Twitter

Kultūras pasākumi

« Novembris 2018 »
POTCPkSSv
29
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
1. novembris 00:00 - 30. novembris 00:00
Mēsraga informācijas centrā NOVEMBRĪ vēsturisko foto izstāde
24. novembris 10:00 - 12:00
Mērsraga kausa izcīņa novusā
24. novembris 14:00 - 16:00
Radoša pasēdēšana adītpratējiem
25
26
27
28
29
30
1
2

Kurzeme kā makšķerēšanas tūrisma galamērķis – kāpēc ne?

Kurzemes plānošanas reģions rīko apmācību seminārus par Kurzemes kā makšķerēšanas tūrisma galamērķa veidošanu. Pirmais šāds seminārs projekta “Baltijas jūras reģions kā makšķerēšanas tūrisma galamērķis un tā attīstība, veicināšana un ilgtspējīga pārvaldība” (RETROUT) notika 16.oktobrī visu namā “Imantas”, kas atrodas pie Rīvas upes jeb vietā, kur projekta ietvaros ir plānots atjaunot zivju nārsta ceļu.

Apmācību semināru cikls būs sešu semināru apjomā.

Kā pastāstīja Zane Gaile (Kurzemes Plānošanas reģions), projekta ietvaros paredzēta arī dalība starptautiskās izstādēs, kas veltītas makšķerēšanas tūrismam, popularizējot Baltijas jūras piekrasti. Projekta partneri jeb dalībvalstis ir: Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija un Polija. Vēl pie plānotām aktivitātēm paredzēts iekļaut ne tikai pašu piekrastes makšķerēšanas tūrisma galamērķa veidošanu, attīstīšanu un veicināšanu, bet arī šo visu darbību kopuma ilgtspējas nodrošināšanu.

Paredzēts veidot arī interneta portālu, kas sniegtu informāciju par piedāvājumiem makšķerēšanas tūrismā. Kā viena no iespējām, ko tādā interneta portālā varētu iekļaut, būtu arī iespēja rezervēt naktsmītnes vai, piemēram, rezervēt nomāšanai kādu konkrētu makšķerēšanas ekipējumu.

Tiks veikta arī ekonomiskā pētījuma izstrāde par makšķerēšanas tūrismu, aptverot visas partnervalstis jeb visas Baltijas jūras reģiona valstis.

Organizēta tiks arī iespēju izvērtēšana jūras taimiņu nārsta ceļa atjaunošanai. Plānots do darīt, uzlabojot upes ceļu Rīvas upē Jūrkalnē.

Plānots novērtēt arī esošos zivju resursus kopumā – visās projekta partnervalstīs. Īpaša uzmanība tiks vērsta uz jūras taimiņu, bet tiks iegūta informācija arī par visām jūrā makšķerējamām zivīm.

Izveidotais sadarbības partneru tīkls ar mērķi aktīvi darboties kopā arī tālākā nākotnē, pavisam noteikti, būs ieguvums visām partnervalstīm. Tā būs lieliska iespēja uzzināt par makšķerēšanas tūrisma produkta veidošanu, kā arī tā būs iespēja radīt ārvalstu tūristu pieplūdumu. Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt arī makšķerēšanas tūrisma karti.

Kāda ir Kurzemes konkurētspēja makšķerēšanas tūrismā Baltijas jūras piekrastē?

Semināra ietvaros par to vairāk pastāstīja Andris Klepers (tūrisma galamērķu un klasteru veidošanas eksperts Latvijā), uzsverot, ka mūsu piekraste ir unikāla un arī ārzemju tūristiem patīk un interesē vairāk tās Baltijas jūras piekrastes daļas, kur ir uz vienu cilvēku vairāk kā 6 kvadrātmetri smilšu (vasarā aptuveni tik un varbūt pat mazāk ir Jūrmalā, Dzintaru pludmalē). 20 gadu laikā ārzemju tūristu sadalījums pa reģioniem īpaši nav mainījies. Divas trešdaļas no visiem ārzemniekiem, kas dodas uz Kurzemi, ir no Baltijas jūras reģiona valstīm. Piemēram, lietuvieši savās svētku brīvdienās bieži kā tūrisma galamērķi izvēlas tieši Kurzemi. Kurzemes piekraste ir bagāta ar zvejniecības tradīcijām un kultūru.

Saprotot, ka ārzemju tūristam vistuvākais interneta portāls ir latvia.travel vietne, ir skaidrs, šeit noteikti jāpapildina saturs ar makšķerēšanas tūrisma iespējām Latvijā kopumā, ne tikai Kurzemē, jo patlaban šī sadaļa konkrētajā vietnē ir vāja.

Par makšķerēšanas tūrisma piedāvājumu Zviedrijā pastāstīja Lauris Fridrihsons – praktizējošs makšķerēšanas tūrisma gids un makšķerēšanas tūru uz Zviedrijas Papzemi rīkotājs.

Starp citu, kamēr Lauris Fridrihsons dalījās savā personīgajā pieredzē, darbā ar tūristiem, kas dodas uz Zviedriju, lai kopā ar viņu makšķerētu, diskusijās izskanēja arī vairākas labas idejas:

·        Par naudu, kas saņemta, tirgojot gada makšķerēšanas licences, varētu atjaunot zivju resursus vai arī šo naudu varētu novirzīt piekrastes regulārai sakopšanai.

·        Municipālās kārtības uzraudzībai attiecībā uz makšķerēšanas licenču iegādāšanos katrā pašvaldībā jābūt stingrākai, ja vēlamies, lai vispār kāds iegādātos makšķerēšanas licences

Lauris Fridrihsons uzsvēra, ka svešā vietā tomēr ir svarīgs gids – arī makšķerēšanas tūrismā. Tam jābūt kādam vietējam iedzīvotājam, kas strādā vai ir kā palīgs kādā naktsmītnē, piemēram. “Bez gida un bez priekšzināšanām ar jūras foreļu makšķerēšanu varētu būt pagrūti”, viņš atzina. Makšķerniekam, arī potenciālajam jeb topošajam, ir jāprot “nolasīt” laikapstākļi, jāsaprot vide, un, protams, jāzina, kādus “mānekļus” izvēlēties. Tādu sīkumu, patiesībā, ir daudz. Te lielisks palīgs var būt arī gids.

Arī pie mums, Mērsragā, nereti mīnuss ir tas, ka īsti nekur nevar iegādāties makšķerēšanas piederumus, jo dažkārt saņemam jautājumus par šādām iespējām. Galu galā, makšķerēšanas licences iegādāties pie mums ir iespējams (Mērsraga Informācijas centrā,-aut.), bet, ja makšķerniekam vēl kaut kas vajadzīgs, īsti palīdzēt nevaram.

Lauris Fridrihsons ļoti daudz pastāstīja ne tikai par savu personīgo pieredzi gida darbā ar makšķerēšanas tūristiem, bet dalījās arī daudz specifiskos padomos, kā, piemēram:

·        Ja kempingā, kur nakšņo makšķernieki, ir iespējams lomu nokūpināt, tas ir papildus bonuss

·        Ja makšķernieki lomu vēlas paņemt līdzi un nakšņo pie Jums, ir feini, ja var piedāvāt vismaz ledusskapi loma uzglabāšanai

·        Zivju tīrīšanas serviss kempingā – skan, droši vien, jocīgi, bet, patiesībā ārzemju tūristiem tas ir diezgan svarīgi, un nereti viņi par to gatavi arī labi samaksāt kā par atsevišķu pakalpojumu

·        Novadā, ciematā, un arī naktsmītnē ir labi, ja ir skaidras norādes par pieejamām piknika vietām, ugunskura vietām un telšu vietām

·        Ja novadā, ciematā tiek rīkoti pasākumi ūdenstilpnēs, piemēram, makšķerēšanas sacensības, arī tas jau uzskatāms par bonusu, tikai – vajag prast to popularizēt

Andris Klepers noslēgumā aicināja piedalīties diskusijā par makšķerēšanas tūrisma tēmu un katram semināra dalībniekam izsniedza ļoti labu un lietderīgu materiālu par tirgvedības stratēģiju, kas, patiesībā, var noderēt jebkura jauna tūrisma produkta izstrādē.

Nākamais seminārs notiks 15.novembrī Rīgā, kultūras centrā “Ziemeļblāzma”, Baltijas Tūrisma foruma ietvaros.

Inga Hartika,

Mērsraga Informācijas centrs