Kultūras pasākumi

« Marts 2021 »
POTCPkSSv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4

Mazā vēstures stunda. 1974.gads Mērsragā

Jaunatnes klubs “Bura” aizvien uzņēma jaunus apgriezienus savā darbībā un arvien biežāk varēja lasīt avīzēs par “Buras” rīkotajiem pasākumiem. Kā viens no pasākumiem, kas tika plaši apspriests, vairākkārt minēts – “Ugunīgā cilts”.

1974 _kģa sagaidīšana.jpg1974 Atlantijas kuģa sagaidīšanas scenārijs.jpg1974 kuģa sagaidīšana.jpg1974 Zvaigzne feb1.jpg1974_9klase Gatis Krauze .jpg1974 9 klase krievu valodas pasākums Gatis Krauze.jpg1974 1sept 9 klase Gatis Krauze.jpg

Kluba meitenes šim vakaram speciālas kleitas šuvušas, kājās bijuši ar ādas strēmelēm apšūti apavi, tām, kam bijuši gaiši mati, sadabūtas parūkas. Zālē bijis pat vigvams, skanējušas indiāņu dziesmas, par virsaiti kļuva arī O.Jumtiņš, valdījis īsts sacensību gars, jo viesos uzņemts arī kaimiņu – Rojas jaunatnes klubs “Vadugunis”. Katrs ar saviem tematiskajiem priekšnesumiem, asprātībām. Engurē tolaik jaunatnes klubs vēl tikai veidojās, tāpēc viņi vairāk piedalījās kā skatītāji. “Buras” padomē strādāja M.Jankevica, L.Liede.

Vēl viens pasākums, kas paticis ciema iedzīvotājiem – Mērsraga kora atskaites koncerts. Reizē ar to koris svinēja savu 5 gadu pastāvēšanu. Katrs korists tika pie grāmatas un ziediem, bet par lielo darbu un sasniegto meistarību diriģentam V.Cēbergam tika pasniegts Goda raksts. Kori sveica ne vien Mērsraga ciema izpildkomitejas pārstāvji, bet arī kaimiņi no Rojas.

Pirmo reizi Mērsragā svinētas arī Sudraba kāzas šādiem pāriem: Veltai un Arnoldam Blektēm, Ritai un Nikolajam Veržbilovskiem, Zinaidai un Leonīdam Šuršiniem, Vilmai un Jānim Āboliņiem.

Vispār, par kultūras dzīvi pie mums būtu grēks sūdzēties jo viesos uzņemti ne vien zemāk minētie Tautas mākslinieki Velta Līne, Kārlis Sebris, bet arī Gunārs Cilinskis, kinorežisors Jānis Streičs, dramaturgs P.Putniņš u.c. Godināti arī mūsu pašu darba veterāni, rīkots jaunatnes atpūtas vakaru konkurss – “Rudens ritmi” ar dzeju, valsi, viktorīnu, kā arī mākslinieka Žaņa Sūniņa darbu izstādes apskati u.c.

Kinoamatieru skatē atkal izcēlušies Ulda Lapiņa darbi: Jelgavā filma “Tev” saņēma diplomu un bronzas medaļu, bet skates pirmās kārtas noslēgumā Rīgā pie bronzas tika viņa filma “Dziesma savus svētkus svin”. 16.skates noslēguma laikā Rīgā notikusi arī republikas kinoamatieru paštaisīto konstrukciju un amatieru jaunrades tehnikas izstāde, kurā Uldis Lapiņš eksponēja kompakti izveidotu 8mm filmu demonstrēšanas un sinhroniska skaņas pavadījuma reproducēšanas iekārtu. Viņš saņēma VIRB republikāniskās padomes I godalgu, kā arī žurnāla “Zinātne un Tehnika” veicināšanas balvu un Latvijas Kinoamatieru biedrības diplomu.

Pats lielākais notikums kolhoza dzīvē, protams, bija Vissavienības ceļojošā Sarkanā karoga saņemšana februārī. Mērsradznieki karogu bija izcīnījuši ar teicami paveiktu darbu piecgades trešajā gadā. Karogu pasniedza pats PSRS Zivsaimniecības ministrs A.Iškovs. Mērsradzniekus sveica arī PSRS Tautas skatuves māksliniece Velta Līne. Daudzi kolhoza labākie darba darītāji sanēma sociālistiskās sacensības uzvarētāja nozīmīti – V.Jansone, M.Švalbe, M.Treimanis, M.Blūma, I.Kravalis, F.Priede, Ž.Kalējs, Ž.Gulbis, J.Seļickis u.c.

Togad no jauna ievēlēts Elmārs Krūmiņš par zvejnieku kolhoza “1.Maijs” priekšsēdētāju (1971.gadā viņu ievēlēja uz 3 gadiem – aut.). Kolhoza kapteiņa Vladimira Tarana komanda izcēlās togad ar īpaši labiem nozvejas rezultātiem, jau 17.novembrī izpildot gada nozvejas plānu. Pavisam viņa komanda nozvejoja līdz konkrētajam datumam 15 400 centneru zivju. Nozvejas plānu ar uzviju izpildīja arī Jāzepa Seļicka komanda, Alberta Ozola, Harija Auziņa, V.Rožkalna, Ž.Nemiera, M.Skujiņa, K.Šteinberga, V.Sūniņa un Žaņa Gulbja komandas. Starp citu, Seļicka brigāde saukta pat par brigādi – miljonāri, jo gadā tā nozvejoja ap 4700 tonnu zivju, kuru vērtība sagādes cenās pārsniedza miljonu rubļu, kas bija gandrīz trešā daļa no visa kolhoza nozvejas vērtības.

Ezera brigāde sastāvēja no deviņiem cilvēkiem, ko vadīja E.Dakstiņš. Protams, tur līdakas un asari netika svērti tonnās, bet gan kilogramos. Toties ezera zivis nonāca tālāk tirdzniecībā veikalos. Dažiem no brigādes locekļiem bija vairāk kā 70 un pat 80 gadu, piemēram, F.Bērziņam, A.Grīvam, R.Umbedahtam, F.Segliņam, K.Zidilskim, un tomēr – tas plāna izpildei netraucēja.

Apmēram 80% visu Mērsraga iedzīvotāju tolaik bija saistīti ar zvejniecību. Nomainījušās vairākas zvejnieku, stūrmaņu, kapteiņu paaudzes. Arī jūrskolās mācījās daudz kolhoza stipendiātu.

Kā noprotams, visi šie cilvēki īpaši tika godināti Zvejnieku svētkos, un jau otro reizi Mērsragā zvejnieku svētkos ikvienu sveica republikas Tautas skatuves mākslinieks Kārlis Sebris.

Starp citu, arī mums visiem zināmā Velta Erķe jau tolaik ar lielu atbildību attiecās pret savu darbu un līdzcilvēkiem. M.Plūdoņa Rojas zivju konservu kombināta Mērsraga nodaļā viņa bija noliktavas vecākā mantzine. Viņu ievēlēja arī par Mērsraga nodaļas arodorganizācijas ceha komitejas priekšsēdētāju, bet viņas māsa – Daina Krūmiņa, Elmāra Krūmiņa sieva, tolaik bija zvejnieku kolhoza “1.Maijs” kultūras darba organizatore.

Lai godam izpildītu piecgades uzdevumus, mūsu kolhozā plaši izvērtās sociālistiskā sacensība, kurā ieļāvās un labus panākumus guva arī Upesgrīvas zivju apstrādes ceha kolektīvs. Tajā daudzi darba pirmrindnieki regulāri pārsniedza savus dienas uzvedumus, bet kā viena no labākajām īpaši izcelta zivju blīvētāja Dzintra Blūma.

Mērsragā svinēti arī Bērnu sporta svētki, kuros piedalījās gan Mērsraga bērnudārza audzēkņi, gan arī Rojas bērnudārza audzēkņi. Bērni devās gājienā cauri visam ciemam, kā arī piedalījās draudzības sporta spēlēs. Mērsradznieks Aigars Neilands ar savu mazo trīsriteni “Spārīte” riteņbraukšanā finišēja pirmais. Tāllēkšanā pirmā vieta bijusi Vilnim Veitneram.

Mērsrags ar katru dienu turpināja plaukt, to labiekārtoja, ciems kļuva plašāks, sakoptāks. Celtņi darbojās pat naktīs, dienās ar tehnikas palīdzību tika paplašināti gājēju ceļi, centrālā iela tika asfaltēta, turpinājās ģimeņu māju celtniecība. Tika būvēta arī jauna kolhoza administratīvā ēka, cēla garāžu, rekonstruēja cūku fermu, uzcēla kalti, betona cehu un citus objektus. Viss uzceltais bija moderns, remontētas tika arī ciema iestāžu ēkas.

M.Plūdoņa Rojas zivju konservu kombināta Mērsraga nodaļā pēc rekonstrukcijas sākuši darboties zivju konservu un sterilizācijas cehi.

Jau 1974.gadā aiz brīvdabas estrādes “Jēgerleja” ganījās ciematnieku govis. Laikrakstos gan šādus skatus iemūžinātus neatrod, bet nav grūti iztēloties, kā tas varēja izskatīties.

Runājot par laikrakstiem, “Padomju karogā” 1974.gadā bija fotokonkurss “Cilvēks darbā”. Lai gan šajā rubrikā zivju konservu kombināta Mērsraga nodaļas saldētavas mehāniķis Hugo Krūmiņš iesūtījis arī vairākas mērsradznieku fotogrāfijas, Preses dienas priekšvakarā žūrijas komisija, vērtējot iesūtītos darbus, otro vietu piešķīra mērsradzniekam Andim Raudim.

Visas ierastās tēmas “apskatītas”, jāpieķeras arī Mērsraga vidusskolai! Skolā mīlestību uz deju vēl aizvien mācīja gan M.Cēberga, gan H.Pūliņa, bet pavasarī bijis interesants pasākums, kurā bērni ne vien dejoja, bet arī dziedāja. Koncertā skanējušas gan 7.klases skolnieces L.Asniņas jaunrades dziesma “1.septembra rītā”, gan vēl kāda dziesma ar nosaukumu  - “Skolu beidzot”. To sacerējušas māsas Rudzītes. Antra Rudzīte kā teicamniece togad mācījusies jau 9.klasē sarunā ar skolotāju J.Apsi atklājusi, ka arī pati vēlētos reiz būt skolotāja. Koncertu noslēdza pūtēju orķestra priekšnesumi skolotāja V.Cēberga vadībā. Radošu cilvēku pie mums netrūka un šķiet – ikviens bija kādā mākslinieciskās pašdarbības kolektīvā.

Ak jā, kolhozam “Lāčplēsis” 1974.gadā – 25 gadu jubileja un tam par godu rajona izpildu komiteja pasniegusi  kolhoza kolektīvam, valdes priekšsēdētājam O.Grinšteinam, agronomam J.Kalniņam, inženierim I.Fībigam un traktoristam A.Vittem Goda rakstus.

Inga Hartika,

Mērsraga TIC vadītāja

#Mērsrags #Mērsragavēsture

FOTO: mērsradznieki 1974.gada februāra “Zvaigznē”; Atlantijas kuģu sagaidīšanas scenārijs (1974), kā arī brīži no kuģa sagaidīšanas kopā ar kolhoza priekšsēdētāju Elmāru Krūmiņu, kā arī 1974.gada fotogrāfijas no Gata Krauzes personīgā fotoalbuma.