V.5.5

Interesantākie apskates objekti Mērsragā un tā apkārtnē

Akmeņainais Mērsraga zemes rags un smilšainā Mērsraga pludmale; - vairākus kilometrus smilšainā Mērsraga pludmale ideāli piemērota gan vasaras atpūtai pie jūras, peldoties, sauļojoties un staigājot pa pludmali un priežu mežu, gan rudenī - ziemā vērojot vētru nodarītos nedarbus un ledus krāvumus;

Velosipēdistu celiņš Mērsrags - Upesgrīva; ~ 9 km. garš velosipēdistu ceļš piedāvā jums iespēju izbaudīt piejūras mežu neskarto dabu , kā arī smilšaino pludmali no Mērsraga bākas līdz Upesgrīvai un tālāk;

Mērsraga kanāls (rakts 1842. – 1843.gadā, savieno Engures ezeru ar jūru, ~ 4 km garš) 1 2 3;

Mērsraga ziemeļu mols; - būvēts 1927.gadā (rekonstruēts 2007.gadā) – 20.gs 30.to gadu lielākā Talsu apriņķa būve, pašreiz ietilpst Mērsraga ostas teritorijā (teritorija ir slēgta) un ir apskatāms tikai no ziemeļu puses, ejot kājām pa pludmali;

Muzejs "Saieta nams"; - privātīpašums, atrodas Mērsraga pagasta Rožu ielā 16 "Priedēs". Ēka celta 1872.gadā. Ekspozīcijas: par  sadzīvi Mērsragā un tās apkārtnē 20.gs sākumā, un senās zīmes uz sadzīves priekšmetiem

Mērsraga bāka; - 1873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestam Pēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraud tos kuģus, kas kaut nedaudz novirzījušie no līnijas starp Kolkas uguns kuģi un Daugavas grīvu. Rīgas biržas komiteja sedza visus ar bākas uzstādīšanu saistītos izdevumus, metāla tornis, laterna un optiskais aparāts tika iegādāts Parīzē. Bāka tika iesvētīta 1875.gada 10.septembrī. Bākas uguns augstums ir 21,3 m. Bākas tornis izgatavots «Sotera, Lemonjē & Co» fabrikā Parīzē. Brīvstāvošs, cilindrisks, kniedēts dzelzs konstrukcijas 18,5 metrus augsts tornis, kura apakšējā daļa pēc postījumiem Pirmā pasaules kara laikā (1914.gadā 1.pasaules kara laikā Mērsraga bāka tika stipri bojāta) 1922. gadā iebetonēta un nostiprināta ar dzelzsbetona kontraforsiem. Torņa augšdaļā izveidots dzelzs konstrukcijas uz konsolēm balstīts apejas balkons. Gaismas telpu vainago kupolveida jumta konstrukcija, kas noslēdzas ar lodveida dekoratīvu izbūvi un vējrādi. Pie ieejas bākā 1975. gadā uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei ar gadskaitļiem «1875–1975». Mērsraga bāka ir iemūžināta arī VAS "Latvijas pasts" 2006.gada 26.oktobrī izdotajā pastmarkā. Bāka atrodas Mērsraga ciema, aptuveni 1 km uz Z no Mērsraga centra, Bākas ielā 60.

Zvejnieku sēta "Klintis"; - privātīpašums, atrodas Bākas ielā 48. Pie mājām vairākas tīklu būdas 1;

Mērsraga luterāņu baznīca; - atrodas Bākas ielā 9.Mērsraga baznīcas sākumi meklējami 16.gs. 18.gs celtais dievnams izskatījies pēc palielas dzīvojamās mājas.  Pašreizējo baznīcu celta 1809.gadā, to pilnīgi pārbūvējot 1896.gadā.  Viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā. Baznīcā atrodas vairāki valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi (altārglezna “Kristus ar bērnu”, 1793.g., ērģeles, 19gs.II puse, lustra, 19.gs.beigas, u.c.);

Engures ezera dabas parks; - (dibināts 1957.gadā, kā ornitoloģiskais liegums, 1998.gadā izveidots Engures ezera dabas parks). Kopš 1989.gada šī teritorija iekļauta Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā, bet kopš 1995.gada – Ramsāres konvencijas starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā 1 2 3; Dabas parks aptver daļu no Engures, Mērsraga, Ķūļciema un Zentenes pagastu teritorijām. Engures ezera dabas parka kopplatība ir 18 000 ha, tai skaitā Mērsraga pagastā tas aizņem 3 337,8 ha vai 30,6 % no visas pagasta teritorijas.

Engures ezers - lielākais Latvijas piejūras ezers, 6 km garš, maksimālais dziļums 2-3 metri (Vārds Engure cēlies no lībiešu vārda ir zutis, tā kā sanāk Zušu ezers, tiesa - pašreiz, zuši tajā palikuši ļoti maz.). Diemžēl, ezers strauji aizaug un atklātas ūdens vietas paliek ar gadu jo mazāk. Nepieciešama ir regulāra niedru pļaušana un ezera tīrīšana. Ezerā vērojama liela putnu sugu daudzveidība. Speciāli putnu vērošanai uzcelti vairāki putnu vērošanas torņi.

Piejūras pļava; - ziemeļos no Mērsraga kanāla ~ 51,0 ha platībā raksturīga ar lielu pļavu biotopu daudzveidību – aizsargājams dabas objekts. Piejūras pļavas ir viens no retākajiem un apdraudētākajiem biotopiem Latvijā, tās iekļautas arī Eiropas Savienības Biotopu direktīvas pielikumā. Piejūras pļavu apskati var veikt Mērsraga pagasta pieturas vietā pie "Jēgerlejas". Vasaras mēnešos iespējams nesteidzīgi iepazīties ar Latvijas zilajām govīm. Putnu vērošanas tornī iepazīties ar putniem kas mīt šajā piejūras pļavā, vai vienkārši, nesteidzīgi vērot jūru.

Mērsraga zemes rags (18,0 ha) ar velna akmeni; - Mērsrags – sauszemes izvirzījums Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, ~ 2 km uz ziemeļiem no Mērsraga ciemata. Šaurā pludmale un zemūdens nogāze 3-12m dziļumā klāta ar akmeņiem. Apmēram 50 m no krasta atrodas  Velna akmens, kura sašaurinātā augšdaļa (1,5 m) redzama virs ūdenslīmeņa. Citam akmenim sānos iedobe, tāpēc tas nosaukts par Velna pēdu. Pēc teikas, akmeņu rags cēlies, velnam taisot tiltu pāri Rīgas līcim.

Mērsraga baptistu baznīca; - atrodas Priežu ielā 1. Baznīcas celtniecība tika iesākta 1934.gadā un pabeigta 1936.gadā ar atvēršanas dievkalpojumu 20.decembrī. Nams celts ar Bostonas un Filadelfijas (ASV) latviešu baptistu draudžu atbalstu.

Mazbānīša ceļš - mazbānīts kursējis no Mērsraga uz Stendi no 1927. līdz 1962. gadam, kad padomju valdība to nolikvidēja. Mērsraga pagasta teritorija ir bijušas 3 bānīša stacija Mērsraga, Alksnāja un Ķipatu stacijas. Mazbānītis sastāvējis no lokomotīves un trīs līdz četriem vagoniem, un to apkalpojuši četri cilvēki (konduktors, vadītājs un divi mehāniķi). Pašreiz par tām dienām vairs liecina tikai vecais bānīša ceļš (daļēji izbraucams), vecās staciju ēkas un bānīša vārdā nodēvēta iela "Bānīša iela", kura atrodas tajā vietā kur kādreiz kursēja šis mazbānītis.

Svētmeitas akmens; - augstums 2,3m, garums 6,7m, platums 4,2m, apkārtmērs 17,5m. Akmens ir no sarkanīga, graudaina granīta, apsūnojis. Akmens sānos agrāk bijusi redzama "durvju vieta". Apkārt akmenim - apslēptas mantas meklētāju izrakņātas bedres. Akmenī redzama ir ~ 2m gara rieva un citas mērķtiecīgas apstrādes pēdas. Ar akmeni saistīti nostāsti par vērpjošu svētmeitu, jūras laupītāja Markgrāfa pili un apslēptu mantu (Iespējamā jūras laupītāju pils atrašanās vieta ir netālu no Svētmeitas akmens, bijušajā Mērsraga pagasta "Aizsilnieku" izgāztuvē). Pēc nostāstiem, divpadsmitos dienā varot dzirdēt, kā dūc svētmeitas ratiņš. Iespējams, ka akmens ir bijis sena kulta vieta. Akmens atrodas: Mērsraga - Stendes ceļa 2,5 km, jānogriežas pa labi līdz likvidētajai "Aizsilnieku" izgāztuvei. Tālāk jādodas mežā ~ 1 km uz ziemeļiem no izgāztuves, akmeņkalvas ziemeļu galā.

Aizsargājamie koki – dižkoki (pēc Vides datu centra un Ventspils RVP Talsu inspektoru daļas 1998.gada dižkoku inventarizācijas datiem):

   parastā kļava – 2 koki – apk.3,5 m un 3,9 m, tuvākās mājas OZOLNIEKI, Bākas ielā 13,

   parastais ozols – 2 koki – apk.4,2 m un 4,2 m, pie OZOLNIEKU mājām, Bākas ielā 13,

   Šmēdiņu priede – apk.3,6 m Upesgrīvā  pie ŠMĒDIŅU mājām,

   Parastā liepa – apk.4,2 m Upesgrīvā pie LIEPU mājām.

Akmeņi:

   Svētmeitas akmens, Velna akmens, Vecsātu akmens, Krievraga akmens, akmens pie Ķūļu ceļa, akmens  krāvums pie "Radziņiem", akmens ”gulta” pie Engures ezera.

Visas tiesības uz lapā publicētajiem materiāliem pieder Mērsraga pagasta pārvaldei.

Izstrādātājs un uzturētājs VV