Ekspedīcijā uz Svētmeitas akmeni kopā ar gidi Silvu Štreinerti

Kopā ar gidi Silvu Štreinerti šodien devāmies visai biezos un brikšņainos mežos, lai uzmeklētu teikām apvīto Svētmeitas akmeni.

"Satiec savu meistaru 2017" pasākuma ietvaros, nolēmām doties arī piedzīvojumu meklējumos. Visai kuplā skaitā devāmies meklēt skaisto, lielo dižakmeni, kas slēpjas dziļos Kurzemes mežos. Akmens izmēri: garums 6,55 m, platums 3,6 m, augstums 2,3–2,9 m, apkārtmērs 17,1 m, tilpums ~35 kubikmetri. Atlūzas izmēri: garums 2,25, platums 0,2–0,3 m, augstums 1,3 m. Pēc sastāva tas ir sarkans lielkristālisks granīts. Pārgājiens uz šo dižakmeni prasīja vairākas aizraujošas stundas svaigā gaisā, un jāatzīst - tas tiešām bija tā vērts! Nevar nepieminēt, ka akmenim blakus arī interesants slēpņotāju (GeoCatching) punkts, bet par to mēs jums priekšā vairāk neko neteiksim!
Interesanti bija klausīties ne tikai pašas gides stāstījumā par akmeni, bet arī mērsradznieku atmiņās, un uzzinājām, ka starp mums bija tādi, kas visu savu dzīvi nodzīvojuši Mērsragā, un tomēr ne reizi nav devušies Svētmeitas akmens meklējumos.
Ir teikas, ka akmenī dzīvojot svētās meitas, kuru rosīšanos varot saklausīt. Pēc nostāstiem, divpadsmitos dienā varot dzirdēt, kā dūc svētmeitas ratiņš. Ar akmeni ir saistīti nostāsti ne vien par vērpjošu svētmeitu, bet arī jūras laupītāja Markgrāfa pili un apslēptu mantu. Akmens sānos agrāk bijusi redzama „durvju vieta”. Kā „svēto meitu” akmens tas ir unikāls, jo faktiski vienīgais Latvijā tieši ar šādu nostāstu. Biežāk svēto meitu nostāsti saistīti ar alām — Māras kambari un Svētmeitu kambari (abas vietas Kurzemē), kur mitoloģijas pētnieki tās saista ar pazemes dievībām. Varbūt arī šeit ticis uzskatīts, ka akmens saistāms ar kādām pazemes dievībām, bet iespējams arī, ka akmens nosaukums ir tikai dažus gadsimtus vecs un saistīts ar kristietību.
‌
‌Paldies liels gidei Silvai Štreinertei, bez kuras mēs noteikti arī neatrastu Svētmeitas akmeni!
‌
‌Uz tikšanos atkal!
‌
‌Mērsraga Informācijas centrs
‌
‌FOTO: Evita Albano, Inga Dzērve, Lauris Karlsons