Jaunumi un aktualitātes novadā

25

Vai esat gatavi apkures sezonai?

Iestājoties vēsākam laikam aizvien biežāk ir gadījumi, kad ēkās dūmvados deg sodrēji, gruzd vai deg pārsegums pie dūmvada. Tas liecina par to, ka neesam sagatavojušies ziemas sezonai – dūmvadi nav iztīrīti, apkures sistēmas bojātas.

Kā liecina pēdējo gadu statistika, ik gadus apkures sezonā Latvijā notiek ap 900 ugunsgrēku, kuru iespējamais iemesls ir netīrīti dūmeņi, bojātas apkures sistēmas vai to lietošana, pārkāpjot ekspluatācijas noteikumus. Vairāk nekā pusē gadījumu tā ir sodrēju degšana dūmvadā.

Apkures sezona  tā īsti vēl nav sākusies, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes Talsu daļā(turpmāk –Talsu daļa), šajā gadā ir reģistrēti jau 20 gadījumi, kad ugunsdzēsējiem glābējiem ir nācies braukt uz notikumiem, kur konstatēta apkures iekārtas nepareiza ekspluatācija vai sodrēju degšana dūmvadā. Šī vasara mūs nav lutinājusi ar siltu laiku, tādēļ visa gada garumā vien aprīlis un augusts ir bijuši tie mēneši, kad glābēji nav izbraukuši uz notikumiem, kas saistīti ar apkuri. 2015.gadā Talsu daļas un posteņu glābēji uz ar apkuri saistītiem notikumiem steigušies 14 reizes, pērn tās ir bijušas 15 reizes.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.238  „Ugunsdrošības noteikumi ”,sadaļa 4.2 par  “Apkures un ventilācijas sistēma, iekārta un ierīcēm” teikts, ka: “Dūmeju, dūmeni, dūmkanālu, dūmrovi, ierīci dūmgāzu novadīšanai (turpmāk – dūmvads), apkures iekārtu un ierīci, ventilācijas sistēmu un ierīci izbūvē atbilstoši apkures ierīču būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām.” Šīs pašas sadaļas  67.punkts nosaka: Lai nodrošinātu dūmvada, apkures iekārtas un ierīces drošu ekspluatāciju un nepieļautu sodrēju degšanu dūmvadā, to tīra.68.punkts nosaka, ka  sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce un iekārta ir apkures ierīce un iekārta, kura neakumulē (sevī neuzkrāj) siltumu ilgāk par trim stundām. Savukārt 69.punktā teikts, ka  dūmvadu un cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīci un iekārtu, kas nav minēta šo noteikumu 68. punktā, tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim).

Netīrīts skurstenis – tātad ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā līdz pat 1000 C. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.

”Ugunsdrošības noteikumos ” teikts, ka viendzīvokļa objekta atbildīgā persona dūmvadu un  dabīgās ventilācijas kanālu, cietā kurināmā apkures ierīci var tīrīt  pats, bet dūmvada, apkures iekārtas un ierīces tehnisko stāvokli ir jānovērtē, lai noteiktu tā atbilstību būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām un šo darbu Jums var palīdzēt veikt juridiska, vai fiziska persona izsniedzot ” Apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu”, pārbaudes aktā norādot juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un sertifikāta vai izglītības dokumenta numuru.

Gribētu vērst uzmanību uz ilgdedzes apkures krāsnīm, jo degšanas intensitāte tiek regulēta ar gaisa padevi kurtuvē. Pie nepietiekamas gaisa padeves kurināmais sadeg nepilnīgi, tātad lielāks ir nesadegušo produktu apjoms, kas nosēžas –apkures ierīce ātrāk „aizaug”, tātad jātīra biežāk.
Ja jums ir malkas plīts, tad ir jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – izdeg cepeškrāsns metāla apšuvums, izļogās durtiņas, plīts virsmā parādās spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes, šaudās liesmas. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot izļodzījušās durtiņas. Bieži izplatīta kļūda, kas tiek pieļauta plīts kurināšanā, ir tā, ka plīts durtiņu priekšā uz nedegoša materiāla loksnes vai flīzējuma tiek salikta kurināšanai ienestā malka. Tas ir nepareizi! Šai nedegošai plāksnei plīts priekšā ir pavisam cits uzdevums. Tā uztver un neļauj aizdedzināt apkārtējos degtspējīgos priekšmetus un grīdu no plīts durtiņām izkritušajām sprakšķošajām dzirkstelēm un degošām malkas daļiņām.
Ikdienā, kurinot cietā kurināmā plītis un krāsnis, jābūt uzmanīgam ar aizbīdni tautā saukto “šībera” lietošanu. Bez uzraudzības atstāta iekurta plīts vai krāsns ar aizvērtu “šīberi” pirms tā izkūrusies, izraisīs tvana gāzes ieplūšanu telpās, kas neveiksmīgajam kurinātājam draud ar smagu saindēšanos vai pat letālu iznākumu. Tvana gāzei nepiemīt raksturīga smarža vai krāsa kā dēļ tās klātbūtne telpā grūtāk pamanāma. Ja bez redzama iemesla sāk reibt galva, strauji pasliktinās pašsajūta, tā varētu būt tvana gāzes iedarbība – nekavējoties atveriet logu vai durvis, lai pēc iespējas ātrāk izvēdinātu telpas, pēc tam pārbaudiet apkures ierīci.
Ugunsgrēki, kas saistīti ar dažādām ar apkures sistēmu saistītām problēmām nereti izceļas privātmājās , lauku viensētās, kur dzīvo sirmgalvji, kuriem pašiem ir problēmas atrast skursteņslaucītāju, atrast speciālistu, kurš varētu pirms apkures sezonas sākuma pārbaudīt krāsniņu un dūmvadu, vai nav radušās plaisas. Glābšanas dienests  aicina visus pirms ziemas sezonas apmeklēt savus vecākā gada gājuma piederīgos, lai pārliecinātos, ka viņu mājas ziemā būs drošas un siltas.

Ja māja tiek sildīta vai apkurināta  ar elektriskajām sildierīcēm!

Atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu prasībām, regulāri, reizi desmit gados ir jāveic elektroinstalācijas vadu izolācijas pretestības mērījumi. Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbauda ar termokameru. Pārbaudi veic kopā ar iepriekš minētajām pārbaudēm. Par pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu. Ir jāzina, ka šādus mērījumus veic ar speciālas mēraparatūras palīdzību un iegūtos rezultātus pienācīgi apstrādāt un sniegt praktiskus ieteikumus var tikai kvalificēts speciālists.
Pirms vairākiem desmitiem gadu un senāk būvētās ēkās vēl ir saglabājies alumīnija elektroinstalācijas vadu tīkls, kas pēc saviem tehniskajiem parametriem jau tā ierīkošanas procesā bija piemērots nelielas jaudas patērētāju barošanai, kuru summāra jauda tajos laikos nepārsniedza dažus kilovatus (kw), taču salīdzinājumā ar senāk būvēto ēku alumīnija elektroinstalācijas vadu tīklu, mūsdienu mājokļos ikdienā lietoto elektroierīču summārā jauda ir pieaugusi vismaz 8 -10 reizes vairāk. Tādēļ ugunsdrošības pats galvenais faktors ir elektroinstalācijas vadi un pieslēgarmatūra (drošinātāji jeb korķi, aizsargautomāti, rozetes, slēdži) un tai jābūt atbilstošai sadzīvē darbināmo elektroierīču jaudai.
Nākamais ugunsdrošības faktors ir sildierīču pieslēgarmatūras – rozešu un slēdžu stāvoklis. Ieteicams vismaz reizi gadā, pirms sildierīču aktīvas lietošanas uzsākšanas pārbaudīt kontaktu stāvokli rozetēs un iztīrīt tās no putekļiem. Ja, pieslēdzot sildierīci, rozetē konstatējat sprakšķus, dzirksteļošanu, tas norāda uz atslābušiem vadu stiprinājumiem pašā rozetē. Ja,  rozetē konstatējat dzirksteļošanas rezultātā radušos vadu izolācijas, kontaktu vietu apdegumus, nepieciešams meklēt speciālistu ,kas palīdzētu  sakārtot elektroinstalāciju un nomainītu rozeti. Ignorējot norādītos iespējamos bojājumus pieslēgarmatūrā, riskējat ar vadu sakaršanu un tam sekojošu ēkas degtspējīgo konstrukciju aizdegšanos.

VUGD KRB Talsu daļa atgādina, ka ārkārtas situācijās ir svarīga katra sekunde. Par spīti panikai, spriedzei, apgrūtinātai redzamībai un citiem negatīvajiem faktoriem, kas var iestāties ārkārtas situācijā, ir jārīkojas ātri un droši. Lai garantētu drošu izkļūšanu no ēkas mūsu rīcībā ir ne vairāk kā 2 – 3 minūtes. Ar katru nākamo minūti drošas evakuācijas iespējas samazinās, tādēļ:

No 2020.gada 1.janvāra personām ir pienākums aprīkot savu dzīvokli ar vismaz vienu autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem. Autonomo ugunsgrēka detektoru var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Autonomais dūmu detektors ir efektīva ierīce, kas brīdinās par gaidāmo nelaimi un ļaus to novērst. Ar spalgu signālu dūmu detektors brīdinās par jebkuru sadūmojumu. Aktuāli ikvienam mājokļa īpašniekam vai īrniekam! Diemžēl neviens nav pasargāts no ugunsnelaimes izcelšanās. Dūmu detektors visātrāk pavēstīs par sadūmojumu, tātad iespējamo ugunsgrēku, un tas var glābt pat cilvēka dzīvību. Atbildīgām personām ieteicams uzstādīt dzīvojamās telpās vismaz vienu ugunsdzēsības aparātu un ieteicams sekot līdzi telpās ierīkotu elektroietaišu un elektroierīču darbspējai.

Ugunsdzēsēji glābēji novadu iedzīvotājiem novēl drošu un mierīgu apkures sezonu!

Ja tomēr atgadās nelaime, atcerieties, ka glābšanas dienestu tālrunis ir 112.

Jo ātrāk paziņosiet par nelaimi, jo ātrāk to būs iespējams novērst!

VUGD KRB Talsu daļas

inspektore Dace Legzdiņa

Tavs komentārs

Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)

Twitter

 

Aptaujas

Vai Jums patīk jaunās mājas lapas dizains un funkcionalitāte?
     Rezultāti » 

Reklāma