Engures ezera dabas parks

Engures ezera dabas parks - dibināts 1957.gadā, kā ornitoloģiskais liegums, 1998.gadā izveidots Engures ezera dabas parks). Kopš 1989.gada šī teritorija iekļauta Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā, bet kopš 1995.gada – Ramsāres konvencijas starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā 1 2 3; Dabas parks aptver daļu no Engures, Mērsraga, Ķūļciema un Zentenes pagastu teritorijām. Engures ezera dabas parka kopplatība ir 18 000 ha, tai skaitā Mērsraga pagastā tas aizņem 3 337,8 ha vai 30,6 % no visas pagasta teritorijas.

Pēdējās desmitgadēs ievērojami samazinājušās atklāta ūdens platības, kas ir nepieciešamas lielai daļai ezerā ligzdojošo un migrējošo ūdensputnu. Lopu ganīšana un siena pļaušana ezera piekrastē gadu desmitiem ilgi nodrošināja atklātas ainavas saglabāšanos. Ganāmpulkiem sarūkot un pļavām aizaugot, pamazām izzuda arī tām raksturīgie augi, putni un kukaiņi.

Iegādāta niedru pļaujamā mašīna, ar kuru, lai palielinātu atklāta ūdens platības, izpļauj niedrājus ezera piekrastē un ap salām. Ganību atjaunošana sākta, cērtot krūmus. Vienlaidus krūmājs ezera palienē pie ornitologu bāzes bija gan iznīcinājis pļavu putniem un augiem piemērotas vietas, gan aizsedza skatu uz ezeru. Krievraga pļavās aizaugšana sākusies no grāvjiem, kuru vietās bija redzamas blīvas krūmu un koku joslas. Tās nocērtot, atklājās raksturīgā ezera krastu ainava un skaista kadiķu nora. Pļavās pamazām atjaunojas piekrastes biotopi un tiem raksturīgās sugas.

Ierīkoti aploki vairāk kā 100 ha platībā. Krievragā Ķūļciema pagastā 36 hektārus lielā iežogojumā ganās gan Latvijās brūnās, gan Hailandes, Šarolē un Herefordas šķirnes, kā arī šīs šķirnes krustojot iegūti, liellopi. Pie LU ornitoloģisko pētījumu centra Engures pagastā 25 hektārus lielā aplokā ganās gan iepriekšminēto šķirņu liellopi, gan Polijas Koniku šķirnes zirgi.

Daudzās valstīs pārbaudīta pieredze ir, izmantot senas mājdzīvnieku šķirnes vērtīgu dabas teritoriju ganīšanai, lai tur saglabātu atklātas un parkveida ainavas. Engures ezera pļavās ganās gaļas šķirnes liellopi, kuri nav jāslauc. Šie mājdzīvnieki var uzturēties ganībās visu gadu un pat nelabvēlīgos laika apstākļos slimo reti. Tie nav izvēlīgi barības ziņā: vasarā pārtiek no zāles un jaunajām niedrēm, bet ziemā tie labprāt ēd koku un krūmu zarus, mizu un skujas, bet nelabvēlīgākos apstākļos tos piebaro ar sienu. Šķirnes krusto, lai ārēji mājdzīvnieki līdzinātos mūsu tradicionālajiem liellopiem, bet no svešzemniekiem pārmantotu izturību un pieticību.Polijas Koniki ir ārēji līdzīgi izmirušajiem Eiropas savvaļas zirgiem tarpaniem. Tie bieži izvēlas citus augus nekā govis un sekmē vienmērīgāku noganīšanu.

Engures ezeram aizaugot ar niedrēm, samazinājušās atklātā ūdens platības, kas ir būtiskas gan ligzdojošajiem putniem, gan ezerā mītošajām zivīm. Vienlaidus lielās niedru audzēs ligzdo pavisam nedaudz putnu sugu, jo vairākumam Engures ezera putnu vispiemērotākās ir fragmentāras niedru audzes.

Niedru ieguves tradīcijas ezerā ir senas, arī mūsdienās vietējie iedzīvotāji pļauj niedres, tas tiek veikts ziemā, kad ezeru klāj ledus. Diemžēl niedru pļaušana ziemā būtiski nesamazina niedrāju platības. Lai mazinātu ezera aizaugumu, 2002. gadā Engures ezera apsaimniekošanas vajadzībām tika iegādāta Zviedrijā ražota niedru pļaujamā mašīna. Ar to var nodrošināt niedru pļaušanu gan ezerā, gan piekrastē, jo ar to iespējams pārvietoties gan pa ūdeni, gan pa sauszemi. Gadā ar šo niedru pļaujamo mašīnu tiek nopļauti vidēji 200 ha niedru platību.

‌Ikdienas darbu Engures ezera dabas parkā veic Engures ezera dabas parka fonda valde, kas iespēju robežās nodrošina dabas parka aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu.

‌