Twitter

Kultūras pasākumi

« Aprīlis 2018 »
POTCPkSSv
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
1
2
3
4
5
6

Projekts “Satiec savu meistaru”- Mērsragā ceturto gadu

Laikā no 6. aprīļa līdz 8. aprīlim tautas lietišķās mākslas meistari, amatnieki, stāstnieki, tautas teicēji, muzikanti un dziedātāji vairāk nekā 152 vietās visā Latvijā aicināja ikvienu interesentu uz pasākumu “Satiec savu meistaru!”.

Mērsragā 7.aprīlī Informācijas centrā bija iespējams sastapt muzeja “Saieta nams” saimnieku Gunāru Ozolu, kas mācīja siet jūrnieku mezglus. Uzzinājām, kāds izskatās cūku mezgls, plakanais mezgls, pātagu mezgls, falšteigs, kā arī mezgli āķa piesiešanai un vieglai āķa atraisīšanai, un dubultie mezgli galiņu savienošanai vai nosiešanai (lai tie neirtu). Mezgli, patiesībā, var noderēt dažādās dzīves situācijās, ne tikai makšķerējot, vai dodoties jūrā, bet pat, strādājot dārzā. Kā izrādās, arī tas vēl nav viss! Rokdarbniece Sandija Štreinerte ierādīja, kā, radoši izmantojot mezglu siešanas prasmes, var darināt skaistas, pamanāmas rotas. Tādas rotas populāras kļuvušas salīdzinoši nesen un mezglus var redzēt gan rokassprādzēs, gan kaklarotās, kas izgatavotas no saišķiem, mežģīnēm, dažāda biezuma virvēm, kas saistītas ar skaistiem mezgliem. Mezgli atrodami ikkatrā ikdienas solī, tie var būt gan funkcionāli, gan dekoratīvi.

8.aprīlī piedzīvojām iespēju doties Mazbānītim pa pēdām jeb – ekspedīcijā pa Bānīša ielu. Pārgājienu vadīja topošā vides gide Inga Dzērve, un pārgājiens vienlaikus bija gan skaistām ainavām bagāts, gan arī interaktīvs piedzīvojums. Ideja par došanos pārgājienā tieši šajā maršrutā, dzimusi pateicoties LIAA projektam “Industriālais mantojums”, kam pagājušā gada maijā dots starts. Mūsdienās, dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, esam pilnībā aizmirsuši to, ka ne pārāk senā pagātnē Latvijā daudzviet varēja nokļūt tikai kājām vai zirgu pajūgos. Un Ziemeļkurzeme, ieskaitot piekrastes zvejniekciematus, pilnībā mainījās, ienākot šaursliežu dzelzceļam, ko būvēt sāka 1916.gadā.

Pārgājiena dalībnieki līdz Bānīša ielas beigām tika nogādāti ar autobusu un, sākoties pārgājienam, katrs tika pie īpašām Mazbānīša biļešu kopijām. Arī iešanas ātrums tika pieskatīts rūpīgi, lai tas vismaz aptuveni iekļautos 1927.gadā kursējošā Mazbānīša 9km/h ātrumam. Tāpat kopīgi pētījām gan dažādu laiku dzelzceļu kartes, gan arī Mazbānīša pieturu fotogrāfijas. Netrūka arī joku par Mazbānīša ātrumu trīsdesmitajos gados, kā arī, protams, vēstures faktu par šaursliežu dzelzceļa būves pirmsākumiem un attīstību Ziemeļkurzemē.

Par šaursliežu dzelzceļu Latvijā uzzināt var arī grāmatā “Lauku platuma dzelzceļi. Mazbānītis de facto”, kā arī, noskatoties filmu “Brauciens ar bānīti pa Kurzemi”.

Informāciju sagatavoja

Inga Dzērve

Mērsraga Informācijas centra darbiniece

Tel. 26678815

e-pasts: infocentrs@mersrags.lv