Kultūras pasākumi

« Janvāris 2021 »
POTCPkSSv
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

Mazā vēstures stunda. Mērsrags 1970.gadā

Nu re, esam tikuši līdz 50 gadus senai vēsturei, kas, ielūkojoties tā laika avīzēs, vismaz man, nemaz tik tāla vairs nešķiet.

Neesmu pieminējusi iepriekšējā rakstā, bet iestarpināšu te – 1969.gada nogalē apvienojās Kolkas, Rojas un Mērsraga zivju konservu fabrikas. Radās jauns uzņēmums – Rojas M.Plūdoņa zivju konservu kombināts, kas tieši 1970.gada sākumā visai sekmīgi jau pildīja savas sociālistiskās sacensības saistības, saražojot gada pirmajos mēnešos vairāk nekā 300 000 konservu kārbu virs plāna. Apvienošanas rezultātā gan, diemžēl, tika samazināts arī štatu skaits par 17 vienībām, bet notika arī pozitīvas pārmaiņas – Mērsraga cehā uzstādīja importa automātisko līniju zivju vēršanai. Arī pats cehs tika rekonstruēts.

Janvārī 8.b.klases audzinātāja Valida Cīrule saviem skolēniem rīkoja profesiju izvēles vakaru, jo bija skaidrs – strauji tuvojas izlaidums, jauniešiem bija jāpalīdz saprast, ko darīt pēc astoņgadīgās skolas beigšanas. Sarīkojumā piedalījās ne vien paši audzēkņi, bet arī viņu vecāki, bijušie skolas skolēni un dažu Mērsraga ciema iestāžu darbinieki.

Martā, Vissavienības Ļeņina pionieru organizācijas 48.gadadienai par godu, Mērsraga astoņgadīgajā skolā rīkota triju paaudžu tikšanās pie pionieru ugunskura. Bijis arī svētku gājiens no skolas uz ciema klubu, kur svinīgā līnijā 3.klases oktobrēni uzņemti pionieros. Vieni no Mērsraga ciema pirmajiem pionieriem bija Voldemārs Gādmanis, Augusts Zitmanis, Maigonis Rozenštams u.c. Atmiņās par to, kā 1932.gadā komjaunieši uzņemti mežā, dalījās Voldemārs Gādmanis, savukārt, jaunos komjauniešus sveica pirmais pionieru vadītājs Mērsragā Ēriks Baumanis.

Savukārt, Dziesmu un deju svētkus gaidot, sava veida pārbaude, lai saprastu, kas ir paveikts, un kur vēl roka jāpieliek, notikusi Mērsragā. Draudzības koncertā tikās Valda Cēberga vadītais ciema koris un Jāņa Dūmiņa koris “Rīga”, ko papildināja Operas un baleta teātra solista Kārļa Miesnieka dziedājums. Republikas Dziesmu un deju svētkus gaidīja visi, bet tieši Mērsrags varēja lepoties ar to, ka daudz jauniešu iesaistījās gan deju kolektīvā, gan dramatiskajā kolektīvā. Bet Mērsraga ciema apvienotajā korī bija aptuveni 50 dziedātāju. Arī skolas dejotājiem martā bijusi skate. Tajā bērnu un jauniešu uztraukumu radīja jau fakts vien, ka viņi tiek vērtēti, par viņiem izteiksies. Vislabāk 7.-8.klašu grupā esot veicies Mērsraga skolas dejotājiem A.Šteinbergam un Dacei Rožkalnei. Arī trešā vieta tikusi mērsradzniekiem – Ziedonim Āboliņam un Gintai Baumanei.

Mērsradznieki jau tolaik piedalījās arī republikas olimpiādēs. Uz ģeogrāfijas olimpiādi Rīgā devās Tatjana Loginova, Talsu rajona daiļrunātāju godu aizstāvēja mērsradznieks Aivars Auziņš, Aija Ērķe ieguva 2.vietu republikas angļu valodas olimpiādē.

Rajona Goda grāmatā, sakarā ar V.I.Ļeņina 100.dzimšanas dienu par ilggadēju un labu darbu ierakstīta Sofija Aveniņa (Upesgrīvas vecmāšu-feldšeru punkta vadītāja – aut.), zvejnieku kolhoza “1.Maijs” valdes priekšsēdētājs Kārlis Bude, bijusī mērsradzniece, LKP Talsu rajona komitejas partijas izglītības kabineta vadītāja Serafima Jurševica. Savukārt, rajona Goda plāksne ievietoti sekojošo darba pirmrindnieku portreti: z/k “1.Maijs” kuģu mehāniķis Juris Luksis un Mērsraga astoņgadīgās skolas skolotāja, ilggadējā propagandiste, izglītības darba teicamniece Hilda Pūliņa.

Apkopojot sociālistiskās sacensības saistību izpildi, izrādījies, ka kolhozu, padomju saimniecību un zvejnieku kolhozu grupā trešajā vietā ierindojušies Mērsraga brīvprātīgie ugunsdzēsēji jeb Mēŗsraga zivju konservu fabrikas komanda, kuras vadītājs bija Pēteris Bebrišs. Mērsradznieki arī paši viesos uzņēmuši citus ugunsdzēsējus, jo tieši šeit 1970.gadā rīkotas rajona ugunsdzēsības lietišķā sporta sacensības izbraukuma komandām.

Pašā pavasara sākumā Liepājas kultūras namā noslēgusies zonas kinoamatieru skate. No 58 skatē demonstrētajām filmām puse tika izvirzītas kā Kurzemes pārstāves Latvijas kinoamatieru biedrības 12.skates noslēgumā. Starp tām arī 8 milimetrīgā Mērsraga kinoamatieru Dzintras Žuravskas un Ulda Lapiņa īsfilma “Kad viss ir ledū kalts”. Šī filma ir īpaša ar to, ka tā atzīta par labāko dokumentālo lenti, kurā atainota zemledus zveja uz Engures ezera. Filmu esam atrādījuši arī salīdzinoši nesenā pagātnē Mērsraga Tūrisma informācijas centrā, un tajā piedalījās nevis aktieri, bet gan īsti zvejnieki – Kriša Āboliņa vadītā zvejas brigāde.

Jūnijā Mērsraga ciema klubā svinēti Bērnības svētki, kur kūmas Astrīda un Fricis Stabulnieki skaistās bērnības šūpolēs izšūpoja mazos gaviļniekus. Mazo vidū bijuši Inese Legzdiņa, Aigars Mihailovs, Aivars Blūms, Brina Martini, Andris Bērziņš, Inese Bērziņa un Gunārs Siliņš. Bērni tikuši pie apliecībām un dāvanām.

Rojas zivju konservu kombināts rīkojis labāko zivju pakotāju konkursu, kur pirmais piecinieks ieguva “ceļa zīmi” uz Rīgu, uz republikas zivju apstrādes uzņēmumu labāko zivju blīvētāju sacensībām. Pieciniekā iekļuvušas arī divas mērsradznieces, kas M.Plūņoņa Rojas zivju konservu kombināta Mērsraga filiālē nostrādājušas vairāk nekā desmit gadus. Dzintra Jansone un Anna Rudzīte vienā maiņā spēja sablīvēt līdz pat 700 kārbiņu šprotu.

Zveja joprojām bija galvenais mērsradznieku ienākumu avots, tāpēc osta bija tā vieta, kurā klusuma nebija nekad. Es to varu pat tik dzīvi iztēloties, it kā pati būtu to piedzīvojusi. Nereti zveja notika tikai naktī. Traļi jūrā izgāja pievakarē un atgriezās tikai no rīta. Ar dvīņu trali pamatā smeltas reņģes. Tā jūrā devās arī vien pirms 3 gadiem par kapteini kļuvušais Vilnis Rožkalns, kas stūrēja MR-160.

Panākumi darbā bija ne tikai Mērsragā, bet arī Mērsraga z/k “1.Maijs” Upesgrīvas zivju apstrādes cehā. Pēc tur kūpinātajām reņģēm un lučiem bijis ļoti liels pieprasījums, bet ikkatram skaidrs, ka ar pieprasījumu galā varēja tikt tikai, ja kolektīvā bija čakli ļaudis. Daži no tiem, kas šad tad gozējās arī laikrakstos, bija – Alda Heidemane, Zelma Kārliņa, Olga Smilga un Malvīne Leja.

Rudenī mācīties atsāka arī aptuveni sešdesmit mūsu zvejnieku kolhoza darbinieki. Nē, nebūt ne parastā skolā, bet gan marksisma-ļeņinisma pamatu skolā, ko vadīja propagandists G.Cīrulis. Vairums no viņiem K.Baumaņa un jau pieminētās H.Pūliņas vadībā apguva zinātnisko komunismu un ekonomisko zināšanu pamatus.

Piecus darba gadus svinēja arī Mērsraga ciema bibliotekāre Aina Rožkalne. Viņa ar savu darbu panāca, ka mūsu bibliotēkā bija vairāk lasītāju, nekā citur, bija arī lielāks izsniegto grāmatu skaits, un jā – mūsu bibliotēka gada trešajā ceturksnī rajona sociālistiskajā sacensībā ieguvusi pirmo vietu.

Mērsragā vēl aizvien turpinājās bērnudārza celtniecība, ar “Mātes medaļas” 1.pakāpi apbalvota 6 bērnu māte Alvīne Ķirse, bet ar ordeņa “Mātes slava” 1.pakāpi apbalvota Verena Brunsliepa – 7 bērnu māte.

Baudiet ziemu!

Inga Hartika,

Mērsraga TIC vadītāja

#mērsrags #mērsragavēsture

FOTO redzams mērsradznieks Arnolds Moročko sešdesmito gadu beigās – septiņdesmito gadu sākumā. FOTO īpašniece – Biruta Liepiņa.