Mērsraga bāka

1873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestam Pēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraud tos kuģus, kas kaut nedaudz novirzījušie no līnijas starp Kolkas uguns kuģi un Daugavas grīvu. Rīgas biržas komiteja sedza visus ar bākas uzstādīšanu saistītos izdevumus, metāla tornis, laterna un optiskais aparāts tika iegādāts Parīzē. Bāka tika iesvētīta 1875.gada 10.septembrī.

Bākas uguns augstums ir 21,3 m. Bākas tornis izgatavots «Sotera, Lemonjē & Co» fabrikā Parīzē. Brīvstāvošs, cilindrisks, kniedēts dzelzs konstrukcijas 18,5 metrus augsts tornis, kura apakšējā daļa pēc postījumiem Pirmā pasaules kara laikā (1914.gadā 1.pasaules kara laikā Mērsraga bāka tika stipri bojāta) 1922. gadā iebetonēta un nostiprināta ar dzelzsbetona kontraforsiem. Torņa augšdaļā izveidots dzelzs konstrukcijas uz konsolēm balstīts apejas balkons.


Gaismas telpu vainago kupolveida jumta konstrukcija, kas noslēdzas ar lodveida dekoratīvu izbūvi un vējrādi. Pie ieejas bākā 1975. gadā uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei ar gadskaitļiem «1875–1975». Mērsraga bāka ir iemūžināta arī VAS "Latvijas pasts" 2006.gada 26.oktobrī izdotajā pastmarkā. Bāka atrodas Mērsraga ciema, aptuveni 1 km uz Z no Mērsraga centra, Bākas ielā 60.