Kultūras pasākumi

« Marts 2021 »
POTCPkSSv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4

Mazā vēstures stunda. Mērsrags 1973.gadā

Laikrakstos aizvien biežāk tika minētas mūsu zvejnieku kolhoza “1.Maijs” darba slavas trofejas. Likās, dzīve Mērsragā iet tikai un vienīgi uz augšu.

Žanis Kalējs 1973g 28nov Padomju karogs.jpgMērsraga skola 1973 gada 11 septembra Pionierī.jpg1973 gada 17 marts Padomju karogs Egona Vīnerta vadītais Mērsraga zēnu ansamblis.jpg1973 gada 11 aug Padomju karogs_daži no skolas jaunā korpusa celtniekiem_K.Veidemanis I.Freipičs un V.Birznieks.jpg1973gads Mērsrags grāmatā Latvijas dabas pieminekļi.jpgceltniecība septiņdesmitie Mērsrags Gunāra Ozola privātais arh.jpgdarbs tīklu cehā septiņdesmitie_ Gunāra Ozola personīgais fotoarhīvs.jpgGunarsOzols_ciema noformējums septiņdesmitie.jpgGunarsOzols_jūras svētkos ostas kuģi _70tie.jpg1973 gads Elmārs Krūmiņš ar Ceļojošo Sarkano karogu.jpgTīklu ceha vadītāja Erna Lunde 1973_1975 Gunāra Ozola personīgo foto arhīvs.jpg

Pavasarī uz tikšanos ar laikraksta “Padomju karogs” pārstāvjiem aicinājuši jaunatnes kluba “Bura” jaunieši. Tā nav bijusi parasta tikšanās, bet gan ar pašdarbnieku priekšnesumiem, estrādes orķestra solistu I.Vīnertes un A.Gādmaņa dziesmām un sarunām par to, ko avīzē vajadzētu vairāk atspoguļot. Aktīvas diskusiju dalībnieces bijušas gan Ā.Logina, gan D.Krūmiņa un arī I.Vīnerte, bet laikraksta “Padomju karogs” redaktors J.Ūdris apsveicis mūsu čaklo pastnieci un pašdarbnieci Mārīti Akmeņlauku.

Jūlijā, kad. Zvejnieku dienas gaidās, avīzēs tika izziņoti nozvejas plāna rezultāti, kā veiksmīgākās pie mums atzītas kapteiņa Harija Auziņa, Žaņa Gulbja, Kārļa Šteinberga, Jāņa Bondarenko un Anatolija Ļeņa vadītās zvejas komandas. Kolhozs bija ļoti audzis kopš tā dibināšanas. Jau pavasarī Mērsraga orķestris un kolhoza ļaudis svinīgi varēja sagaidīt V.Tarana komandu, kuras kuģa mastā lepni plīvoja sarkanais vimpelis. Kuģis Atlantikā bija atradies pusgadu, reisā iegūts 8028 c zivju, ko mūsdienās pat nevaram iedomāties. Kolhoza biedru skaits tuvojās tūkstotim, tam piederēja 18 vietējās zvejas kuģi un 4 ekspedīcijas zvejas kuģi, Upesgrīvā – motorlaivas. Ceļojošo Sarkano karogu "1.Maijs" bija saņēmis jau martā, jo tieši mērsradznieki bija uzvarējuši 1972.gada sociālistiskajā sacensībā. Kolhozs tika arī pie diviem jauniem kuģiem: MSTB-139 un SCS-2136, ko gods bija vadīt jaunajiem kapteiņiem U.Krūmiņam un Z.Āboliņam.

Anatolija Ļeņa “Vidzemes” vīru komanda bija viena no labākajām Padomju Latvijā jeb, kā avīzēs rakstīja “pat no Ļeņingradas līdz Kaļiņingradai”. Biskajs, Ziemeļu jūra, Baltijas jūra – kur tikai nebija būts. Starp citu, “Vidzemes” vīri reisā, kas noslēdzās tieši pirms Zvejnieku dienas, bija tikuši pie sava kuģa suņa – Šurika, kas dzimis uz cita kuģa. Kādā tikšanās reizē uz jūras Šuriku vīriem uzdāvināja. Uz iepazīšanās brīdi ar sauszemi, Šurikam bija vien 3 mēneši.

Runājot par zvejas vīriem, pavisam droši var secināt, panākumus gūt palīdzēja ne vien sūrais un atbildīgi pildītais darbs, bet arī sociālistiskā sacensība, kuras nolikumu ik pāris gadus pārveidoja, lai sacensībā iekļautos ne tikai zvejnieki, bet visu z/k “1.Maijs” profesiju pārstāvji. Sacensība bija svarīga, tā motivēja. Daudz bija tādu, kas ar savu principialitāti, priekšzīmīgo darbu kolektīvā ieguva, saprotams, nedalītu autoritāti, un biežāk viņu vārds arī avīzēs parādījās. Piemēram, Visvaldis Paipals, Monvids Treimanis, Arnolds Tāss, Gunārs Cīrulis, Žanis Gulbis utt. Piemēram, Žaņa Gulbja kuģa komanda ar uzviju izpildījusi pat piecgades uzdevumu jeb plānu. Tāpat arī kapteiņa Harija Auziņa komandai veicies. Togad kopumā nozvejas uzdevumu kolhozs pārsniedzis pat par 25%.

Bet vēl viens liels notikums Mērsraga zvejnieku kolhoza “1.Maijs” dzīvē bija tas, ka tieši mūsu kolhoza kuģis kā pirmais no mūsu republikas zvejnieku kolhozu flotes iegāja Dakāras ostā Senegālā. Kapteiņa V.Lačiņa komanda tur atstāja savu kuģi uz remonta laiku, bet paši devās mājās uz divdesmit dienām ar lidmašīnu.

Ciemats, pateicoties kolhoza celtniekiem, tika labiekārtots, un arī 1973.gadā tika celta jauna – 36 dzīvokļu māja, būvēta arī zvejas rīku darbnīca, plānota bija arī saldētavas, mehānisko darbnīcu korpusa celtniecība un Upesgrīvas ceha rekonstrukcija. Celtnieku brigādē vien bija ap 70 cilvēku.

Celtnieki bija uzcēluši arī tīklu cehu, kas bija tolaik lielākais republikas zvejnieku kolhozos. Par tā vadītāju strādāja Erna Lunde. Viņas kolektīvs sastāvēja no 13 cilvēkiem, starp kuriem bija gan ilggadējas strādnieces kā A.Ozolniece, A.Kocere, M.Auziņa, gan arī nesen skolu beigušās I.Federoviča un I.Pavlovska. Jaunajā tīklu cehā labi juties arī 81 gadu vecais bijušais jūrnieks Augusts Viļumsons.

LPSR kinoamatieru 15.filmu skates pirmajā kārtā Talsos piedalījušies seši autori ar deviņām melnbaltajām filmām. Otrs labākais rezultāts – mūsu zvejnieku kolhoza kinoamatierim Uldim Lapiņam par filmu “Vēstule”, ko viņš veltījis dēlam. Filma veidota no fotogrāfijām un izdevusies patiesi sirsnīga.

Arī par kultūras dzīvi Mērsragā nevarēja sūdzēties. Par kultūras darba organizatori strādāt bija sākusi Daina Krūmiņa, par māksliniecisko vadītāju Indra Vīnerte un Egons Vīnerts, turpat kultūras namā skolotāja Hilda Pūliņa joprojām vadīja deju kolektīvus, bet Valdis Cēbergs – kori.

Pavisam kopā kultūras namā darbojušies 12 dažādi pulciņi un kolektīvi. E.Vīnerts 1973.gadā nodibinājis arī zēnu ansambli. Hildai Pūliņa, starp citu, togad – apaļa jubileja: piecdesmit gadu! Svinēti gan vārda došanas svētki, gan bērnības svētki. Bērnības svētkos piedalījušies sabiedrisko organizāciju pārstāvji, ciema izpildu komitejas darbinieki. Bērnības svētki bijuši svētki ciema bērniem līdz 10 gadu vecumam. Svētkos kā goda kūma piedalījusies Velta Erķe, bērni šūpojušies ziedu laivā, doti svinīgi solījumi. Mērsradzniekiem labi veicās arī rajona koru skatē, kur visus 11 rajona koru kolektīvus vērtēja Republikas žūrijas komisija, gatavojoties Dziesmu svētku simtgadei, lai spriestu par to piedalīšanos Dziesmu svētkos Rīgā un republikas skatē finālā.

Starp citu, rīkots arī tāds rajona daiļlasītāju konkurss, kur pie Goda raksta tikusi arī mērsradzniece Anija Ratniece.

Bibliotekāre Aija Veidemane aktīvi turpināja rīkot literārās tiesas, kas tik tiešām arī izskatījās pēc tiesas sēdēm – bija gan tiesnesis, gan prokurors, gan advokāts, kuru lomās, protams, iejutās mērsradznieki – visbiežāk Hilda Pūliņa, skolas direktors Kārlis Baumanis u.c. Tika analizēti konkrētas grāmatas tēli, uzskati, un tas, vai tie nav pretrunā ar padomju cilvēku uzskatiem; izdarīti secinājumi. Togad bibliotēka tikusi arī pie vimpeļa “Labākā bibliotēka” rajonā.

1973.gada 1.septembris mūsu skolā bija īpašs, to filmā iemūžināja arī kinoamatieris Uldis Lapiņš. Filmu varēja noskatīties varēja divas reizes arī Mērsraga Tūrisma informācijas centrā. Skolā tika atklāts jauns plašs skolas korpuss ar klasēm, fizikas, ķīmijas un bioloģijas kabinetiem. Mūsu skolā pirmo reizi mācības sāka 10.klases skolēni. Kopumā septembrī skolēnu skaits mūsu skolā sasniedza 312.

Fotomākslas pasaulē tolaik labi pazīstamais Jānis Kreicbergs no 14 zvejnieku kolhoziem bija izvēlējies tieši mūsējo par savu darbu objektu. Tika izveidota izstāde, kas sastāvēja no 50 mākslas un dokumentālajām fotogrāfijām. Tā tika izvietota mūsu kultūras namā, un tajā apskatāmi bija daudzi mērsradznieki – gan vecais zvejnieks un revolucionārs Jānis Ripa, gan zvejnieku brigadieris Žanis Kalējs, gan, protams, arī mūsu zvejnieku kolhoza priekšsēdētājs Elmārs Krūmiņš.

Pavisam nesen, Mērsraga ēdnīcas darbs ļoti slavēts, bet nu sākušas rasties šādas un tādas ķibeles – uzslavas par lielu apmeklētāju skaita apkalpošanu dienā. Jā, tas sasniedza pat 150 cilvēku un vasarās, protams, vairāk. Bet pārmetumi par pārlieku mainīgajām cenām, ilgi gatavotajām brokastīm, lai gan pusdienlaikā visi apkalpoti savlaicīgi. Ak jā, bijis arī galda piederumu trūkums, ko konstatēja ēdnīcas pārbaudes laikā. Lai nu kā, visiem taču nevar izdabāt!

Patiesībā, katrā darba lauciņā bija kāds cilvēks Mērsragā, ko noteikti varēja saukt par pienākuma cilvēku. Starp citu, tāda bija arī ciema padomes sekretāre Austra Lasmane, ko par deputāti vēlēja vietējie pat deviņas reizes. Līdzīgi labie vārdi veltīti arī ilggadējai Mērsraga ambulances feldšerei Elgai Valerei un arī šuvējai Ārijai Mangelsonei.

Tāpat ik gadu tika sveiktas arī daudzbērnu mātes, 1973.gadā ar II pakāpes medaļu “Mātes medaļa” D.Ščebrova un A.Štāle no Mērsraga, kā arī ar III pakāpes ordeni “Mātes slava” Z.Paegle, kas pasaulē laidusi tobrīd bija 7 bērnus.

Patiesībā, šķiet, ar katru gadu par Mērsragu – aizvien vairāk ir, ko stāstīt. Neesmu pieminējusi, bet atļaušos iestarpināt – Mērsraga novada vecākā iedzīvotāja togad 13.aprīlī svinēja savu 100.dzimšanas dienu. Kura tā bija? Marija Štrodaha.

P.S. Šoreiz izvairīšos pat ar humoru pieminēt tos, kas tikuši pie kādiem pārkāpumu protokoliem, lai gan tādi bija arī 1973.gadā – par braukšanu dzērumā ar motociklu, par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, par aizbēgšanu no slimnīcas un ko tik vēl ne.

Tā kā esmu absolūts “Mērsraga liecību krājējs”, tad atrādu arī 1972./73.gadā izdotās grāmatas “Latvijas dabas pieminekļi” atvērumu, kurā ir Mērsrags. Lieki piebilst, grāmatu reiz atradu “izsviežamo grāmatu” kaudzē, un man, protams, roka necēlās.

Lai interesanta lasīšana!

Inga Hartika,

Mērsraga TIC vadītāja

#Mērsrags #Mērsragavēsture

FOTO no tā laika avīzēm – 1973.gada 11.augusta “Padomju karogā” daži no Mērsraga skolas jaunā korpusa celtniekiem: K.Veidemanis, I.Freipičs un V.Birznieks; 1973.gada 17.marta “Padomju karogs” atrādīja Egona Vīnerta vadīto Mērsraga zēnu ansambli; bet Mērsraga skola ar visu uzrakstu, kas redzams arī Ulda Lapiņa filmā, 1973.gada 11.septembra “Pionierī”; Žanis Kalējs 1973.gada 28.novembra “Padomju karogā” ticis, bet nopelniem bagātais kapteinis Anatolijs Ļeņs kopā ar zvejnieku kolhoza “1.Maijs” priekšsēdētāju Elmāru Krūmiņu – 1973.gada 7.jūlija “Padomju karogā”. Grāmatas "Latvijas dabas pieminekļi" atvērums, kurā redzama Mērsraga piekraste.

FOTO no iedzīvotāju atdāvinātajām: Gunāram Ozolam reiz kāds bija atnesis fotogrāfijas, kas raksturo 1973-1975.gadu Mērsragā, kā arī klāt pievienoju apskatei foto, kurā Elmārs Krūmiņš lepns un priecīgs par ceļojošo Sarkano karogu un arī tīklu ceha vadītājas Ernas Lundes foto.