Kultūras pasākumi

« Aprīlis 2021 »
POTCPkSSv
29
30
31
1
2
3
4
4. aprīlis 08:14 - 6. aprīlis 08:14
Priecīgas Lieldienas!
5
4. aprīlis 08:14 - 6. aprīlis 08:14
Priecīgas Lieldienas!
6
4. aprīlis 08:14 - 6. aprīlis 08:14
Priecīgas Lieldienas!
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
20. aprīlis 16:00 - 30. aprīlis 16:00
ZOOM seminārs piekrastes tūrisma uzņēmējiem
21
20. aprīlis 16:00 - 30. aprīlis 16:00
ZOOM seminārs piekrastes tūrisma uzņēmējiem
22
20. aprīlis 16:00 - 30. aprīlis 16:00
ZOOM seminārs piekrastes tūrisma uzņēmējiem
23
20. aprīlis 16:00 - 30. aprīlis 16:00
ZOOM seminārs piekrastes tūrisma uzņēmējiem
24
20. aprīlis 16:00 - 30. aprīlis 16:00
ZOOM seminārs piekrastes tūrisma uzņēmējiem
25
20. aprīlis 16:00 - 30. aprīlis 16:00
ZOOM seminārs piekrastes tūrisma uzņēmējiem
26
20. aprīlis 16:00 - 30. aprīlis 16:00
ZOOM seminārs piekrastes tūrisma uzņēmējiem
27
20. aprīlis 16:00 - 30. aprīlis 16:00
ZOOM seminārs piekrastes tūrisma uzņēmējiem
28
20. aprīlis 16:00 - 30. aprīlis 16:00
ZOOM seminārs piekrastes tūrisma uzņēmējiem
29
20. aprīlis 16:00 - 30. aprīlis 16:00
ZOOM seminārs piekrastes tūrisma uzņēmējiem
30
20. aprīlis 16:00 - 30. aprīlis 16:00
ZOOM seminārs piekrastes tūrisma uzņēmējiem
1
2

Mazā vēstures stunda. Mērsrags 1980.gadā

Esam tikuši līdz aprakstiem par astoņdesmitajiem gadiem, kurus, pavisam noteikti, būs kāds, kas var papildināt, jo gan jau arī būs, kam pajautāt. Tāpēc droši, dalieties arī Jūs savās atmiņās, fotogrāfijās, pārdomās par Mērsraga cilvēkiem, notikumiem, rakstot uz e-pastu: infocentrs@mersrags.lv vai zvanot 26678815 (Inga).

9.izlaiduma.8a.kl.1980..jpg9.izlaiduma8.kl.1980..jpg6.izlaiduma.12.kl.1980..jpgsilva_streinerte_koris-dziesmu svētkos 1980.jpg

Pašā gada pirmajā mēnesī divu nedēļu garumā Mērsragā notika kinofestivāls, kas bija veltīts Uzvaras 35.gadadienai. Mērsradznieki kā pirmo noskatījušies poļu mākslas filmu “Leģenda”, kura veltīta jauniešu cīņai pret vācu fašistiskajiem okupantiem, pēc tam četras reizes nedēļā demonstrētas filmas, kas veltītas padomju tautas varonīgajai cīņai Lielajā Tēvijas karā – “Dēli aiziet kaujā”, “Partizānu zemnīcas noslēpums”, “Izlūka varoņdarbs”, “Karstais sniegs” un citas.

28.marta izdevumā “Literatūra un Māksla” uz vāka aprīļa mēneša jubilārs, mērsradznieks, revolucionārās kustības veterāns (arī vienu laiku – Valkas apriņķa komitejas sekretārs – aut.) Fricis Bergs. Viņš piedalījās latviešu buržuāzijas diktatūras gāšanā un padomju varas atjaunošanā, jau 1920.gadā šis zvejnieku dēls aktīvi darbojoties boļševiku partijas rindās. Patiesībā, jau gadu pirms tam – 1919.gadā Upesgrīvā izcēlies pirmais sarkano partizānu kretuliešu desants.

Pirmo reizi rajonā togad pavasarī svinēta kultūras darbinieku diena. Rajona kultūras namā godināti tie klubu un bibliotēku darbinieki, kas savā specialitātē nostrādājuši vairāk kā divdesmit gadus. Jubilāriem, tajā skaitā arī mērsradzniecei Dainai Krūmiņai, priekšnesumus veltīja patērētāju biedrības sieviešu vokālais ansamblis, Rojas bērnu mūzikas skolas pedagogi un daiļrunātāji. Protams, pasniegti arī rajona kultūras nodaļas Goda raksti. Aprīlī Mērsraga kultūras namā atklāta arī gleznotāja marīnista Herberta Siliņa gleznu izstāde. Tās iekārtošanā piedalījies pats mākslinieks, kas mērsradzniekiem apskatei bija atvedis desmit darbus.

Mērsragā, starp citu, vēl aizvien nebija ielu nosaukumu, lai gan visas ciema “galvenās” iestādes: izpildu komiteja, kolhoza kantoris, zivju konservu kombināta nodaļas ēka, veikali, ēdnīca un sadzīves pakalpojumu paviljons atradās galvenā, nu jau asfaltētā ceļa malās.

Maijā, Uzvaras svētku priekšvakarā, svinīgā sanāksmē, ko atklāja Mērsraga zvejnieku kolhoza “1.Maijs” toreizējais partijas komitejas sekretārs E.Bidzāns, mēsradzniekiem pasniegts Ļeņina Goda raksts. 8.maijā svinēta vienlaikus gan liela darba uzvara, gan arī 35.gadadiena, kopš Padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā, kā ietvaros godināti ne vien darba pirmrindnieki, bet arī kara veterāni. Daži no pirmrindniekiem, kas saņēma Ļeņina Goda rakstus – ekspedīcijas flotes kuģa kapteinis A.Ļeņs, 3.zvejas brigādes brigadieris Ž.Kalējs, Upesgrīvas zivju apstrādes ceha strādniece Dz.Blūma, Lielā Tēvijas kara dalībnieks, uz to brīdi jau pensionārs – A.Blekte u.c.

Togad apbalvoti arī tautas brīvprātīgie kārtības sargi par ilggadēju un labu darbu sabiedriskās kārtības sargāšanā. To vidū  - mērsradzniece Ilga Grīnberga. Vēl liels notikums bijis 12.martā, kad LKP Talsu rajona komitejas sekretārs jaunajai komunistei Emmai Zvejniecei pasniedzis PSKP biedra karti. Tiešajā darbā viņa bija mantzine M.Plūdoņa Rojas zivju konservu kombināta Mērsraga nodaļā, bet divus sasaukumus bija arī lauksaimniecības pastāvīgās komisijas sekretāre, kas trešajā sasaukumā ievēlēta par šīs komisijas priekšsēdētāju. Cilvēkam – parastajam varētu rasties jautājums, ko tādā komisijā vispār tolaik darīja, bet tās darbalauks bija plašs: pārziņā bija komunālā saimniecība, transporta nozares, sakari, nozveja un pat zivju pārstrāde. Nemaz jau nerunājot par darbiem, kas saistīti ar lauksaimniecību, jo kolhozam bija jābūt ne vien pavasara sējai, bet arī rudenī ražas novākšanai u.c. darbiem.  Par lauksaimniecības nozares vadītāju tolaik strādāja A.Bajārs.

Neskatoties uz sarežģījumiem, ko gada sākumā zvejniekiem radīja nelabvēlīgie laikapstākļi, mūsu kolhoza zvejniekiem izdevās izpildīt nozvejas plānu atkal ar uzviju. Sevišķi izcili panākumi bijuši nu jau Darba Sarkanā Karoga ordeņa kavaliera kapteiņa Anatolija Ļeņa komandai, kas joprojām darbā devās ar savu VZTR 9024. Arī vietējā flotē strādāja daudz labu kuģu komandu, kas vienmēr centās nodrošināt plānoto uzdevumu un saistību izpildi pirms termiņa. Tās bija kapteiņu A.Grīnfelda, K.Baloža, H.Vahera, D.Silinga, Ž.Nemiera, A.Griezes, A.Ozola, S.Āboliņa un Ž.Gulbja komandas. Nopietnu ieguldījumu kopējā uzdevumā deva kuģu komandas, kas strādāja ekspedīcijas zvejā Sāmsalā. Tās vadīja kapteiņi K.Šteinbergs, A.Āboliņš un M.Skujiņš.

Labi veicās arī ar prezervu ražošanu uz kuģiem, kas beidzot sāka atmaksāties. No septiņiem kuģiem – ražotājiem, pusgada uzdevumus izpildīja seši. Sevišķu vērību kolhozs sāka veltīt lauksaimniecības un dārzniecības tālākajai attīstībai. Celta jauna, 500 kvadrātmetrus liela siltumnīca, ko rudenī jau nodeva ekspluatācijā, lai mērsradznieki varētu iegādāties kolhoza dārzkopju audzētās rozes, kas līdz šim tikušas meklētas kaimiņu kolhozos.

Protams, bija arī lietas, kas tik gludi vis neveicās, piemēram, notekūdeņu attīrīšanas ierīču celtniecība, Mērsraga zivju apstrādes ceha rekonstrukcija. Septembra beigās nu jau jaunajā, modernajā zivju apstrādes cehā speciālisti darbojās ap iekārtu un mašīnu montāžu, nobeigumam tuvojās arī darbi katlu mājā. Jaunais cehs, protams, bez jau minētajām attīrīšanas iekārtām, strādāt joprojām nevarēja. Pavisam nesen kolhozā bija nomainījies arī kapitālās celtniecības nodaļas vadītājs, un par tādu kļuva E.Dambergs, kam nu bija jāada arī aptuveni 60 cilvēku liels būvbrigādes kolektīvs. Gada nogalē sāka rekonstruēt arī Upesgrīvas cehu.

Jāpiemin, ka arī Upesgrīvā dažādu profesiju pārstāvji, kas bija mūsu kolhoza cilvēki, savus personiskos piecgades plānus izpildīja krietni pirms laika, tā pierādot savas spējas ar augstu atbildības sajūtu tikt pie labiem darba rezultātiem. Konservu cehā tie bija strādnieki: Zenta Elsone, Mirdza Švalbe, Lilija Kronberga, Malda Damlica, Zelma un Gunārs Kārkliņi, Liene Smetana. Līdzīgi gāja arī kolhoza šoferiem, kas darba plānus izpildīja savlaicīgi. Viens no tādiem bija arī kolhoza šoferis Alfrēds Valers, kas par šoferi strādāja līdz 1980.gadam apmēram 14 gadu. Pašizkrāvēju, pie kura stūres viņš ik dienu sēdās, viņš arī laboja vienmēr pats. Tāpat arī šoferi Ziedonis Neilands un Alberts Neilands, kas tiešo darbu apvienoja veiksmīgi ar sabiedrisko, jo vienlaikus bija arī sabiedriskais kārtības sargs, kas darbojās ražošanas padomē.

M.Plūdoņa Rojas zivju konservu kombināta Mērsraga cehā individuālajā sacensībā par nosaukumu “Labākais savā profesijā” gada nogalē izvirzījās priekšplānā okeāna zivju ķidātājas Valija Brunsliepa, Marija Romanovska, Armanda Briņķe. Kvalitātes teicamnieces gods ticis Ilmai Sējējai un Maigai Lasmanei. Kopumā M.Plūdoņa Rojas zivju konservu kombināta Mērsraga cehā vien strādāja aptuveni 100 cilvēku, un gandrīz visi – ilgus gadus, tātad – tie bija pieredzējuši strādnieki, kas savu grūto darbu ne vien prata, bet arī cienīja un mīlēja. Sasniegumiem bagāto strādnieku vidū bija ne vien augstākminētās, bet arī Dzidra Veinberga, Valija Zapacka, Valentīna Zvaigznīte u.c.

Republikā bija vien 45 šķirnes cūku audzēšanas saimniecības, viena no tām – Ķūļciemā, Lāčplēša kolhozā, kur “Avotu” fermas prestižs arvien auga. Tikai Lāčplēša kolhoza un zvejnieku kolhoza “1.Maijs” šķirnes cūku fermu augstais novērtējums licis tālā Latgales novada saimniecību speciālistiem doties pie mums ciemos, lai klātienē redzētu, kā te, Mērsragā, viss notiek, un kāpēc tas it kā nelielā piekrastes ciematā, notiek ar tik labiem panākumiem. Atgādināšu, ka ferma sākās ar 1973.gadā iepirktām 5 šķirnes cūkām. Bet jau pēc 4 gadiem republikas šķirnes cūku fermu atestācijā Mērsrags ieguva trešo vietu, vēl pēc gada – otro. “Avotos” strādāja vairākas lopkopju ģimenes, viena no tām – Daugati. 1980.gadā “Avotu” kompleksā celts pēdējais – sestais korpuss, un celtniecība turpinājusies arī zvejnieku kolhoza “1.Maijs” šķirnes cūku fermā “Aizsilniekos”, kur vēlāk izvietoja pat aptuveni 2000 dzīvnieku.

Bet nu gan - par skolas dzīvi! 1980.gadā mūsu vidusskolas skolēni un skolotāji piedalījās tautu draudzības festivālā, kas noritēja Lietuvas PSRS Šveņčones rajona Čveņčoneļas 1.vidusskolā. Brauciena piedalījās vecāko klašu deju kolektīvs, 11.klases meiteņu ansamblis un aktīvākie komjaunieši: Arvis Sūniņš, Inese Kalvāne, Ineta Sergeta, Centis Šteinbergs, partijas pirmorganizācijas sekretāre Daina Gulbe, deju kolektīva vadītāja Marija Cēberga u.c. Decembrī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs par ilggadēju, apzinīgu darbu ar medaļu “Darba veterāns” apbalvoja Mērsraga vidusskolas skolotāju Janīnu Apsi.

Par veikto darbu mākslinieciskajā pašdarbībā un aktīvu piedalīšanos Padomju Latvijas 40.gadadienai veltītajos Dziesmu un deju svētkos apbalvots arī Mērsraga ciems – atsevišķi, un Mērsraga kultūras nama jauniešu deju kolektīva vadītāja Marija Cēberga – atsevišķi. Pirms došanās uz Dziesmu un deju svētkiem, rajona deju kolektīvu skatē Sabilē mērsradzniekus šī skolotāja aizvedusi ar savu degsmi uz otro vietu savā grupā. Par Padomju Latvijas dziesmu un deju svētku dalībnieku kandidātiem kļuva arī mūsu kolhoza vidējās paaudzes deju kolektīvs.

Katrā gadījumā, zvejnieku kolhozs “1.Maijs” bija viena no vecākajām zvejnieku kopsaimniecībām visā republikā, un te joprojām dzīvoja daudzi no tiem, kas šai saimniecībai bija likuši pamatus.

Inga Hartika,

Mērsraga TIC vadītāja

#Mērsrags #Mērsragavēsture

FOTO: Silvas Štreinertes personīgā arhīva foto – 1980.gada Dziesmu un deju svētkos Mērsraga koristi; Mērsraga TIC arhīva foto – 1980.gada Mērsraga 8., 8a.klases un vidusskolas izlaiduma klase