Kultūras pasākumi

« Augusts 2020 »
POTCPkSSv
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6

MAZĀ VĒSTURES STUNDA. 1953.un 1954.gads Mērsragā

1953.gadā Mērsragā iedzīvotāju skaits bija aptuveni 2000. Tas, par ko iedzīvotāji tolaik pie mums sūdzējās, bija frizieru, kurpnieku un drēbnieku trūkums.

avīze 1954.jpg


·        19.februārī Mērsraga ciema aģitpunktā pulcējušies ciema iedzīvotāji, lai tiktos ar deputāta kandidātu – zvejnieku arteļa “1.Maijs” brigadieri Meru, gatavojoties Talsu rajona deputātu padomes vēlēšanām

·        Zvejnieku arteļa “1.Maijs” priekšsēdētājs tolaik bija A.Kadiķis. Uzsākta jaunas arteļa pārvaldes ēkas celtniecība

·        Mērsraga zivju apstrādāšanas fabrikas kolektīvs maija mēnesi sagaidīja ar ievērojamiem panākumiem darbā. Kolektīvs otrā ceturkšņa darba plānu konservu ražošanā bija izpildījis jau par 80%. Tā laika avīzēs kā labākie strādnieki minēti Malvīne Leja, Aina Mūrniece (Upesgrīvas zivju pieņemšanas punktā), Zenta Zvaigznīte un Jānis Blūms (Mērsraga zivju pieņemšanas punktā).

·        Otrajā gada ceturksnī labi veicies arī mūsu zvejniekiem, kas nozvejas plānu izpildīja pat vairāk kā par 190%, saņemot par to otro Vissavienības prēmiju 20 000 apmērā. Labāko vidū nosauktas 4.zvejas brigāde, ko vadīja Kalējs, Meras brigāde, kā arī Kvites brigāde. Katru dienu jūrā devās 6 zvejas traļi. Zvejnieki devušies arī ekspedīcijas zvejā uz attālākiem rajoniem – Vidzemes jūrmalu un Roņu salas apkārtni. Daļa no nozvejotajām zivīm no Mērsraga zivju pieņemšanas punkta ar speciālām automašīnām nogādāta uz Rīgu

·        Jūlija mēnesī Mērsraga septiņgadīgajā skolā pabeigts skolas telpu, kā arī skolotāju dzīvokļu remonts

·        Zvejnieku artelis “1.Maijs” arī togad rīkoja Jūras sporta svētkus, un šajos svētkos, neskaitot mūsu rajona mākslinieciskās pašdarbības pulciņu kolektīvus, piedalījās arī kaimiņu rajonu pārstāvji. Arī no Saulkrastu zvejnieku arteļa

1954.gads iesākas ar humorpilnu sveicienu “Padomju karogā” – pirmrindniekiem, darbaļaudīm, kolhozniekiem un zvejniekiem. Tāpat “Latvijas Vēstnesī” izlasāms Mērsraga zvejnieku arteļa “1.Maijs” priekšsēdētāja A.Kadiķa ziņojums par kolhoznieku nosūtīšanu atpakaļ uz saviem kolhoziem (runa bija gan par konkrētiem uzvārdiem). Tā nu sanācis, ka lauksaimniecības palīgsaimniecība pie mums samazināta, izveidojot no tās l/a “Plēsums” un daļu iekļaujot l/a “Lāčplēsis” teritorijā. Dažu sētu iemītnieki, kuru sētas iekļautas l/a “Lāčplēšis” teritorijā, nestrādāja l/a “Lāčplēsis” labā, un arī nebija konkrētā arteļa biedri. Par tiem, kas nestrādāja konkrētā arteļa labā, uzskatīja, ka tie no arteļa izstājušies.

·        Jūlijā Mērsragā notika kārtējās sacensības futbolā. Piedalījās arī Mērsraga futbolisti – “Vārpa”, kopsummā Ventspils zonā, iegūstot 7.vietu

·        Protams, bija arī Zvejnieku jūras sporta svētki. Mērsragā uz tiem ieradās vairāk kā tūkstotis viesu. Sveikti labākie zvejnieki, pasniegts sociālistiskajā sacensībā izcīnītais Sarkanais karogs zvejas kuteru brigādei, ko vadīja Zitmanis. Kā ierasts, bija arī Mērsraga zvejas flotes parādes brauciens. Vīri piedalījušies arī zvejas kuteru sacensībās, kur 20 zirgspēku motorlaivu klasē uzvarēja Vilis Talents, 5 zirgspēku klasē – Fricis Priede, bet 3 zirgspēku klasē – Teodors Ozoliņš. Bijušas arī peldēšanas, airēšanas sacensības, virves vilkšana starp zvejnieku brigādēm, kur labākā izrādījusies 4.Upesgrīvas zvejnieku brigāde.

·        Sagaidot Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 37.gadadienu, Mērsraga ciema kluba pašdarbnieki aktivizējuši savu darbu. Ik vakaru klubā notika mēģinājumi, visi iestudēja svētku programmu. Skolā par direktoru jau kļuvusī Hilda Pūliņa turpināja vadīt arī dramatisko pulciņu, ar ko kopā iestudēja viencēliena lugu “Mantiniece”. Sieviešu ansambli vadīja skolotājs Gīlis, un ansambļa sastāvā pamatā bija MZS darbinieces.

·        Interesanti, ka mums bija arī zvejnieku vīru ansamblis, ko vadīja Mērsraga motorizētās zvejas stacijas darbinieks Vanags un zvejnieku arteļa “1.Maijs” biedrs, par zvejnieku kultūras dzīvi atbildīgais – Kvite. Ansamblī bija aptuveni 15 dziedošu vīru, kuru vidū arī zvejnieki, brāļi Ozoli.

·        Mērsraga zivju apstrādāšanas fabrikā galvenā inženiera-mehāniķa Erķena vadībā pabeidza uzstādīt sālīšanas līniju

Precizējumam par iepriekšējā publikācijā esošo “Ozolnieku” foto, sacīšu, ka tas vienkārši izvēlēts kā ilustratīvs attēls, jo attēls tapis piecdesmito gadu sākumā. Tur nav minēts, ka tieši 1951.gadā ēkā bija slimnīca, lai gan tāda vispār tur bija vēlākos gados.

Šim rakstam esmu izvēlējusies tieši 1954.gadā tapušu foto ar vietu, kurā tieši tanī gadā vēl atradās lauku slimnīca. Ēka – “Misiņi”. FOTO redzamie cilvēki: 1.rindā no labās puses Velta Karlsone, vidū – dr.Erneste, 3.no labās – Rasma Karlsone. 2.rindā 1.no kreisās – Mirdza Jēgere, 2.no kr. – Alma Bolša 3.no kr.(?) Veinberga, 4.no kr. – Spodra Zvejniece, 5.-neatpaz., bet attēlā redzamais kungs – Pēteris Bebrišs, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris.

Ja nu kādam ir kāda objektīva informācija (der gan fotogrāfijas, gan atmiņas – aut.), ar ko šādus stāstus varētu papildināt, gaidīšu ziņu! Droši var rakstīt gan uz e-pastu: infocentrs@mersrags.lv, gan arī uz pasta adresi: Mērsraga Informācijas centrs, Zvejnieku iela 2, Mērsrags, LV – 3284.

Ceru, ka vēl aizvien lasāt un uzzināt ko jaunu!

Inga Hartika,

Mērsraga Informācijas centra vadītāja

#Mērsrags #Mērsragavēsture