Kultūras pasākumi

« Maijs 2020 »
POTCPkSSv
27
28
29
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31

MAZĀ VĒSTURES STUNDA. Pirms vairāk nekā 80 gadiem Mērsragā. Otrais turpinājums

*Jau 1936.gadā Debels un Lukass bija guvuši ievērību ar terpentīna un kalifornija Mērsraga fabrikas izstrādājumiem, arī eksportējot izstrādājumus uz ārzemēm.

*1936.gada februārī pie Mērsraga dēļ bojātas stūres iekārtas vairākas dienas ūdenī atradies dāņu tvaikonis “Magnuss”. Tvaikoni izglābis ledlauzis “Kr.Valdemārs”, bet izrādījies, ka uz tvaikoņa atradies jau kādu laiku tā mirušā kuģa kapteiņa K.Hjortha līķis

*1936.gadā Mērsraga luterāņu baznīcā par ērģelnieci strādāja skolotāja meita Agneze Pūliņa, kas sekojusi arī tēva piemēram, un vienlaikus bija ne vien ērģelniece, bet uz to brīdi arī skolotāja Mērsraga pamatskolā jau desmit gadus. Par ērģelnieci kļuvusi vairāk vajadzības spiesta, jo mūsu baznīcā bijušas ērģeles, bet nav bijis neviena, kas tās spēlē

*1936.gada jūlijā Talsos bijusi mazpulku nometne, kur pārbaudīti arī mazpulku diženo kandidāti. Diženā nosaukums piešķirts arī Jānim Sproģim no 372.Mērsraga mazpulka

*1936.gadā kuģu būvētājs Grīvainis Mērsragā pabeidza būvēt satiksmes tvaikoni “Ātrais”, kas bija paredzēts satiksmes uzturēšanai starp Rīgu – Mērsragu un Kolkasragu. Jaunais kuģis bija būvēts no pirmklasīga Latvijas ozola, kā rakstīja “Ilustrētā Tehnika. Motors un sports”. Kuģis bija 57 pēdas garš, 14 pēdas plats un ar 6 pēdu iegrimi. Kuģi apkalis vecais kalējs Kiršteins, kam bijuši pieci dēli (tā laika avīzēs minēts, ka viens bijis skolotājs, otrs – mežsrags, divi dēli mācījušies par kapteiņiem, bet jaunākais bijis saimnieks tēva mājās – aut.). Kuģa būve izmaksājusi apmēram 16 tūkstošus latu. Ozoli, kas izmantoti kuģa būvē, esot bijuši no Nurmuižas atvesti. Valsts prezidents Kārlis Ulmanis 1.augustā, viesojoties Kurzemē, apmeklējis arī Mērsragu un centīgajam kuģu būvētājam pasniedzis arī naudas balvu.

*1936.gada augustā mērsradznieki uzveduši brīvdabas izrādi “Dzimtenes dziesma”. Izrādi uz brīdi bijis jāpārtrauc lietus dēļ, bet tā bijusi kupli apmeklēta, ieradušies skatītāji arī no kaimiņu pagastiem

*1936.gada oktobrī vētra mūsu pusē pārsteigusi tvaikoņus “Neptuns” un “Dzintarkrasts”, kā arī prāmi ­­“Orions”. Milzu viļņi draudējuši kuģus noraut no enkuriem un izmest krastā. Vētra plosījusies 7 diennaktis no vietas. Prāmi “Orions” velkonis “Akots” ievilcis Mērsraga ostā. “Orions” ticis pie bojājumiem, un viņa enkurs ar ķēdi palicis jūras dibenā

*Arī 1936.gadā bijuši Ziemassvētku eglīšu pasākumi. Ķūļciemā to rīkoja Engures ezera zvejnieku biedrība “Zvejnieks” Ķūļciema Tauriņu zālē, Mērsragā pasākumu rīkoja zvejniecības korespondents A.Sakars Mērsraga bibliotēkas biedrības zālē, bet Upesgrīvā Ziemassvētku eglītes pasākumu rīkojušas Upesgrīvas pagasta aizsardzes

*1936.gada nogalē Glābšanas biedrības uz ūdeņiem galvenā valde nolēmusi apbalvot par varonību un pašaizliedzību cilvēku glābšanā ar sudraba medaļu un Goda diplomu mērsradzniekus: zvejnieku Ernestu Apsi, kam tikusi arī atlīdzība 50Ls apmērā, Arvīdu Lazdiņu un Arvīdu Heldtu

*Bet 1937.gada sākumā Lauksaimniecības kamera rīkojusi 7 dienu ilgus zvejniecības kursus arī Mērsragā. Kursos ietilpušas motorzinības, navigācija, mācība par zivīm un to pārstrādāšanu

*1937.gada aprīlī mūsu pusē atkal sadzīti ledus kalni. Kuģi bez ledlauža palīdzības te nespēja iztikt. Ledū pie Mērsraga iestrēdzis arī angļu tvaikonis “Bengore Hed”, kam talkā nācis ledlauzis “Kr.Valdemārs”

*1937.gadā Upesgrīvas zvejniekiem bijusi sava sistēma, kā nogādāt zivis krastā. Novilkuši pa gaisu dzelzs trosi no jūras puses ciema virzienā un ar bloku palīdzību viegli kastēs pārvilkuši lomu mājās

*1937.gada 16.un 17.maijā Konkordijas “Zelmenis” saime savā gadskārtējā maija izbraukumā devusies uz Mērsragu. Maija svētkus zelmenieši rīkojuši ikreiz, akadēmisko gadu noslēdzot, lai veiktu kādu paliekošu darbu un arī papriecātos par jau padarīto. Zelmenieši viesojās nelaiķa A.Eglīša saimniecībā, kur paplašināja saimniecības augļu dārzu

*1937.gada maijā Mērsraga 6 klašu pamatskolu apmeklējis Ministru prezidenta biedrs M.Skujenieks ar kundzi. Pie Mērsraga skolas viņus gaidījuši ceriņu ziedu goda vārti. Pie goda vārtiem stāvējuši skolnieki, aizsargi, mazpulki un vietējie iedzīvotāji. Iedzīvotāju vārdā runājis P.Zakss, svētrunu teicis mācītājs Mārtiņš, bet skolas absolventu vārdā runājusi Maiga Ķulme, kurai kā centīgākajai absolventei balvu pasniegusi arī pagasta valde. Pēc tam M.Skujenieks iepazinies ar Mērsraga ostu un motorlaivā devies uz Mērsraga bāku, lai iepazītos ar tās darbību. Tolaik bākā par sargu jau strādāja sieviete – Pētera Ilvesa (iepriekšējā bākas uzrauga – aut.) meita

*1937.gada jūnijā “par nevēlamu darbību” slēgta Mērsraga bibliotēkas biedrība

*1937.gada 27.jūnijā Rīgas Tūrisma nodaļa rīkoja vienīgo braucienu uz Kurzemes zvejniekostām  - Roju un Mērsragu ar tolaik moderno pasažieru tvaikoni “Runo”. Braucienā ar tvaikoni devušies vairāk kā 240 rīdzinieki. Tvaikonim ienākot Mērsraga ostā, mērsradznieki pulcējušies uz tilta pār kanālu un sirsnīgi sveikuši atbraucējus

*1937.gada 27.jūlija izdevumā “Rīts” minēts, ka Mērsraga vecākais ciema iedzīvotājs bijis 98 gadus vecais Bāliņa tēvs, kas karojis ar turkiem 😊

*Jūlija mēnesī bijis novērojams nepieredzēts negaiss Mērsragā un Engurē. Tas pārsteidzis gan zvejniekus jūrā, gan ogotājus mežā. Pirmie spērieni trāpījuši Alfreda Bāliņa mājās. Kaut arī lijis straumēm, ēku pāris minūtēs pārņēmusi uguns. Iesperšanas brīdī pie pusdienu galda sēdējis rentnieks Mazūrs ar sievu un dēlu. No gaisa satricinājuma sieva un dēls notriekti gar zemi un zaudējuši samaņu. Iznesti lietū, tie atžirguši, bet māja pusstundas laikā nodegusi, diemžēl, līdz pamatiem. Mežā krusa bijusi tik spēcīga, ka tā pat ievainojusi ogotājus, tāpat arī siena pļāvējus, kas nav paguvuši atgriezties mājās. Pēc negaisa gandrīz puse no Mērsraga radio uztvērējiem neesot darbojušies, Mērsraga ostā zibens iespēris pat divas reizes

*Lai izmantotu labvēlīgo kuģu frakšu stāvokli, vairāki mūsu kuģu rēderi 1937.gadā nolēmuši savest kārtībā un pārbūvēt arī tādus buru kuģus, kas atradušies brīvguļā vairākus gadus. Vienu šādu kuģi – divmastu burinieku “Miks” pārbūvei nogādāja uz Mērsragu

*1937.gada 1.augustā Mērsraga pamatskolā rīkota Kūdras diena, sakarā ar LLK kūdras pielietošanas propogandu. Referātus par kūdras pielietošanu un mežu resursu taupīšanu lasījuši gan agronomi, gan dārzkopības instruktori, gan arī mežziņi no Vandzenes un Engures

*1937.gadā ar II pakāpes goda zīmi apbalvots zvejniecības statistikas korespondents Augusts Sakars, kas ilgus gadus apzinīgi veicis savus pienākumus un darbojies sekmīgi zvejniecībā

*Ar “Ātro” ik pa laikam gadījās kādas ķibeles. 1937.gada oktobrī tas ieskrējis sānos motorkuģim “Rolands” tepat, mūsu ostā. Sadursmē “Rolandam” ielauzts reliņš un bojāti kuģa sāni

*1937.gadā Mērsragā joprojām ciema zvejnieki no pīļu ligzdām Engures ezera apkārtnē un arī Ķūļciemā lasījuši olas, lai no tām vārītu veļas ziepes

*1937.gada nogalē Cēres pagasta darbvedis Fr.Sproģis pārcēlies uz Mērsraga pagastu, kļūstot par Mērsraga pagasta darbvedi, bet līdzšinējais darbvedis Ād.Grasis turpinājis darbu Upesgrīvā Ed.Grantiņa vietā, kas pārcēlies uz Iršu pagastu

Izturību, veselību vēlot,

Inga Hartika

Mērsraga Informācijas centra vadītāja

FOTO: Mērsraga osta divdesmitajos gados

#mērsrags #mērsragavēsture