Jaunumi un aktualitātes novadā

5

“Iedvesma… tas ir kaut kas tāds, ko “pēc pasūtījuma” nevar dabūt”

FEBRUĀRĪ Mērsraga Tūrisma informācijas centrā apskatāma īpaša – Mērsraga novada domes sekretāres, dzimtsarakstu nodaļas vadītājas Madaras Brāles radošo darbu izstāde ar nosaukumu "Tā nav māksla". Madara ikdienā strādā pašvaldībā, bet pasākumos kāds, iespējams, jau ir pamanījis, ka viņa arī fotografē, ķerot notikuma skaistākos mirkļus. Bet izrādās - Madara prot arī zīmēt un pat šo to uzgleznot! Apskatāmie darbi tapuši dažādās tehnikās un patiess prieks, ka Madara netur sveci zem pūra! Virtuāli darbi apskatāmi Mērsraga novada mājaslapā, sadaļā Tūrisms.

Kāpēc tāds nosaukums “Tā nav māksla”?

Tā tiešām nav māksla. Neesmu mācījusies zīmēt, neesmu pat iedziļinājusies mākslas grāmatās, neko. Skolas laikā biju tiešām neizdevies zīmētājs un gleznotājs, knapi izcīnīju kādu labu atzīmi. Bet laikam tagad, kad tas nav jādara atzīmes dēļ, kaut kas reizēm sanāk. Tā ir mana atpūta, atslodzes brīdis. Nevarētu teikt, ka gribas zīmēt bieži. Taču, kad tas notiek, tad stundas paiet nemanāmi, jo, ja ļaujas fantāzijas lidojumam, tad laiks pazūd.

Tev noteikti radošuma netrūkst, aizraujies arī ar fotografēšanu – cik ilgi?

Teiksim tā - jau diezgan saprātīgā vecumā. Tas aizsākās, kad bija jāsāk fotografēt darba dēļ – uzsākot darbu kā “Mērsraga Avīzes” redaktorei. Tad man nepatika. Bet kaut kā ar laiku iepatikās. Laikam iepatikās tā sajūta – atrasties pareizajā laikā un vietā, lai noķertu, kādu mirki. Tā ir laba sajūta. Ne vienmēr to sajūtu var noķert, jo pasākumi ir dažādi, notikumi ir dažādi, apkārtne mainās. Bet, piemēram, ja, ejot uz darbu, atnākot līdz pašvaldības ēkas stūrim, ieraugi debesu pamali tādās krāsās, ka jāapstājas un jānofotografē, tad saproti, jā, atkal bija lemts nonākt pareizajā vietā un laikā, lai to redzētu un iemūžinātu.

Un kā ar krāsām un otām? Kad sāki? Tas tā spontāni notika, vai kaut ko mēģināji uzzīmēt un redzēji, cik labi izdodas? Parasti tieši tā atnāk iedvesma..

Mans pirmais zīmējums ir afišā redzamā, kā viņu saucu, “Karmena”.  Paši pirmsākumi… kādreiz apzīmēju stikla pudeles. Tā kā krāsas vienmēr pa rokai ir bijušas. Un pēc atgriešanās no brauciena uz Spāniju, gribējās asociācijas uzlikt uz molberta. Iedvesma… tas ir kaut kas tāds, ko “pēc pasūtījuma” nevar dabūt. Pat nezinu, kādām likumsakarībām jāsakrīt, lai atnāktu iedvesma. Laikam, ja atnāk, tad “jāķer ciet aiz astes”. Tā reiz skatījos uz savām sarkanajām kurpēm, kas stāvēja kurpju plauktā… skatījos tik ilgi, kamēr izdomāju, ka uzzīmēšu tās. Kurpju vairs nav, bet ir zīmējums, uz ko paskatos un atceros: “Tās gan bija vienas foršas kurpes”. Tagad man plauktā vienmēr stāv pa kādam molbertam, ja nu…

Tavi darbi pirmo reizi laikam ir apskatāmi plašākai publikai, ja? Ļoti žēl, ka šobrīd valstī ir tāda situācija, ka tos redz tikai tie, kas mums “seko” internetā vai pieteikuši TIC/VPVKAC apmeklējumu.

Jā, zīmējumi pirmo reizi. Ļoti sen bibliotēkā bija manu apzīmēto pudeļu izstāde.

Vēl tu raksti brīnišķīgas redaktores slejas “Mērsraga Avīzei”, es katru reizi izlasu. Daudz lasi grāmatas? Kam tajās pievērs uzmanību?

Jā, lasu diezgan daudz. Grāmatās pievēršu uzmanību daudz kam… Reizēm stāsts tajās var kļūt par kaut ko mazsvarīgu, ja autora valoda un rakstīšanas maniere ir interesanta, neparasta, kas sniedz baudījumu lasīt. Savukārt reizēm autors ir tā centies ar stāstu un sižetu, bet tas valodas ziņā tiek pasniegts tik pliekani, ka interese zūd.  Mēģinu atrast, ko jaunu. Lasu gan mūsdienu autorus, gan tā teikt, klasiku. Gribētu teikt, ka grāmatas ir tik dažādas, Citas der tikai atslodzei un domu novēršanai, izlasi un viss, aizmirsti. Citas ir tādas, kas liek lauzīt galvu vēl ilgi pēc izlasīšanas, atstāj pēdas tavā domu un sajūtu pasaulē. Ir dažas, kuras gaida savu kārtu manā grāmatu plauktā. Jo ticiet, vai nē, bet reizēm arī grāmatām vajag iedvesmu, lai to izlasītu. Man ir piezīmju klade, kurā izrakstu spilgtākos citātus, domu graudus no grāmatas. Ja kaut teikums no grāmatas iekļūst piezīmju kladē, tad grāmata ir bijusi laba un vērtīga. Un kaut kas no izlasītā reizēm nokļūst redaktores slejās.

Cik ilgi Tu vispār strādā “Mērsraga Avīzē”? Tu noteikti to neuztver kā pienākumu. Kas tevi avīzes radīšanas procesā aizrauj?

“Mērsraga Avīzi” veidoju kopš 2012. gada februāra. Izrādās, ka kā reiz jubilejas mēnesis… Dzīvē tā ļoti necenšos šķirot, kas ir mans pienākums, kas nē. Nenoliedzami, avīze turpat 10 gadu garumā, ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Reizi mēnesī, ir tā viena nakts, kurā veidoju avīzi, nodošanai tipogrāfijā. Nevarētu teikt, ka tas ir aizraujoši. Tā ir liela koncentrēšanās, nodošanās procesam.

Ir vēl kādi hobiji?

Man patīk staigāt, doties pārgājienos. Strādājot birojā - sēdošais darbs, darbs ar datoru, darbs ar cilvēkiem, reizēm var likt justies ļoti nogurušam – emocionāli, “galva” ir nogurusi. Pietrūkst fiziskā noguruma. Noejot 50 kilometrus, jūties pārguris, viss sāp, ir tulznas, knapi kusties uz priekšu, bet jūties dzīvāks kā jebkad. Sajust fizisku nogurumu ir ļoti derīgi! Un pat staigāt pa Mērsraga takām vienmēr ir interesanti, tā tikai liekas, ka nekas nemainās. Mainās un pat ļoti.

Paldies Madarai par sarunu un ieskatu viņas mākslas pasaulē! Atgādinām, ka valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādājam attālināti vai aiz slēgtām durvīm, tāpēc pieteikt Mērsraga TIC apmeklējumu var, zvanot - 27789250 (Evita), 26678815 (Inga).

 

Inga Hartika,

Mērsraga TIC vadītāja

Madara_5feb Talsu Vēstis.jpg

Tavs komentārs

Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (1)

Twitter

 

Aptaujas

Kur ikdienā smeļaties informāciju par notikumiem novadā?
     Rezultāti » 

Reklāma