Jaunumi un aktualitātes novadā

3

Svarīgākais projektu rakstīšanā — uzdrīkstēties, mācīties un sadarboties

Biedrība «Mērsraga invalīdu atbalsta centrs» ir labās prakses piemērs nevalstiskajā sektorā. Pateicoties centra vadītājas Daigas Skvorcovas uzņēmībai, desmit gadu laikā izdevies piesaistīt vairāk nekā 70 000 eiro lielu finansējumu, tostarp no Eiropas Savienības fondiem.

Atceroties darbīgā un ražīgā ceļa sākumu, Daiga smej, ka nav pat zinājusi, kas tā biedrība īsti ir. Par galveno panākumu atslēgu viņa uzskata līdzcilvēkus, kuri gatavi dalīties ar pieredzi un padomu.
Invalīdu atbalsta grupa Mērsragā pulcējas kopš 2004. gada, bet piecus gadus vēlāk iegūts biedrības statuss. 2005. gadā Daiga Skvorcova bez iepriekšējas pieredzes projektu rakstīšanā pieņēmusi jauno izaicinājumu. Liels palīgs toreiz bija un aizvien ir Talsu invalīdu biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Haberkorns, kuram ir ilggadēja pieredze projektu īstenošanā. D. Skvorcova uzteic arī centra savējo — Diānas Rubenes un Zinaidas Tīles — atbalstu.
Gadu gaitā nostiprinājusies sadarbība
ar vairākām nevalstiskajām organizācijām — no Liepājas līdz pat Gulbenei. «Sākumā bija daudz jāmācās,» atceras centra vadītāja. «Pirmā pieredzes apmaiņa bija viesošanās Liepājas neredzīgo biedrībā pie Māra Ceiruļa. Braucu arī uz Latvijas Invalīdu biedrību pie Lilitas Laubes. Iepazinos ar kolēģiem visā Latvijā. Rakstot projektus, labi, ka vienmēr bija un ir, kam piezvanīt un pajautāt, ja kaut kas nav saprotams. Bija arī biedrības, kas ar informāciju nevēlējās dalīties — mēs tomēr bijām konkurenti! Taču daudzi to labprāt darīja. Piemēram, ar Gulbenes novada invalīdu biedrību aizvien apmaināmies projektiem,» atklāj mērsradzniece. Tā kā katram projektu konkursam ir sava specifika, laika gaitā apmeklēti neskaitāmi kursi un semināri, papildinot D. Skvorcovas bagātīgo sertifikātu kolekciju.
Pirmais lielais panākums finansējuma piesaistē — par Nīderlandes «Oranje» fonda līdzekļiem 2006. un 2007. gadā īstenots projekts «Mērsraga invalīdu atbalsta centra izveide». Iepriekš laika zoba skartajai ēkai nomainīti logi, durvis un grīda, atjaunoti griesti, izveidots jauns sanitārais mezgls un izbūvētas elektroinstalācijas, divas starpsienas, kā arī gājēju celiņš un uzbrauktuve.
Atsperoties uz pirmajiem panākumiem,
telpu labiekārtošana turpināta, piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu. 2010. un 2011. gadā īstenots pirmais «Leader» projekts «Siltas, jaukas telpas», iegūstot ES līdzekļus 8565 eiro apmērā. Nomainītas notekcaurules, veikta jumta rekonstrukcija un nokrāsota nama fasāde. D. Skvorcova vērtē, ka pirmā pieredze ES finansējuma apguvē bijusi salīdzinoši viegla. Kaut arī projekta rakstīšanas un īstenošanas laiks sakritis ar administratīvi teritoriālo reformu valstī un divkāršu vietvaras maiņu Mērsragā, ar visiem izdevies veiksmīgi sadarboties. Gadu vēlāk īstenots otrs «Leader» projekts «Mērsraga invalīdu atbalsta centra darbības paplašināšana» un iegādāts inventārs — klēpjdators, printeris, projektors, veļas mazgājamā mašīna, veļas žāvētājs un citas noderīgas iekārtas. ES piešķirtā finansējuma apmērs — 2115 eiro.
Līdztekus vērienīgo «Leader» projektu īstenošanai invalīdu atbalsta centrs sadarbojies ar Borisa un Ināras Teterevu fondu, Latvijas Kopienu iniciatīvu fondu, Nodarbinātības valsts aģentūru, iesaistījies «ziedot.lv» rīkotajās akcijās un virknē citu pasākumu. Paveikts daudz, taču vajadzību aizvien netrūkst.
Nākamā mērsradznieku iecere
ir pirtiņas būvniecība. Ciemā aizvien esot cilvēki, kuriem nav pieejams ne siltais, ne aukstais ūdens, tāpēc šāda ēka, kur izmazgāt veļu un nomazgāties pašiem, būtu patiesi nepieciešama. D. Skvorcova cer, ka arī ar jauno pašvaldību sadarbība veidosies tikpat raiti un veiksmīgi, kā tas bijis iepriekš, īstenojot apjomīgus projektus.
«Nevalstiskās organizācijas Eiropas Savienībā var ļoti labi strādāt,» vērtē D. Skvorcova. «Ir pieejams pietiekami liels finansējums, daudzos projektos var iekļaut arī algas. Jā, birokrātija varētu būt mazāka. Cits zog miljonus, un viņam par to nav nekā, bet mums jāatskaitās par katru centu. Biedrībām, kas vēl nav sākušas rakstīt projektus, saku: lai tikai mēģina un raksta! Arī es sāku no nulles. Pat nezināju, kas ir biedrība! Darot un mācoties pati esmu ļoti daudz ieguvusi. Pateicoties projektam, esmu ieguvusi trīs gadu darba stāžu, kas nodrošina lielāku pensiju. Esmu labāk iepazinusi savas invalīda tiesības,» viņa novērtē.
Vislielākās grūtības projektu rakstīšanā sagādājot tāmes sastādīšana. Tai jābūt pamatotai un detalizētai, turklāt nav divu vienādu konkursu — katram ir savi nosacījumi un ierobežojumi. D. Skvorcova novērtē dažādus bezmaksas kursus un vēlreiz uzsver sadarbības lielo nozīmi. «Tas ir komandas darbs. Viens nevar tikt galā ar lielajiem projektiem. Nav iespējams būt zinošam visās jomās,» pieredzē dalās Daiga Skvorcova.

AVOTS: Talsu Vēstis

Tavs komentārs

Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)

Twitter

 

Aptaujas

Vai Jums patīk jaunās mājas lapas dizains un funkcionalitāte?
     Rezultāti » 

Reklāma