Mērsraga vidusskolas vēsture


Mērsraga vidusskolas vēsture


1879.gadā skolas dibināja Pūres un Mērsraga majorāta kungs Aleksandrs fon Renne, mācītājs Henrihs Bāders un jaunais skolotājs, barona audžudēls, Vilis Hartmanis. Pēc tam, kad tika apzināts mācīties gribošo bērnu skaits tika pieņemts lēmums par par skolas celtniecību. Vieta tika izraudzīta lielceļa malā, toreizējā tirgus laukuma vietā (iepretī tagadējo "Veckuģnieku" mājām). Jauno skolas namu iesvētīja 1880.gada 6.janvārī - Zvaigznes dienā. 1889.gadā skolas ēka nodega. Nākamos piecus gadus skolēnu mācīšanās notika vairākās citās mājās. 1895.gadā tika uzcelta jauna skolas ēka, pavisam netālu no nodegušās skolas vietas. 

Ap 1901.gadu Mērsraga pagastskolā mācās jau pāri par 120 bērnu, apgūdami ticības mācību, krievu valodu, rēķināšanu, ģeogrāfiju, dziedāšanu un zīmēšanu. Revolūciju un pirmā pasaules kara laikos mācības skolā notika periodiski. Mērķtiecīgs darbs Mērsraga skolā atsākās tikai 1922.gada 15.decembrī, kad par Mērsraga pamatskolas pārzini tika pieņemts jaunais skolotājs Kārlis Miesnieks. Viņš ar savu noteiktību, darbīgumu, godīgumu un skolotāja talantu savos darba gados līdz 1947.gadam, mērsradzniekos atstājis neizdzēšamas atmiņas. Viņa vadībā darbojas Mērsraga dziedātāji un mazpulcēni. Daudz enerģijas skolas pārzinim paņēma jaunās skolas ēkas celtniecība. Jaunā skola tika uzcelta 1939.gadā un tā bija viena no pēdējām Latvijas brīvvalsts celtajām skolām. Tā laika skolotāji centās savus audzēkņus mācīt tiekties pēc zināšanām, godāt un mīlēt savu zemi, cienīt grūtu darbu, pateikties saviem vecākiem un Dievam. Šo iesākto skolas kolektīva darbu pārtrauca gan padomju okupācija 1940.gadā, gan 2.pasaules karš, gan deportācijas. Tikai 40.gadu beigās 50.gadu sākumā. ļaudis sāka atgūties no pārdzīvojumiem un zaudējumiem. Šajā periodā skolu sāk vadīt mērsradznieks Kārlis Kreicbergs. No jauna nākas organizēt skolas darbu, jau atbilstoši padomju laika prasībām. Tomēr galvenais ir neaizmirst patiesās vērtības - cienīt cilvēku un viņa talantu, mīlēt savu zemi un katru darbu darīt ar prieku un atbildību. Tajā laikā pie Mērsraga skolas tiek nodibināta lauku jaunatnes vakara skola, sakārtots sporta laukums, iekārtots izmēģinājuma lauciņš un paplašināts augļu dārzs.

1952./1953.mācību gadā par skolas direktori sāk strādāt jauna, enerģiska skolotāja Hilda Pūliņa. Viņa turpina sava priekšgājēja iesākto. Īpaši aktīvi darbojas skolas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, pionieru un komjaunatnes organizācijas.

No 1959.gada līdz 1983.gadam par skolas direktoru strādā Kārlis Baumanis. Viņa darbības laikā skola tika paplašināta,uzceļot piebūvi 1965.gadā, kā rezultātā strauji palielinājās skolēnu skaits. Tolaik Mērsraga skola lepojās ar daudzajiem mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem - pūtēju orķestri, deju kolektīviem, koriem, ansambļiem, ar sarakstīšanos un draudzības sakariem ar Ukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas skolām. Direktora miers un nosvērtība veicināja rosīgu darbu un jauku atmosfēru skolas kolektīvā. Ar 1972.gadu sāk celt skolas jauno korpusu vidusskolas vajadzībām. Mērsraga vidusskola sāk darboties 1972.gada septembrī.

No 1983.līdz 1993.gadam par skolas direktoru strādā Juris Venckus. Viņa vadībā īpaši nostiprinās skolas materiāli tehniskā bāze vidusskolas vajadzībām. Mērsraga skolā bija vieni no labākajiem fizikas un ķīmijas kabinetiem rajonā, darbojas radiomezgls, izveidota pirmā datorklase kura skolēni var gūt iemaņas darbā ar datortehniku, iesākas sadarbība ar Storforas skolu Zviedrijā, uzsākta skolas stadiona būvēšana - slidotava, futbola laukums, skrejceļš, visnotaļ atbalstītas sporta aktivitātes. Skolas kolektīvs aktīvi iesaistās tautas frontes darbībā un barikāžu cīņās 1991.gadā.

No 1993.gada līdz 1999.gadam skolu vada Dace Grīnberga. Jaunā direktore ienāk kolektīvā ar literāli iedvesmojošām idejām, ieviešot skolas telpās gaišu noskaņojumu, organizējot dažādus pasākumus un attīstot jauniešos interesi par datortehniku. Skola iegādājās jaunu, modernu datortehniku - ar ko tiek aizstāti vecie, morāli un fiziski novecojuši padomju savienībā ražotie datori, tiek izveidota atsevišķa datorklase. Darbu uzsāk skolēnu pašpārvalde.

No1999. līdz 2006.gadam par Mērsraga vidusskolas direktori strādā Rita Vārpiņa. Pateicoties skolas direktores un pagasta padomes veiksmīgai sadarbībai šo gadu laikā ir paveikti vairāki nozīmīgi darbi skolas un tās apkārtnes sakārtošanā. 2002.gadā skolas jaunajam korpusam tika uzlikts jauns jums,2003.gadā tika noasfaltēts ceļš uz skolu, 2004.gadā pilnībā izremontēts skolas vecais korpuss - atbilstoši visām prasībām sakārtota ēdamzāle, aprīkota ar jaunām iekārtām, izremontētas klases, tualetes un dušās, kā arī pilnībā atjaunota 2003.gada 29.decembrī ugunsgrēkā cietusī vecā skolas sporta zāle.

No 2006.gada līdz 2008.gada jūlijam par Mērsraga vidusskolas direktoru strādā Andris Dzenis.

A.Dzeņa un pagasta padomes priekšsēdētāja A.Neilanda sekmīgas sadarbības rezultātā skolā sakārtoti vairāki iepriekš sasāpējuši un neatrisināti jautājumi gan izglītības jautājumos, gan skolas saimniecības jomā.

Skolā regulāri notiek dažādi pasākumi, vasarās Mērsraga vidusskolu iecienījušas dažādas nometnes.

2007.gadā skolas jaunajā korpusā izremontētas tualetes un nomainīti visi atlikušie, savu mūžu nokalpojušie koka logi. 2008.gadā sakārtota skolas apkures sistēma (izbūvēta jauna, degvielas apkure), atjaunota skolas parādes ieeja, parādes ieejas trepes, izveidots automašīnu stāvlaukums, sakārtots apgaismojums pie skolas un Skolas ielā un rekonstruēti gājēju celiņi pie skolas.

No 2008.gada par skolas direktori strādā Ilze Indruškēviča.


Mērsraga skolas direktori


1879.-1896. Vilis Hartmanis

1896.-1898. Zandarts
1898. - 1901. Rožkalns
1901. - 1911. Kārlis Veiss
1911. - 1847. Kārlis Miesnieks
1947. - 1952. Kārlis Kreicbergs
1952. - 1957. Hilda Pūliņa
1957. - 1959. Liliāna Štauere
1959. - 1983. Kārlis Baumanis
1983. - 1993. Juris Venckuss
1993. - 1999. Dace Grīnberga
1999. - 2006. Rita Vārpiņa
2006. - 2008. Andris Dzenis
no 2008. gada Ilze Indruškēviča

Twitter

 

Aptaujas

Vai Jums patīk jaunās mājas lapas dizains un funkcionalitāte?
     Rezultāti » 

Reklāma