|
 Mērsraga teritorija izvietojusies starp Rīgas jūras līča, Engures ezera un mežu
plašumiem. Atrodas
Latvijas ZR daļā, mežainajā piejūras zemienē, robežojas ar
Talsu rajona Ķūļciema, Laucienes, Vandzenes un Rojas pagastu, un Tukuma rajona
Engures un Zentenes pagastu. Mērsraga pagasta teritorijā ietilpa divi ciemi: Mērsrags un
Upesgrīva, kā arī apdzīvotas vietas: Alksnājciems un Ķipatciems.
Dabas
daudzveidība, jūras piekrastes tradicionālās nodarbes veidi, kultūras
vērtības kontekstā ar mūsu laikmeta tendenci saglabāt vietējo īpatnību un
izkopt nacionālo identitāti ir bagāts materiāls pagasta attīstībai.
Vairāk par Mērsraga vēsturi lasīt šeit ...
|
|
 Mērsraga
pagasta kopplatība ~ 109 km2. (10896,2 ha), no kuras: meži aizņem
63,7 %, Engures ezera daļa 20,4 %. Pagasta garums gar jūras malu ap 12 km.
Attālumi: no pagasta centra līdz rajona centram Talsiem - 42 km, līdz Rīgai
95 km. Tuvākā dzelzceļa stacija Stende 50 km. Pagasta teritoriju šķērso
republikas nozīmes autoceļi: Tukums Kolka un Stende Lauciene Mērsrags.
Pagasta iedzīvotāju skaits (reģistrējušies pagastā) uz 01.2006. - 1976 Mērsraga
osta atrodas vienā no gleznainākajiem Rīgas jūras līča
piekrastes posmiem -
Mērsraga centrā. Šeit ir koncentrēta lielākā rūpnieciskā ražošana (Mērsraga osta
ir 2 lielākā osta Latvijā mazo ostu starpā). Mērsraga pagastā attīstītākās
nozares, vēsturiski tradicionālās: zvejniecība, zivju apstrāde, mežizstrāde,
pēdējā laikā pievienojas jaunas, kas saistītas ar tirdzniecību un pakalpojumiem,
aizvien nozīmīgāku vietu tautsaimniecībā ieņem ostas tranzītpakalpojumi. Pagasta
teritorijā atrodas: bērnu dārzs, vidusskola, 2 ģimenes ārstu prakses vietas,
stomatologs, aptieka, pasta nodaļa, tautas nams, bibliotēka, vairākas brīvdabas
atpūtas vietas, frizētava, degvielas uzpildes stacija, kafejnīcas, veikali
un ielas tirdzniecības vieta. |
|
 Otra lielākā apdzīvotā vieta
Mērsraga pagastā ir Upesgrīvas ciems.
Upesgrīvas ciems izvietojies 4 km garā un 500 m platā zemes strēlē starp
Rīgas jūras krastu un "Grīvas" upi, un robežojas ar Vandzenes un Rojas
pagastiem. Upesgrīvas ciema kopplatība 200 ha. Iedzīvotāju skaits uz 2004
gadu ~ 180, ciemā atrodas aptuveni 70 mājas. Upesgrīvas ciema teritoriju
šķērso "Grīvas" upe, kura ir viena no 24 Talsu rajona nozīmīgākajām upēm
(kopējais garums 28 km).17.gs.Uguņciemā atradusies
zāģētava un mucinieku darbnīca. Uguņciemā atradušās Mērsraga rūdas raktuves līdz
1710.g., kad mērī nomira 70% no Mērsraga un Uguņciema iedzīvotājiem.17.gs.beigās
Engure un Upesgrīva izvērtās par Talsu un Kandavas distriktu ievedostām. Hercoga
Kazimira laikā (17.gs) Upesgrīvas un Engures ostas radīja bīstamu
konkurenci Rīgas ostai. |
|
No
1860-1915.gadam Upesgrīvā uzbūvēja 66 buriniekus. Līdz 1918.gadam
Mērsrags, tāpat kā Upesgrīva atradies Engures muižas pagastā. Sadalot Engures pagastu,
1918.gadā izveidots Mērsraga pagasts,
1925.gadā izveidots Upesgrīvas pagasts, kurā ietilpa daļa no Kaltenes un
Vandzenes.
 Upesgrīvas pagasta nams
izbūvēts 1925.g., bijušajā Uguņciema muižas
klētī, pirms tam valdes miteklis bijis Upesgrīvas ciemā - privātā mājā. Pēc otrā
pasaules kara 1945.gadā pārdalot pagastus, Mērsraga pagastam tiek atņemts
Ķūļciems ar Krievragu un pievienota lielākā daļā Upesgrīvas. Daļa no bijušā
Upesgrīvas pagasta (Uguņciems) tiek pievienots Vandzenes pagastam. 1945.gadā
tiek nodibināta Mērsraga zivju konservu fabrika uz amatnieciska rakstura
darbnīcas bāzes. No 1947-1960.gadam tās nosaukums ir Mērsraga zivju
apstrādāšanas fabrika, tās filiāle ir Upesgrīvā. Upesgrīvas filiālē darbojusies
līnija konservu izgatavošanai garšvielu sālījumā, izveidota, izveidota zivju
kūpinātava. Fabrikā ticis izbūvēts taras remonta cehs, mehāniskās darbnīcas,
ūdens apgādes sistēma un elektroinstalācija.
|
