Kultūras pasākumi

« Janvāris 2021 »
POTCPkSSv
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

Mazā vēstures stunda. Mērsrags 1971.gadā

Pašā gada sākumā rīkotas draudzības sacensības sarīkojumu dejās Laidzē, kur startējuši ne vien kaimiņi no Vandzenes, Rojas un Talsiem, bet arī sabilnieki un mērsradznieki. 2.vieta tika tieši mērsradzniekiem – Dz.Amsilam un I.Baumanei, bet 7.-8.klašu grupā labākie pusfinālā bijuši I.Romānovs un L.Puzānova. Jādejo bijis obligāti katram pārim gan fokstrots, gan rumba un arī samba. Noslēgumā – valsis.

1971_ Edmunds Āboliņš.jpg

Avīzēs bija “mode” ne tikai par labiem sava darba veicējiem runāt, bet arī kaunināt. Gan par iestiprināšanos ar grādīgajiem dzērieniem, gan par sodiem autoinspekcijā un ko tik vēl ne. Tā togad avīžnieku redzeslokā nokļuvuši Edmunds Dzelzs, Juris Švabinskis un arī Aivars Bramanis. Arī Nepilngadīgo lietu komisijas sēdē runātais atspoguļots avīzēs. Tur togad bija jāierodas daudzbērnu mātei Lijai Bordjugai, Rasmai un Kārlim Karlsoniem, Aleksejam Ščebrovam, Lilijai Lasmanei. Sīkāk gan neatstāstīšu nevienu no šiem notikumiem.

Vienīgi piebildīšu, ka tas bija laiks, kurā rīkoti arī reidi ar došanos pie nelabvēlīgām ģimenēm. Ne vienmēr bija tā, ka kaimiņi par tādām vēlējās vienkārši runāšanas pēc pasūdzēties, daudz kam bija pamatojums, un reidos tas tika arī pārbaudīts. Reidi nozīmēja pēkšņu ierašanos, bez brīdinājuma, pārbaudot – vai mājās bērniem nekas netrūkst, vai visi ir tīri, vai māja ir kārtībā, un jā, arī tas, kādā stāvoklī nepieteiktos viesus sagaida bērnu vecāki.

Avīzē zem virsraksta “Mantkārības velna nagos” nonācis arīdzan vesels bariņš, kam bija saistība ar darbu tirdzniecībā. Veikalvede M.Martini esot izpārdevusi dažādus audumus draudzenēm nevis par pašizmaksu, bet tos vēl nocenojot. Pie audumiem tikušas arī veikalu rēķinvedes un citi. Kas to lai zina vairs, cik daudz taisnības stāstā, bet daudzas draudzenes par tik izdevīgu “iepirkšanos” piedzīvoja kaunu un biedru tiesu, dažām pat nācies atbildēt tautas tiesā.

Labi, jārunā arī par labām lietām, tāpēc īpaši gribas uzsvērt, ka tieši 1971.gadā pirmo reizi laikrakstos pieminēts, uzslavēts “labsajūtas meistara” konditora Gunāra Birziņa darbs. Ciemā tolaik diez vai bija kāds, kas nebūtu pamielojies ar viņa gatavotajiem konditorijas izstrādājumiem. Apbrīnojamas esot bijušas ne vien viņa gatavošanas, bet arī tortu dekorēšanas prasmes.

Pavasarī, iedomājieties, jau 1971.gadā, runāts par sporta zāles nepieciešamību Mērsraga astoņgadīgās skolas vajadzībām. Solīts, ka šādu zāli saņemsim.

Valda Cēberga vadītais Mērsraga ciema jauktais koris cītīgi togad gatavojās koru skatei Talsos, kas norisinājās Dziesmu svētku gaidās, Sauleskalnā. Tiesa, ja par citiem koriem to vēl nevarēja teikt, mūsu kora kuplais dziedātāju skaits, diemžēl, bija jau sarucis.

Kas gan būtu jūlijs bez Zvejnieku svētkiem Mērsragā? Neptūnam bija pat savs palīgs Kristaps, kas ķērās pie jauno zvejnieku kolhoza “1.Maijs” zvejnieku eksaminēšanas, bija arī ierastās tīklu lāpīšanas sacensības, sveikti čaklākie darba veicēji, bijušas arī sporta sacensības, kā arī, protams, pašdarbnieku un viesu sagatavotie priekšnesumi.

Jūlijā ar J.Palēviča joku lugu “Preilenīte” visus priecēja Mērsraga kultūras nama dramatiskais kolektīvs. Šī izrāde esot bijusi īpaša, jo no kultūras nama bijis pat gājiens ar četriem zirgiem, galdniecība un mehāniskās darbnīcas salaboja, pārkrāsoja kādu divzirgu aizjūtu ar ratiem, lai gājiens būtu iespaidīgāks un atbilstošāks lugas tematikai. Pa priekšu pajūgā uz Jēgerleju devušies lugas galvenie varoņi, aiz viņiem vēl vieni aktieru rati, un zirgā – policists Tauriņš, aiz kura kolektīva aktrises, kas atainojušas divas vecas klaču apmātas kundzītes gājiena galā. Ciema galvenā iela bijusi cilvēkiem pilna, liela daļa ne tikai skatījušies un brīnījušies, bet arī pievienojušies gājienam. Gājienu Jēgerlejā sagaidījusi pušķota virve, kas pārvilkta pār ceļu, pūtēju orķestris un vairāki simti skatītāju. Vāveri Karlīni atveidojusi Valda Legzdiņa, Robertu Silapuķi – Rihards Lunde, Tauriņu – Jānis Ozols, bet tenku sievas – Elza Ozola un Marija Bauma. Dramatiskā kolektīva režisors bijis V.Kreicbergs, un izrādes tapšanā kopumā piedalījušies aptuveni 40 cilvēku.

Teju kā iegājies bija arī kinoamatieru filmu festivāls Engurē, kur festivāla žūrijā bija ne vien rakstnieks Egons Līvs, bet arī tā laika kinokritiķis Ģirts Dzenītis, kinooperators Vilnis Folkmanis u.c. Nu jau par spēcīgiem konkurentiem citiem tika uzskatīti mērsradznieki – kolhoza “1.Maijs” kinoamatieri, jo sevišķi – Uldis Lapiņš.

Pirms kinoamatieru došanās uz filmu festivālu Engurē, tuvāko zvejnieku ciemu kinoamatieri tikās Mērsragā, kur žūrijas darbu uzņemties gods bija skatītājiem. Pirmajām vietām zvejnieku kolhozs “1.Maijs” bija sagatavojis balvas, ko novietoja visiem redzamā vietā uz skatuves. Arī te vislielāko atzinību izpelnījās Ulda Lapiņa kinodarbi. Viņa 8mm filma “Maize” jau Baltijas kinoamatieru festivālā ieguva otro vietu, bet republikas īsfilmu festivālā – 1.vietu. Arī citās kategorijās viņa radītās filmas ieguva pirmās vietas – “Parasti zēni un meitenes” (par mūsu astoņgadīgās skolas skolēniem) un “Murds” (par zvejas brigādes vīriem). “Murds” šajā tikšanās reizē piedzīvoja pirmizrādi. Otrā vieta – talsiniekiem, trešā – engurniekiem. “Maize” visaugstāko novērtējumu ieguva arī gada sākumā Liepājā, kur bija pulcējušies kinoamatieri no visas Kurzemes.

Lai gan sporta dzīvē kādu laiku Mērsraga bijis jaušams klusums, tieši pie mums treniņu nometni augustā aizvadīja Murjāņu sporta internātskolas audzēkņi. Murjāņu audzēkņi palīdzējuši kolhozam pat novākt sienu, bet kolhozs sarūpējis balvas sacensībām vieglatlētikā. Tām gatavojās kā sporta internātskolas audzēkņi, tā arī mērsradznieki.

Vai 1971.gadam noslēgums jau klāt? Jā, un tas noslēdzies mērsradzniecēm ar augstiem valdības apbalvojumiem. Ordeni “Goda zīme” saņēma divas mērsradznieces – M.Plūdoņa Rojas zivju konservu kombināta Mērsraga kūpināšanas un konservu ceha strādnieces – Anna Mihailova, Dzintra Jansone, bet medaļu “Par izcilu darbu” saņēma Zenta Paipala un Rasma Cīrule.

Apbalvota togad arī mūsu ciema darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja Valija Legzdiņa par ilggadīgu darbu savas piecdesmitās dzimšanas dienas ietvaros, saņemot no Talsu rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas Goda rakstu.

Zvejnieku kolhoza “1.Maijs” MB-55 kapteinis Alberts Āboliņš, kā kapteinis, kam vieni no labākajiem plāna izpildes rādījumiem, tika togad pie jauna kuģa. Gada plānu viņš kopā ar komandu paveica par 133% jau vasaras nogalē. Par sekmīgu darbu otrajā gada ceturksnī VZT-4561 komanda pat apbalvota ar Rietumu zivju baseina ceļojošo Sarkano vimpeli un naudas prēmiju. Plānu izpildot par 235% kapteiņa Imanta Riekstiņa vadītie vīri arīdzan bijuši labāko zvejas traleru apkalpju priekšgalā.

Labi panākumi bija MZT-63 zvejniekiem un kapteinim Artūram Purviņam, tāpat arī MZT-108 komandai ar kapteini Kārli Lasmani, un arī Edmundam Āboliņam, kas uz kuteriem bija aizvadījis jau 18 (!) gadus, kas lepojās ar dēlu Edgaru, jo arī tas devās vectēva un tēva pēdās, izaugot no traļmeistara un stūrmaņa par kapteini.

Arī upesgrīvnieki Žaņa Kalēja vadībā neatpalika – lielākie lomi bijuši 14 tonnas reņģu, lai gan labs loms esot skaitījies pat 6 tonnas.

Goda rakstus un nozīmītes “Labākais zvejnieks” togad saņēma ezera zvejas brigādes brigadieris Edmunds Āboliņš, jau ieminētais Alberts Āboliņš, arī upesgrīvnieks Jānis Kalējs, Arturs Dāvids, kā arī zvejas rīku darbnīcas vadītāja Erna Lunde.

Bet vispār, mūsu zvejnieku kolhozam tieši šis gads bija milzīgu pārmaiņu gads, jo par kolhoza valdes priekšsēdētāju bija kļuvis kapteinis no Rojas – Elmārs Krūmiņš.

Lai sekmīgi izpildītu nozvejas plānu, bija daudz un smagi jāstrādā. Dažkārt reiss varēja prasīt pat četrus ar pusi mēnešus.

Darba netrūka arī Rojas M.Plūdoņa zivju konservu kombināta Mērsraga fabrikā – apgūta jauna, universālā zivju veramā līnija ar nosaukumu “Trio”. Tāpat arī zvejnieku kolhoza “1.Maijs” Upesgrīvas cehā – darba diena beidzās tikai tad, kad visas zivis bija apstrādātas. Meistara palīdzi Valdu Jansoni un zivju apstrādātāju Gaidu Zvejnieci ciema ļaudis zināja kā vienas no darbā nenogurstošākajām.

Upesgrīvā atvērts jaunuzceltais veikals “Neptūns”, kurā darbu uzsākušas veikals vadītāja Ruta Mauriņa un pārdevēja Daina Blūma. Arī par Mērsraga ēdnīcu, kas iepriekšējos gados bija izpelnījusies kritiku un cerības, ka pēc remonta stāvoklis tajā uzlabosies, varēja dzirdēt jau labus vārdus. Tajā bija gaumīgs noformējums, un, starp citu, ēdnīcā tapušos salātus, gaļas izstrādājumus, sautējumus un cepešus tirdzniecībai piegādāja arī Bertas Amsilas vadītajam veikalam.

Astoņdesmito dzimšanas dienu svinēja Tautas daiļamata meistars, mērsradznieks Jānis Ozols,kura gatavotie dekoratīvie šķīvji ar metāla kaluma stīgu ornamentiem un spožām dzintara lāsēm guvuši atzinību pat Maskavā Vissavienības Tautas daiļamata meistaru izstādē. Vairāk kā trīsdesmit darba gadus viņš bija aizvadījis koka apstrādes darbā, un nu, meistara dzimšanas dienai par godu, tika rīkota viņa darbu izstāde Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzejā. Neticami, bet pat savos astoņdesmit gados, viņš turpināja cītīgi darboties un izstādē bijuši apskatāmi ne vien viņa pēdējo gadu darbi, bet pat pēdējos mēnešos tapušie mākslas darbi.

FOTO: Neliela daļa no Zvejnieku svētku afišas – ieskatam, lai redzat, kādas afišas tolaik tika radītas. Un kapteinis Edmunds Āboliņš 1971.gadā, pozējot avīzes “Padomju karogs” fotogrāfam.

Inga Hartika,

Mērsraga TIC vadītāja

#Mērsrags #Mērsragavēsture