. Visas zivis, ko kādu iemeslu dēļ nevarēja pieņemt krasta uzņēmumi, pārstrādāja pašu VZT.

Ikreiz cenšos pieminēt ne vien tos, kas devās jūrā, bet arī tos, kas krastā sekmīgi un ar atbildību veica savus darba pienākumus. Te gribas uzsvērt, ka, neskatoties uz pensijas gadiem, darbu Tīklu cehā turpināja arī Aina Ozolniece, par atslēdznieku kolhozā jau no dibināšanas laika strādāja Pēteris Lunde, saldējamo iekārtu speciālista pienākumus veica Ikars Žīgurs, bet sīkākos, precīzākos darbus nebija problēmu paveikt metinātājam Kirilam Miķelsonam. Tāpat starp sociālistisko sacensību uzvarētājiem nereti varēja redzēt arī atslēdznieku Edvīna Šteina un Edvīna Strēlnieka, kuģu kurināmās aparatūras atslēdznieka Jāņa Šeško, kā arī metinātāja Elmāra Spundes vārdus, par brigadiera Visvalda Paipalas darba sasniegumiem jau nemaz nerunājot. Tīklu ceha darbinieku vidū netrūka arī tādu, kas pieredzes bagātajām sievām palīgā devās vasaras ietvaros. Viena no tām bija skolniece Rudīte Švalbe.

Interesanti, bet mūsu ciemā tolaik bija 8 (!!) veikali, konditorejas cehs, pat divas ēdnīcas, kurās strādāja vairāk kā 30 darbinieku. Veikalu nosaukumos, protams, bija skaitļi – 2.veikals (vadīja V.Janberga – aut.), 5.veikals (vadīja A.Tīle – aut.), 26.veikals (vadīja V.Zute – aut.) u.c.  Ēdnīcu pakalpojumus izmantoja lielākā daļa mērsradznieku, piecgades plānos ietilpa pat tirdzniecības centra būve Mērsragā. Piebildīšu arī faktu, ka Mērsraga ēdnīcā ēdināšanas darbinieki bija sarīkojuši konditorejas un kulinārijas izstrādājumu izstādi – pārdošanu, kas palīdzēja notirgot gatavo produkciju par apmēram 800 rubļiem. Bufetes vadītāja A.Kristapsone un Ā.Paegle, tāpat arī ēdināšanas apvienības vadītāja Aina Veismane noteikti bija gandarītas par paveikto.

Tieši 1975.gadā vairākkārt publicēts fotogrāfa Valda Brauna iemūžinātais mirklis, kurā redzama Mērsragā tobrīd kuplākā (desmit bērnu) – Rožkalnu ģimenei. Par Rožkalnu bērniem atzinīgi vārdi bijuši dzirdami tolaik gan kolhoza kantorī, gan ciematā, gan arī Mērsraga vidusskolā. Vecākā meita Valda vairākus gadus sekmīgi vadījusi mūsu kultūras namā bērniem arī deju pulciņu.

Kaut kas humoram arī ikreiz ir vajadzīgs, tāpēc, neminot uzvārdus (lai gan tie ir zināmi – aut.), atklāšu, ka 1975.gada oktobrī mūsu vidusskolas 6.klases audzēknim izdevās nopirkt gan smēķus vietējā veikalā, gan arī sērkociņus, lai ar vēl diviem saviem brāļiem vēlāk kopā uzsmēķētu. Tas viss beidzās ar kolhoza lopbarības šķūņa, kurā bija salmi, nodegšanu.

Kā katru gadu, arī 1975.gadā ar LPSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrētu apbalvotas daudzbērnu mātes. Pie II pakāpes ordeņa “Mātes slava” tikusi togad mērsradzniece, astoņu bērnu māte Z.Milta.  

Gada nogalē starp portretiem, kas ievietoti rajona Goda plāksnē sakarā ar Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 58.gadadienas svētkiem, bija redzamas arī mērsradznieku – Jura Lukša un Indras Vīnertes sejas. Juris Luksis zvejnieku kolhozā “1.Maijs” strādāja par kuģa mehāniķi, bet Indra Vīnerte bija Mērsraga kultūras nama vadītāja. Mērsraga kultūras nams togad tika arī pie vimpeļa “Labākā kultūras iestāde” rajonā.

Novembrī pie mums rīkota liela ciema labiekārtošanas talka, kurā piedalījās vairāk kā 120 mērsradznieku. Iestādīti vairāk nekā 200 kociņi un košuma krūmi gar ciema galveno ielu, pie kultūras nama, kā arī gar ceļu, kas veda uz mehāniskajām darbnīcām. Izveidoti skvēri, sagrābtas, sadedzinātas kritušās lapas. Ciems kļuva tīrāks un skaistāks kopīgiem spēkiem.

Bet bibliotekāre Aija Veidemani ar “Padomju karoga” starpniecību ne vien atklājusi, ka viņas sirdij tuvākā ir Dzintras Žuravskas dzeja un proza, bet novēlējusi arī “jaunajiem, lai viņi tik traki neaizraujas ar moderno dzejošanu, rakstot bez pantmēra un pieturas zīmēm. Tādā sacerējumā maz sirdī paliekoša.”.

Lai arī Jums allaž izdodas šajās rakstu sērijās atrast kaut ko, kas sirdī paliekošs!

Inga Hartika,

Mērsraga TIC vadītāja

FOTO: Kārlis Sebris Mērsragā Zvejnieku svētkos, 11. un 8.a.klases izlaidums Mērsraga vidusskolā 1975.gadā (valsts arhīva foto), Mērsraga ēdnīca un stadions 1975.gadā, foto no vēlēšanām Mērsragā, kā arī Elmārs Krūmiņš 1975.gadā kolhoza dārzniecībā

#Mērsrags #Mērsragavēsture