Twitter

Kultūras pasākumi

« Septembris 2018 »
POTCPkSSv
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30

Ieskats seminārā: Kultūrvēsturiskā mantojuma potenciāls tūrismā

1.martā Kurzemes Plānošanas reģions tūrisma jomas pārstāvjiem bija sagatavojis īpašu semināru – “Kultūrvēsturiskā mantojuma potenciāls tūrismā”. Seminārs norisinājās Aizputē un kopā sanāca gan tūrisma informācijas centru pārstāvji, gan komersanti, gan tūrisma pakalpojumu sniedzēji.

Semināra pirmajā daļā tikāmies ar Kurzemes tūrisma asociācijas valdes locekli Ingrīdu Smuškovu, kas pastāstīja par to, kādas šogad ar tūrismu saistītās mārketinga aktivitātes paredzētas Kurzemē.

Plānotās Kurzemes Tūrisma Asociācijas (KTA) tūrisma veicināšanas aktivitātes 2018.gadā:

·        Kopīgi veidotā Kurzemes tūrisma karte ar aptuveni 140 objektiem. Tā tiek izdota ar pašvaldību un LIAA atbalstu. Karte ir īpaša ar to, ka tā ir uzskatāma par pamatkapitālu, uz ko balstās LIAA starptautiskos tirgos ārvalstīs

·        Kurzemes Jaunumu izdevums, kas satur tikai iepriekšējā gadā klāt nākušos jaunumus tūrisma jomā Kurzemē

·        Kurzemes kopējais pasākumu plāns

·        Apceļošanas akcija Kurzemē ir gandrīz 10 gadus. Te īpaša uzmanība vērsta uz nelieliem, specifiskiem tūrisma piedāvājumiem. Brošūrā ir 100 objektu, un tās nosaukums “Diženi Kurzemē”. Nākošajā gadā plānots likt uzsvaru uz mājražotājiem

·        Jauns izdevums ģimenēm ar bērniem. Te var atrast, kurp doties, ko darīt, ko redzēt Kurzemē. Nākošā gadā, iespējams, mērķauditorija tiks papildināta, veidojot izdevumus arī pusaudžiem un senioriem.

·        Asociācija turpina rīkot arī žurnālistu, tūroperatoru vizītes

·        Dalība vietēja un arī starptautiska mēroga izstādēs

·        Apmācību rīkošana

·        Uzņēmēju kvalitātes balva “Lielais Jēkabs” šogad – 30.novembrī Kuldīgā

·        Projektā “Ražots Kurzemē” KTA ir informatīvais atbalstītājs, kas sniedz informāciju par jauniem piedāvājumiem, pastāsta arī par jau esošām, gatavām idejām

·        Asociācija martā būs sagatavojusi arī īpašu Kurzemes avīzi ar atskatu uz aizvadīto gadu

Kurzemes Plānošanas reģiona pārstāve Aiga Petkēvica pastāstīja arī par lielākajiem projektiem, pie kuriem darbs turpinās vai sākas šogad:

·        Baltu ceļš

·        UniGreen – dabas tūrisms, infrastruktūra cilvēkiem ar ierobežotām iespējām

·        Jūrtaka – no Lietuvas robežas Latvijas pusē līdz pat Tallinai

·        Industriālais mantojums

·        Jahtu ostas

Sīkāk par katru no projektiem var uzzināt šeit: http://www.kurzemesregions.lv/projekti/Projekti/

Projekts “Industriālais mantojums” saista arī mani pašu, jo tas tiešā veidā palīdz atklāt Kurzemi no jauna. Projekta ietvaros paredzēts radīt jaunus objektus, kā arī uzlabot jau esošos. Tāpat taps arī industriālā mantojuma maršruts tēla brošūrā, būs arī virtuālā tūre jeb objektu apskate no cita skatupunkta, kā arī preses braucieni un industriālā mantojuma objektu aktualizēšana ar sociālo tīklu palīdzību.

SIA “Civitta Latvija” projektu vadītājs Kristaps Kovaļevskis pastāstīja auditorijai, kas tad vispār interesē Baltijas valstu tūristus. Stāstījumā tika izmantots pētījums par visām 3 Baltijas valstīm, kura ietvaros veikta apjomīga aptauja pirms diviem gadiem. Aptaujā piedalījušies 2000 cilvēku.


Daži no būtiskākajiem pētījuma secinājumiem:

·        Lietuvieši ir aktīvāki ceļotāji, nekā igauņi un latvieši

·        Visu 3 valstu pārstāvji biežāk dodas uz ārvalstīm ceļojumos

·        Latvieši retāk dodas vairāku dienu ceļojumā pa savu valsti

·        Latvieši bieži kā ceļojuma galamērķi izvēlas kaimiņvalsti – Lietuvu

·        Igauņi visbiežāk dodas uz Somiju un Latviju

Svarīgākie kritēriji, izvēloties ceļojuma galamērķi ir: atpūtas un relaksācijas iespējas (EE), iespēja atpūsties ar bērniem, pabūt pie dabas (LV), izziņas taku un ūdensatrakciju (LT) pieejamība.

Ceļojumu mērķi: atvaļinājums, izglītošanās, medicīnas aprūpe, pasākumi u.c.

Man pašai šīs aptaujas rezultāti tomēr nešķita visai objektīvi, jo aptauja bija pārāk apjomīga, lai aptaujas dalībnieks tiešām ar interesi varētu atbildēt uz visiem jautājumiem par saviem ceļošanas paradumiem. Tāpat mīnuss aptaujās vienmēr ir tāds, ka nav iespējas pārbaudīt aptaujas dalībnieka godīguma līmeni. Un nav skaidrs arī, kā tieši tikusi aptauja veikta, un kas bijuši aptaujātāji. Dažkārt arī tam, kurš uzdod jautājumus, tomēr ir nozīme.

Interesants bija ieskats Eiropas industriālās arhitektūras vēsturē, kur zināšanās dalījās Inga Karlštrēma. Industriālā arhitektūra kā pētniecības tēma kļuvusi aktuāla samērā nesen, sevišķu uzmanību pievēršot par to, ko iesākt ar ēkām, kas kļuvušas tukšas. Pētniecība sākas brīdī, kad kādu sāk interesēt, kāda bijusi vēsturiski šo ēku nozīme, cik sena ir pati ēka, kāda bijusi tās attīstība.

Unesco mantojuma sarakstā ir daudz industriālā mantojuma ēku, vietu un pat ciematu. Nereti tās ir vecās rūpnīcas. Piemēram, Fagus rūpnīca Vācijā, Aironbridžas tilts Lielbritānijā u.c. Arī Latvijā ir tādas ēkas. Galvenokārt, tās ir rūpnieciskas nozīmes ēkas – dzirnavas, hidrotehniskās būves, spēkstacijas utml.

Nozīmīgie faktori PIRMS industriālās revolūcijas

·        Svarīgi zināt ēku būves pasūtītāju (pie mums nereti tas bija Rīgas bīskaps, Kurzemes bīskaps, pāvests u.c.)

·        Ēkas būves vietas izvēle; kultūrainava – priekšroka bijusi gruntsgabaliem, kas bijuši ūdens tuvumā

·        Ēkas nozīmīgums (kas tā par ražotni, cik liels ražošanas komplekss, ko ražo, cik ļoti fasāde līdzinās nozīmīgām ēkām)

·        Sociālā utopija – kompleksās ražošanas ēkas, kur atradās arī dzīvojamās ēkas, pat mazdārziņi, veikali, tirgus laukumi un citas sabiedriskas ēkas. Lielisks piemērs – Francijas karaliskā sāls manufaktūra

PĒC industriālās revolūcijas

18.gadsimta 2.pusē visagrāk revolūcija aizsākās Lielbritānijā, kur fabrikas dzīves un darba apstākļi bija nehumāni. Tika veiktas sociālās reformas. Daudzkur arī Fancijā veiksmīgi tika atrisināti fabriku strādniekiem aktuālie dzīvesvietas pieejamības jautājumi. Būvēja arī skolas un bērnudārzus fabriku tuvumā.

Pie mums Latvijā, piemēram, Suntažos precētiem fabrikas strādniekiem no stikla rūpnīcas piešķīra mājvietu ar sakņu dārziņu. Līdzīgi bijis arī Līgatnē.

·        PĒC industriālās revolūcijas dizainā svarīgi – tehniskie un funkcionālie aspekti

·        19.gs.visbiežāk redzamas vienkāršas formas, retāk – greznas fasādes

·        Tika piesaistīts arhitekts ēkas projektēšanā

·        Tika meklētas paralēles ar citiem vēsturē ievērojamiem objektiem

·        Svarīga bija ēkas iekļaušanās apkārtējā vidē. Dažkārt ēka kalpoja pati kā lielisks fons

Piemēram, Rīgas pirmā gāzes fabrika pēc izskata neliecināja par tās patieso funkciju.

·        Sociālais aspekts ēku dizainā ap 20.gadsimta sākumu kļuva vēl aktuālāks, parādījās aizvien vairāk rūpniecības ēku ar lieliem stiklojumiem, dušas telpām, virtuvēm ar kopgaldu, pat lasītavām

Kurzemes industriālā mantojuma un šaursliežu dzelzceļa tēma man ir īpaši tuva, jo šogad iecerēts šo tēmu aktualizēt arī Mērsragā. Šaursliežu dzelzceļš te ir bijis kopš 1927.gada un kursējis uz Stendi līdz pat 1962.gadam. Mūsdienās gan par to liecina tikai Bānīša ielas nosaukums, un tomēr – ir vērtīgi apzināt vēstures faktus, iegūstot papildus informāciju par tā laika notikumiem.


Raksturīgākais Kurzemei ir tas, ka pie mums rūpnieciskās ražošanas objektu vairāk ir Liepājā, Karostas teritorijā. Baltijas jūras rietumu piekrastē mums ir izvietojušās bākas, kas arī ir lieliski infrastruktūras objekti. Tāpat mums ir arī ostas un atsevišķi “neparastā” mantojuma objekti un, protams, daudzveidīgs dzelzceļu vēstures mantojums.


Žēl, ka ražošanas objekti Kurzemē ir maz apzināti. Ēkas, kā pastāstīja Latvijas Dzelzceļa Industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs, nereti ir sliktā stāvoklī un pat nepārveidojamas. Mīnuss ir arī šo ēku saglabāšanas dārdzība.


Runājot par bākām, man allaž netaisnīgi šķiet, ka Mērsraga bāka izvietota uz privātpersonas zemes, lai gan, saprotams, pati bāka nepieder privātpersonām. Mums noteikti ir jāveicina sadarbība ar bāku apsaimniekotājiem, jo bākas vispār ir augsti punkti, kas atrodas labās vietās un, uzlabojot pašu bāku infrastruktūru, iespējams piesaistīt vēl vairāk tūristus konkrētu vietu apmeklējumam. 


Tāpat svarīgi ir padomāt arī par to, kā realizēt tūrisma plūsmā Kurzemes dzelzceļu mantojumu, kad reāli dzelzceļa vairs pie mums nav.

Man pašai padomā ir vēsturisks stāsts par mazbānīti, kas jūras un līča piekrastes zvejnieku ciemus savienojis savā starpā un ļāvis doties arī uz Ventspili, Talsiem, Sasmaku, Dundagu.. Vēsturiskam stāstam vienmēr jābūt balstītam uz precīziem faktiem, ko esmu jau sakrājusi. Tāpat būtiskas ikvienas tēmas aktualizēšanā ir arī publikācijas, ekskursijas.


Laba ideja ir vecās koka konstrukcijas, kas izmantotas dzelzceļa vajadzībām pārvērst par gājēju tiltiņiem vai velo trasēm. Tāpat ļoti laba ideja ir veco ūdens torņu izmantošana tūrisma vajadzībām. Aizputē apskatījām arī Aizputes ūdens torni, kas atjaunots. Tajā ir metāla konstrukcijas kāpnes, pat simboliskas izlietnes un vispār – lielisks skats no augšas.

Starp Vaiņodes un Priekules stacijām esot iespēja vizināties ar drezīnām, tā ka – idejas ir!


Svarīgākais, ko atgādināja Toms Altbergs,  - “Ja tūrismā rada ko jaunu, objekts regulāri jāapseko un jāsakopj. Sevišķi – velotakas, jo dažkārt pa tām pat ar velosipēdu nevar pabraukt!”.

Savukārt, par kuršiem rakstīto un arheoloģisko avotu gaismā stāstīja Andris Grīnbergs, kas ir Latvijas Petroglifu centra vēsturnieks un dabas pētnieks.

Kurzemē, kā zināms, rakstīto avotu, uz kuriem balstīties droši, ir visai maz. Vairāk – arheoloģisko avotu.


Kur kaut ko vispār atrast?

·        Pētītas ir dzīvesvietas

·        Pētīti ir apbedījumi (pie tam, skeleta kapi no ugunskapiem, piemēram, būtiski atšķiras)

·        Pētītas arī kulta vietas

Ja runājam par informācijas avotiem, tos var sadalīt divās lielās grupās:

ARHEOLOĢISKIE – darba rīki, rotaslietas, bruņojums

RAKSTĪTIE AVOTI – sāgas, rūnakmeņi, vēstules, hronikas, lēņu grāmatas, ceļojuma piezīmes.

Kuršu priekšteči jau aptuveni 1000 gadus pirms mūsu ēras radušies. Ap mūsu ēras sākumu jeb Dzelzs laikmetu kurši jau bija Lietuvas teritorijā. Attiecīgi, pēc apbedījumu pētījumiem var secināt, ka visai drīz kurši ienākuši arī Liepājas pusē. Līdz 9.gadsimtam jau mūsu ērā līdzinieku skeleta kapi ir dominējošie. Vēlāk bijušas citas apbedījumu tradīcijas.


Piemēram, ap 8.gadsimtu mūsu ērā ugunskapu vēl nav bijis, un tā laika apbedījumos atrasti bagātīgi arheoloģiskie materiāli – sadzīves priekšmeti, ieroči un rotas.

Man ļoti patika, ka lektors stāstījumā iekļāva arī kuršu vikingu tēmu, kas nereti daudzus mulsina tieši Grobiņas saistībā. Ja runājam par vēsturiskiem faktiem, tad īsti labs šis vārdu salikums – “kuršu vikingi” laikam tomēr nebūs. Vairāk esot jāskatās tieši uz skandināvu klātbūtni Latvijas teritorijā, kā uzsvēra arheologs Artūrs Tomsons. Lai nu kā, man patīk, ar kādu patriotismu un intrigu par kuršu vikingiem Grobiņā stāsta tūrisma kluba “Oga” valdes priekšsēdētājs Raimonds Reinis. Interviju tieši kuršu vikingu sakarā var noklausīties šeit: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/stasti-par-laikiem-kad-grobina-vel-bija-seburga-jeb-jurpils.a95010/

Daudz jauna uzzināju arī par Talsiem, kur kurši bijuši ap 11.gadsimtu. Izrādās, ka Dundagā arī baznīca uzcelta uz ugunskapiem. Talsos Vilkmuižas ezerā bijusi pat senlietu zveja ar domu, ka senlietas tur nonākušas ūdenī teritoriālo pārmaiņu rezultātā. Tur atrastas gan apsudrabotas stopa saktas, gan pakavu saktas, gan sadzīves priekšmeti.

Talsu pilskalnā, piemēram, atrasts “Dziednieka namiņš”.


Arheoloģiskie atradumi vēsta, ka vēlajā dzelzs laikmetā kurši bijuši labi militarizēta sabiedrība.


Ieskatu kuršu kultūrvēsturisko tūrisma objektu pasaulē sniedza Andris Grīnbergs (Latvijas Petroglifu centra vēsturnieks un dabas pētnieks, SIA “Civitta Latvija kultūras mantojuma eksperts).


Aktuālākais jautājums, sniedzot informāciju tūrisma jomā, tomēr ir materiālu autentiskums, ko jau Artūrs Tomsons pieminēja jauno filmu sakarā (Namejs). Tāpat ir vēl viena problēma – reģionālais jeb teritoriālais sadalījums.


Patiesībā Kurzeme sākas Ķemeru purvos, no Rīgas puses skatoties, kur joprojām ir arī robežakmens, bet ir projekti, kuros, piemēram, Tukums netiek piesaistīts kā daļa no Kurzemes.

Kurām tēmām tūrismā pievērsties īpaši?

Mūsu kaimiņi, lietuvieši ir labs piemērs pilskalnu sakopšanā, kā arī pilskalnu apceļošanas aktualizēšanā. Pie mums nereti gadās, ka uz pilskalnu neved pat norādes, par sakoptu apkārtni nemaz nerunājot.

Ideja pievērsties tūrisma jomā senajām kulta vietām ir aizraujoša un salīdzinoši nedārgi realizējama.

Bedrīšakmeņi ir pašas senākās kulta vietas Kurzemē.


Ar akmeņu tēmu arīdzan šogad esmu īpaši aizrāvusies, pierakstot dažādus stāstus un teikas par tiem tieši Mērsraga saistībā. Uzgāju interesantu videomateriālu, kur galvenajā lomā ir Talsu TIC vadītāja Inese Roze, kas stāsta teiku par Velna akmeni Mērsragā.


Video var noskatīties te: https://www.youtube.com/watch?v=Quh58l2T4-c 

Savukārt, īpaši noslēpumaini ir bļodakmeņi, kas ir cilvēku meistarīgas darbības rezultāts. Akmens ar izkaltu dobumu, forma – cilindriska, sānu malās – vertikālas rievas.

Pēdakmeņi, kāds ir arī Mērsraga liedagā, ir akmeņi ar velna vai kāda cita mitoloģiskā personāža iemītām pēdām. Parasti pētnieki šādas pēdas vērtē kā dabiskas izcelsmes. Te nozīmīgākais ir nostāsts par akmeni un arī paša akmens nosaukums.

Dižakmeņi ir akmeņi ar tilpumu 10m3 un vairāk. Samērā bieži šādi akmeņi saistīti ar teikām un nostāstiem. Tieši tāpat arī ar Mērsraga Svētmeitas akmeni.


Kurzemei vēl ļoti raksturīgi ir svētozoli un svētliepas. Pati dižākā liela Latvijā, protams,  - Elku liepa Valdemārpilī. Tāpat daudz ir arī kulta kalnu un citu senvietu. Tūrismā maz izmantoti tieši Kurzemē ir avoti, ko varētu plašāk pozicionēt. Nereti avotu tuvumā trūkst vienīgi norāžu. Alas kā senās kulta vietas tūristiem patīk, bet to pie mums nav daudz. Mūsdienās pavisam maz ir palicis arī no elku birzīm. Tās, kas ir, pamatā ir grūti pieejamas.

Biežāk sastopamās problēmas ar senajām kulta vietām –

·        Tās ir grūti atrodamas, vai atrodamas tikai ar GPS koordināšu palīdzību

·        Tās atrodas privātā teritorijā

·        Nesakopta teritorija

·        Atrodas lauksaimniecības zemes teritorijā

Noslēgumā Tukuma TIC vadītāja Ingrīda Smuškova dalījās ieteikumos un pozitīvos piemēros par to, kā radīt stāstu kā tūrisma piedāvājuma pamatu, kā to virzīt un aktualizēt.


Patika arī semināra moderatora radītā diskusija, viedoklis par kuršu vēstures un industriālā mantojuma piedāvājuma tirgvedības praktiskajiem apsvērumiem.

Noderīgas saites:

www.kurzemesregions.lv

www.mantojums.lv - viss par valsts kultūras pieminekļiem

www.petroglifi.lv - ļoti daudz interesantas, noderīgas informācijas ne tikai par dižkokiem, bet arī par akmeņiem utml.

www.arheostudija.lv - eksperimenti, vēsture, pētījumi

www.ancientsites.eu - viss par kulta identitāti, ļoti daudz video

Uz tikšanos citā seminārā!

Mērsraga Informācijas centrs

Inga Dzērve