Kultūras pasākumi

« Decembris 2021 »
POTCPkSSv
29
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2

Mērsraga zemesrags un Velna akmens

Skaistais izcilnis – rags sastāv no laukakmeņu sakopojumiem un tas pamatā atrodas zem ūdens. Akmeņus te sastapsi dažāda lieluma, bet vislielākais – Velna akmens atrodas ap 50m attālumā no krasta. Ja nu gadījumā stāvi un krastā prāto, kurš tad tas ir, pateiksim priekšā – viens no lielākajiem, ar spicu augšdaļu. Lielākos, šķautņainos laukakmeņus vietējie iedzīvotāji saukuši jau izsenis par Velna bluķiem. Šī akmeņu barjera pasargā krastu no viļņu spēcīgajiem triecieniem.

Rags jūrā senāk saukts par Ķerragu. Jūrā iekšā esot bijis milzīgs Ķerrakmens. Iepriekš šis akmens bijis aiz Upesgrīvas, bet tad kādu pavasari atstumts ar lieliem ledus blāķiem šurp. Tāds bijis diezgan tālu jūrā, kur dziļums līdz kaklam, bet akmenim gals ārā. To varēja redzēt arī no krasta. Kur šis akmens pazuda, kas to lai vairs zina…

Vēl kāds ievērības cienīgs akmens, ko atpazīt var pēc iedobes sānos, ir Velna Pēda.

Starp citu, 1962.gadā ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu nr.422 mūsu Velna akmens apstiprināts kā aizsargājams ģeoloģiski ģeomorfoloģisks objekts.

Teika vēsta,  - rags cēlies, velnam taisot tiltu pāri Rīgas līcim. Bet ir vēl arī cita teika – Gailis pārtraucis Velna darbus jeb nedarbus. Velns gribējis uzbērt ceļu no akmeņiem pa taisno uz Sāremā. Savācis maisā lielos akmeņus, nesis tos prom no Uguņciema. Darbs ievilcies, dziedājis gailis, tas velnu izbiedējis, velnam akmeņu maiss izbiris, bet pēdējais akmens, kas rindas galā nokritis, nosaukts par Velna akmeni. Pamanīji to? 

 

CONTACTS:

Komentāri


Atpakaļ