Upesgrīva

Iedzīvotāju skaits 06.2016. - 103
Kopplatība - 200 ha
Otra lielākā apdzīvotā vieta Mērsraga novadā ir Upesgrīvas ciems. Upesgrīvas ciems izvietojies 4 km garā un 500 m platā zemes strēlē starp Rīgas jūras krastu un "Grīvas" upi.

Upesgrīvas ciema teritoriju šķērso "Grīvas" upe - kopējais garums 28 km.

17.gs. Uguņciemā atradusies zāģētava un mucinieku darbnīca. Uguņciemā atradušās Mērsraga rūdas raktuves līdz 1710.g.

kad mērī nomira 70% no Mērsraga un Uguņciema iedzīvotājiem, 17.gs.beigās, Engure un Upesgrīva izvērtās par Talsu un Kandavas distriktu ievedostām.

Hercoga Kazimira laikā (17.gs) Upesgrīvas un Engures ostas radīja bīstamu konkurenci Rīgas ostai.

Upesgrīvā darbojušies arī vismaz divi kaļķu cepļi (netālu no ceļa uz Talsiem).

No 1860-1915.gadam Upesgrīvā uzbūvēja 66 buriniekus. Līdz 1918.gadam Mērsrags, tāpat kā Upesgrīva atradies Engures muižas pagastā. Sadalot Engures pagastu, 1918.gadā izveidots Mērsraga pagasts, 1925.gadā izveidots Upesgrīvas pagasts, kurā ietilpa daļa no Kaltenes un Vandzenes.

Upesgrīvas pagasta nams izbūvēts 1925.g., bijušajā Uguņciema muižas klētī, pirms tam valdes miteklis bijis Upesgrīvas ciemā - privātā mājā.

Pēc otrā pasaules kara 1945.gadā, pārdalot pagastus, Mērsraga pagastam tika atņemts Ķūļciems ar Krievragu un pievienota lielākā daļā Upesgrīvas. Daļa no bijušā Upesgrīvas pagasta (Uguņciems) tiek pievienots Vandzenes pagastam.

1945.gadā tiek nodibināta Mērsraga zivju konservu fabrika uz amatnieciska rakstura darbnīcas bāzes. No 1947-1960.gadam tās nosaukums ir Mērsraga zivju apstrādāšanas fabrika, tās filiāle ir Upesgrīvā. Upesgrīvas filiālē darbojusies līnija konservu izgatavošanai garšvielu sālījumā, izveidota zivju kūpinātava. Fabrikā ticis izbūvēts taras remonta cehs, mehāniskās darbnīcas, ūdens apgādes sistēma un elektroinstalācija.







Zivju apstrādes cehs darbojās līdz 1984.gada beigām. Ilgus gadus veiksmīgi pastāvēja Upesgrīvas osta. Vietējie zvejnieki devās jūrā un piegādāja zivis Upesgrīvas zivju ceham.



Ostā atradās 8 motorlaivas ,kuras laika gaitā pamazām iznīcināja un osta beidza pastāvēt 1982.gadā. Zvejnieki pārgāja zvejot uz Mērsragu. Atmodas gados ar piekrastes zvejniecību sāka nodarboties daži vietējie iedzīvotāji, kuri zvejo savam patēriņam. 1996.gadā tiek nodibināta z/s ''Vilnis', kura savu produkciju realizē pašu veikaliņā. 2005.gadā sāk darboties zivju kūpināšanas cehs "Bērzlejas", kurš dod darbu pašu ciema un apkārtējo ciemu, apmēram, 40 iedzīvotājiem. Cehs darbojas līdz 2014.gadam.
Upesgrīvā ir veikals , kempings, viesu māja un vairākas atpūtas un telšu vietas, kā arī Saieta nams.