Jaunumi un aktualitātes novadā

17

Mērsraga novada domes deputātu kandidāti atbild uz «Talsu Vēstu» jautājumiem

10. maijā «Talsu Vēstis» uz apaļā galda diskusiju aicināja Mērsraga novada visu trīs vēlēšanu apvienību pārstāvjus.

Latvijas Zemnieku savienību (LZS) pārstāvēja Jānis Budreika un Laima Valdemāre, vēlētāju apvienību «Demokrātiju visiem» — domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons un Gvido Erķis, «Mēs Mērsraga novadam» — Roberts Šiliņš un Juris Venckus.
Trīs jautājumi visiem sarakstiem:
— Nosauciet problēmu kopumu vai jautājumu, ko šis sasaukums nav spējis atrisināt!
L. Karlsons: — To pat īsti nevarētu nosaukt par neatrisinātu jautājumu, problēma ir darba vietu trūkums, kas skar visu Latviju. Šī iemesla dēļ valsti ir pametuši ap 400 000 cilvēku. Tas no mums prasa nepārtrauktu darbu, kura ietvaros ir jāapsteidz laiks, nodokļu un citas reformas. Viens piemērs — vai atceraties, ar kādiem solījumiem tika radīts mikrouzņēmumu nodoklis? Tieši ar šiem pašiem valdības solījumiem es devos pie pietiekami daudziem cilvēkiem, mudinot viņus veidot mikrouzņēmumus. Tagad sanāk, ka esmu šos cilvēkus piemānījis, jo pēc gada mikrouzņēmuma nodoklis tika pagriezts pavisam citā rakursā un nekavējoties apstiprināts. Ir ļoti sarežģīti strādāt ārkārtīgi mainīgos apstākļos, tā ir lielākā problēma. Neviens neskatās, vai lēmumus pieņem Rīgā vai Briselē, visi skatās uz mums, novadā neviena cita nav, esam tikai mēs, tādēļ tā ir tieša mūsu atbildība.
R. Šiliņš: — Kā jau Lauris minēja, darbavietu trūkums ir galvenā problēma — pēdējos gados tās novadā būtiski samazinājušās. Pēdējā pusotra gada laikā esam zaudējuši aptuveni 300 darba vietu. Mērsraga novadam tas ir ļoti nopietns zaudējums. Ir jādomā, kā tās atjaunot, pretējā gadījumā mēs zaudēsim vēl vairāk iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits novadā tomēr lēnām krītas kā jebkur mūsu valstī, izņemot Rīgu un Pierīgu. Līdz ar to tā mums ir smagākā problēma. Mēs būtu vēlējušies vairāk sakārtot infrastruktūru — ceļus iespēju robežās, realizēt citus projektus. Ceru, ka nākamā sasaukuma laikā varēsim izdarīt to, kas nav izdarīts šajā.
J. Budreika: — Piekrītu kolēģiem. Darbs — tā ir drošība. Divos gados esam zaudējuši aptuveni 300 darba vietu, ļoti svarīgi aktīvi strādāt, izveidojot jaunas darba vietas, atjaunot vecās rūpnīcas, kas iepriekš darbojušās. Jādara viss, lai cilvēki, kas zaudējuši darbu, to varētu atgūt. Daudzi ir bezdarbniekos, strādā Rīgā. Ja salīdzina bezdarba rādītājus Talsu un Mērsraga novadā, esam līderi. Kaimiņu novadā Rojā bezdarba līmenis ir aptuveni seši procenti, Engurē — ap četriem, mums — vairāk nekā deviņi procenti. Tā ir aisberga redzamā daļa, daudzi cilvēki bezdarbniekos brauc reģistrēties tikai deviņus mēnešus, bet pēc tam, kad netiek vairs izmaksāts pabalsts, pārstāj to darīt. Patiesais bezdarba līmenis ir augstāks. Šis jautājums steidzami jārisina! Arī infrastruktūras sakārtošanas jomā ir daudz darāmā. Ja būs iespēja, tad to arī darīsim.
L. Valdemāre: — Man tuvas un saprotamas ir pensionāru lietas, tāpat vairāk nekā 20 gadu esmu strādājusi pašvaldībā par sekretāri, pazīstu vietējos, tādēļ plānoju darboties sociālajā jomā. Zinu, kas šeit ir darāms un kas nav izdarīts.
— Kuri būs pirmie trīs darbi, ko veiksiet pēc ievēlēšanas? Kur ņemsiet finansējumu?
R. Šiliņš: — Pirmie lielie darbi ir tie, kas aizsākti vēl esošā sasaukuma laikā. Jāpabeidz Mērsraga vidusskolas sporta zāles projekts, ir jāpabeidz estrāde, Upesgrīvas saieta nams. Ir vesela rinda iesāktu projektu, vairāki mazi projekti, kas apstiprināti, piešķirts finansējums, — tie jāīsteno. Jāmeklē papildu finansējums sporta zālei, jo nepieciešams iegādāties aprīkojumu, nepieciešami aptuveni 150 000 eiro. Būs jāraksta projektu pieteikumi, jāskatās, kur dabūt līdzekļus, jo tā ir pietiekami liela summa, no novada budžeta to nevaram finansēt.
Jāpabeidz iesāktie darbi, kuriem ir liels apjoms. Kad tie būs pabeigti, varēsim skatīties, cik daudz finanšu līdzekļu ir palicis. Domāju, ka tuvākajā laikā neko jaunu un lielu neuzsāksim. Noteikti jādomā par darba vietām, ceļu infrastruktūru, par ko pagaidām nav domāts, bet tas viss lielā mērā atkarīgs no pieejamā finansējuma — no pieejamajiem Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem šajā plānošanas periodā un no tā, cik spēsim nodrošināt līdzfinansējumu.
J. Budreika: — Piekrītu kolēģiem. Mēģināsim rast papildu finansējumu sporta zāles būvniecībai. Piedāvājums šāds — varētu mēģināt sporta zāli uzbūvēt sadarbībā ar kādu sporta federāciju, lai nebūtu tik liela sloga uz pašvaldības budžetu, tāpat varētu īstenot valsts izsludinātas sporta programmas. Tās ir lietas, ko darīsim ar steigu, lai būtu jāiegulda mazāks pašvaldības finansējums. Ja to izdarīsim, varēsim paveikt arī pārējos darbus — sakārtot infrastruktūru. Ļoti nepieciešams liels laukums pie bērnudārza, tāpat Upesgrīvā, kur pulcējas atpūtnieki. Ja sakārtosim minēto jautājumu, tad nākamo četru gadu laikā infrastruktūru varam sakārtot ļoti labi. Tas būs pa spēkam!
L. Valdemāre: — Mēs kā pensionāri esam nodibinājuši vēl vienu biedrību, un mums ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Esam piesaistījuši līdzekļus un jau darbojamies. Ir notikuši vairāki pasākumi, drīz brauksim uz Dobeles ceriņu dārzu — tā arī turpināsim, piesaistīsim līdzekļus.
L. Karlsons: — Mums ir izstrādāta attīstības programma līdz 2020. gadam, kuru soli pa solim precīzi realizējam. Tādēļ pašlaik uzsāktie darbi ir jāpaveic, jo tie iekļauti tuvāko divu gadu plānā. Tie ir šādi — sporta zāles būvniecības pabeigšana, zivju tirgus būvniecības un estrādes būvniecības pabeigšana. Kādēļ sporta zāle un kāpēc šodien? Mērsrags jau 50 gadu ir bez sporta zāles, tam ir jāpieliek punkts. Ja mēs esam finansiāli spējīgi to izdarīt. Par estrādi — mums ir daudzi Latvijas un starptautiska līmeņa pasākumi. Ir jāsakārto estrāde, lai tā būtu augsta līmeņa. Zivju tirgus — 20 gadus par šo projektu lauž šķēpus. Projekts ir izstrādāts, finansējums saņemts, tas ir jāizdara. Pirmo reizi Upesgrīvas vēsturē esam izveidojuši saieta namu, jo padomju laikā tā nebija. Tas faktiski kļuvis par tūrisma un kultūras centru. Šķita, ka tā nebūs, bet izrādījās, ka cilvēki tur vēlas darboties arī ziemā, tādēļ šogad par ES fondu līdzekļiem ievelkam apkuri, ūdeni, kanalizāciju, lai ēkā var strādāt visu gadu. Tie ir paši pirmie infrastruktūras darbi, kas jāizdara līdz galam, jo līgumi ir noslēgti, atliek projektus vadīt.
Nākamais — ļoti svarīgi turpināt strādāt ar visiem, ar ko esam uzsākuši diskusijas. Tie ir uzņēmēji, kurus gribam piesaistīt un kuri, ja tā var teikt, ar vienu kāju jau ir Mērsragā. Sarunas jāpabeidz ar loģisku iznākumu, lai šeit atvērtos ražotnes, lai būtu darba vietas. Tāpat jāatbalsta mūsu mazie uzņēmumi — nāks nodokļu reformas otrais vilnis, jāskatās, kā mēs varam šo ietekmi amortizēt, jo mums viņi ir vienīgie.
— Statistiskas datos, kas plaši izskanējuši nacionālajos medijos, Mērsraga novads īpaši pamanāms ar strauju teritorijas attīstības indeksa lejupslīdi (no 14. vietas 2013. gadā līdz 64. vietai 2015. gadā*), pēdējo vietu Latvijā ES fondu apguvē un pirmspēdējo vietu pašdarbības kolektīvu skaita ziņā. Kā varat to komentēt?
J. Budreika: — Mums nebija uz vietas speciālistu, kas nodarbotos ar Eiropas fondiem. Tas ir viens no iemesliem. Par pašdarbības kolektīviem man ir grūti komentēt. Ir nomainījušies ļoti daudzi kultūras nama vadītāji, tas varētu būt iemesls.
L. Valdemāre: — Tas ir ļoti liels iemels.
J. Budreika: — Es varu izskaidrot šos rādītājus ar šiem iemesliem — nomainījušies aptuveni seši kultūras nama vadītāji. Arī fondu apguvē bija pārrāvums, jo nebija speciālista. Ja cilvēks ir uz vietas, tad iespējams sekmīgāk apgūt finansējumu.
L. Karlsons: — Mēs esam sazinājušies gan ar statistikas pārvaldi, gan ar Latvijas Televīziju un konstatējuši būtiskas kļūdas šajos datos. Datos par ES fondu apguvi ir uzskaitīti trīs projekti — ostas padziļināšanas projekts, ūdenssaimniecības projekts, ostas ISO 9001 ieviešanas projekts. Uz šo trīs projektu bāzes ir izveidota projektu apguves statistika. Šajos datos nav uzskaitīts vairāk nekā 20 citu projektu. Kāpēc tā noticis, nezinu! Taču šī kļūda tiks labota. Neiztur kritiku arī apgalvojums, ka tika paņemti lielākie projekti, jo ISO kvalitātes apgūšanas projekts bija aptuveni 30—40 000 eiro vērts, datos nav uzskaitīti KPFI projekti, skolas, bērnudārza rekonstrukcija pusmiljona vērtībā, nav uzskaitīti divi «Leader» sasaukumi, katrā no tie bija ap desmit infrastruktūras objektu, vienā izlietoti 200 000 eiro, otrā teju tikpat. Šis projektu saraksts mums ir, un redzam, ka attiecībā uz Mērsragu kļūda ir par gandrīz diviem miljoniem eiro. Šis kritums ir kļūda, kas tiks labota. Mēs neveidojam statistiku, mēs skatāmies datus uz vietas.
Kas attiecas uz kritumu (attīstības indeksa lejupslīde — P. K.), tam noteikti ir jābūt. Pagājušā gada otrajā pusē bankrots iestājās diviem uzņēmumiem: viens no tiem ilgstoši bija šādā situācijā, un maksātnespējas administrators informēja, ka ir aizdomas par iespējamu nauda līdzekļu atmazgāšanu. Vienīgais, ko varam darīt, censties amortizēt triecienu, ko saņēma cilvēki, kuri jau mēnešiem tur nesaņēma algu. Mērsradznieki šajā uzņēmumā praktiski nestrādāja, strādāja cilvēki no apkārtējām teritorijām, kurus izdevās piemānīt, kuri nezināja reālo situāciju: būs darbs, bet nebūs alga.
Par pašdarbības kolektīviem — Mērsraga novads uzsāka savu dzīvi 2011. gadā no baltas lapas. Bez koriem, bez dejotājiem, dziedātājiem, bez nekā. Tā ir atbilde. Andris Klēvers, kurš šeit strādāja gadiem, tik ļoti pieķērās šim darbam, ka gada laikā viņa sirds neizturēja, un mēs viņu pavadījām. No nulles pozīcijas, kur bijām, tagad mums ir trīs dejojošie sastāvi, pieci dziedošie sastāvi, 11 atbalstīti pulciņi tautas namā. Tas, ka neesam tur kur citi, piekrītu, bet ir jāskatās vēsturiski.
R. Šiliņš: — Veidojot statistiku, var skatīties dažādus fondus, dažādas lietas. «Panorāmā» bija paņemta tikai konkrētu fondu apguve, Lauris Karlsons šeit runā par citiem fondiem. Patiesība ir tāda, ka taisnība ir gan vienai, gan otrai pusei. Mēs esam apguvuši citus fondus un ne mazā apjomā, bet dati, kas tika analizēti, bija par citu fondu apguvi, kurus mēs tiešām neesam apguvuši. Tam ir objektīvi iemesli: mūsu kopējais budžets lielo programmu apguvei ir ļoti limitēts, līdz ar to daudzas lietas neesam spējīgi pacelt. Tas ir būtisks faktors, ar kuru jārēķinās. Par kolektīviem — ir problēmas, bet tās lēnām sāk risināties. Ir viegli kaut ko izbeigt, iznīcināt, bet ļoti grūti atjaunot. Kādreiz Mērsragā bija deju kolektīvs, labs koris, kas brauca koncertēt arī uz Dziesmu svētkiem. Mainījušies kultūras nama vadītāji, būtiski samazinājies iedzīvotāju skaits pēdējo 20 gadu laikā, bijušas dažādas krīzes, un cilvēkiem nav bijis laika dziedāt un dejot, jo bijis jādomā, kā uzturēt ģimeni, kā nopelnīt naudu.
Arī šobrīd visiem nav viegli, jo darba vietu trūkst. Priecājos, ka skolā veidojas deju kolektīvs gan pavisam maziem bērniem, gan vidusskolas vecuma audzēkņiem. Lietas lēnām attīstās, un ceru, ka pēc gadiem pieciem varēsim sākt plānot dalību Dziesmu un deju svētkos. Pie tā ir ļoti jāstrādā, un kādam ir jāgrib cilvēkus iesaistīt.
J. Venckus: — Vai teritorijas attīstības indeksu lejupslīdes, kas izskan medijos, nav populistiskas? Tas ir tāpat kā ar pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fondu situāciju. Tauta «Panorāmā» to pasniedza kā slikto variantu, bet domāju, ka tā ir absolūta neizpratne. Kas tad ir šis pašvaldību finansējuma izlīdzināšanas fonds? Pašvaldības pienākumi, kurus valsts uzlikusi pašvaldībām, un pašvaldības iespējas ir dažādas lietas. Skaitļi nevar būt citādāki, ja runājam par izlīdzināšanas fondu, tur ir elementāra formula. Varam diskutēt, kas būtu jādara, lai mēs maksātu šim fondam, nevis saņemtu.
L. Karlsons: — Bija laiks, kad mēs nesaņēmām.
R. Šiliņš: — Bija laiks, kad veicām iemaksas, tas ir tieši atkarīgs no darba vietām, no tā, cik mēs paši spējām nopelnīt.
L. Karlsons: — Jāatceras nianse, ka 2009. gadā, laikā, kuru nosauca par lielo krīzi, pašvaldībām IIN samazināja no 82 uz 80 procentiem saņemamo daļu. Šie divi procenti Mērsragam tajā brīdī izteica 140 000 latus, nācās sarauties, jo valstij to vajadzēja. Pēc tam uzrakstīja grāmatu, ka krīze ir beigusies, bet mēs šos līdzekļus neesam atguvuši. Tā ir ekvivalenta summa tai, ko saņēmām no izlīdzināšanas fonda. Ja būtu iepriekšējā sistēma, mēs nemaksātu, bet mēs nebūtu arī saņēmēji. Šīs nodokļu izmaiņas, kuras mēs nekādi nevaram ietekmēt, jo tās pieņem mūsu vietā, ir tās, ar kurām mums jātiek galā. To esmu Latvijas Pašvaldību savienībā stāstījis, to zina gan Finanšu ministrija, gan Ekonomikas ministrija un premjers.
J. Budreika: — Jābūt pēc iespējas mazākam bērnu skaitam pagastā, pēc iespējas mazāk darba nespējīgajiem cilvēkiem, pēc iespējas mazākai teritorijai, tad šis skaitlis būs lielāks.
L. Karlsons: — Mums uzlika arī jaunus pienākumus. Tas bija laiks, kad pašvaldības sāka finansēt izglītības iestādes, kuras pirms tam finansēja valsts. Radās jauni uzdevumi, kuriem neradās klāt jauns finansējums. Tā ir situācija, ko mēs nevaram ietekmēt.
Trīs jautājumi par programmu un darbību:
— Pastāstiet vairāk par partijas programmā norādīto ārvalstu investīciju un uzņēmēju piesaisti. Kas ir šie trīs uzņēmumi, kuri, pēc programmā sniegtās informācijas, šogad tiks atvērti?
L. Karlsons: — Šie trīs uzņēmumi, par kuriem var runāt, ir līguma slēgšanas procesā, lai gan patiesais loks ir daudz plašāks. Esam strādājuši ar ASV, Norvēģijas, Zviedrijas un citām vēstniecībām, kuras bijušas šeit uz vietas. Esam strādājuši ar dažādām valdības darba grupām, kad šeit viesojās Ekonomikas ministrijas pārstāvji ar ministru, arī citi. Šobrīd varam runāt par Latvijā dibinātu uzņēmumu ar norvēģu kapitālu SIA «LaNoDe», kurš ir noslēdzis līgumu ar Mērsraga ostas pārvaldi par zemes nomu, kuru plānots izmantot rūpnīcas būvniecībai. Ejams tāls ceļš līdz rezultātam, bet parādiet, kur ir īsāks ceļš, kur ir ātrāk sabūvētas rūpnīcas? Tā tas nav.
J. Budreika: — Ir.
L. Karlsons: — Ir jāstrādā un jāpaveic šis darbs! Otrs ir «Latvia classic shipyard», kas pašlaik nomā telpas un izskata variantu par būvniecību. Bet tas saistīts ar līgumiem, pasūtījumiem, tas arī ir skandināvu kapitāls. Mēs uzturam ciešas attiecības. Ir uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar brendu «Jersikas čipsi»; iespējams, mums izdosies vienoties, un viņu otrā ražotne būs šeit; viena ražotne Latvijā jau ir. Šobrīd drīkstam jau par to runāt: mēs gaidām, kad ostā ienāks «Laskana», kas īpašus paskaidrojumus neprasa. Šie uzņēmumi tikuši tālāk par citiem, bez viņiem ir uzņēmums ar skandināvu kapitālu, kas ražo zivju audzētavu rezervuārus, kuri arī ir Latvijā. Ir arī Francijas jahtu būvētāji, kuriem ir divas ražotnes. Ja viņi noslēgs līgumu un dabūs pasūtījumu piecām jaunām jahtām, kuras katra ir 25 metru un garākas, būs nepieciešama vieta, kur tās būvēt. Pašlaik viņi izskata tikai vienu variantu, un tas ir Mērsrags. Tie ir tuvākie konkrētie uzņēmumi. Ir arī tādi, ar kuriem nav izdevies sadarbību izveidot.
— «Talsu Vēstu» rīkotajā apaļā galda diskusijā pirms četriem gadiem jums lūdza komentēt lielo kadru maiņu pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās. Šis jautājums ir aktuāls arī pirms šīm vēlēšanām — piemēram, vairākkārt nomainījušies izpilddirektori, tautas nama vadītāji. Kāds tam ir izskaidrojums?
L. Karlsons: — Kadru maiņu var skaidrot dažādi, es tajā neko sliktu nesaskatu, ja mēs ejam uz progresu, uz labākiem, spēcīgākiem, spējīgākiem kadriem. Dažreiz ir, kā jau Laima teica, ka cilvēks aiziet pensijā, aiziet uz labāku darbu, dažreiz tā, ka vienkārši nevar izdarīt darbu. Situācijas ir dažādas. Ja mēs iegūstam labākas iespējas, tad neko sliktu nesaskatu.
— Ja cilvēks darba attiecībās ir tikai pusgadu, gadu, tad varbūt nemaz nepaspēj iejusties? Varbūt jārīko striktāki konkursi, izvērtējot, vai cilvēks tiks galā ar darba pienākumiem?
L. Karlsons: — Līdz šim pārmests tieši pretējais. Esam pielietojuši metodes, kas visiem nemaz nepatīk, to skaitā lūdzot nolasīt sarežģītus tekstus no žurnāliem, vērtējot cilvēku rokrakstu, spēju atcerēties un reaģēt. Esmu saņēmis e-pastu, kurā izskaidrots: ja būtu zināts, ka tik stingri skatāmies, nebūtu pieteicies. Šeit ir jāskatās katra situācija atsevišķi. Mēs vienmēr esam labākā meklējumos. Iemesli ir dažādi — veselība, vēlme mainīt dzīvesvietu. Ja tā var teikt, esam izaudzinājuši paši savu kadru, un redzu, ka ejam uz labāku situāciju.
— Par nodokļu maksātāju naudu esat uzlabojuši informācijas sniegšanas platformas, atjaunojuši pašvaldības mājaslapu, izdodat krāsainu «Mērsraga Avīzes» izdevumu. Kā izvērtējat informāciju, ko publicēt un ko ne? Piemēram, kadru maiņu nenorādāt, bet komerciāla rakstura materiālus ievietojat.
L. Karlsons: — Atbildēšu, kā pirms gada ir atbildējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Mums ir redaktors, kuram ir neatkarība. Atzīšos, ka šad tad man pašam kaut kas būtu gribējies citādāk, bet atļauju cilvēkam neatkarīgi augt un veidoties, tās ir viņa tiesības. Tad, kad redaktoru kāds cilvēks centās ietekmēt (tas nebiju es), ko rakstīt un ko ne, tad šī informācija tika nodota VARAM un informāciju rūpīgi izvērtēja, dodot pozitīvu atzinumu un lūdzot neietekmēt redaktora darbu. Man patīk, ka ir saziņa ar iedzīvotājiem, avīze ir krāsaina, informāciju gan varētu būt vairāk. Kad veidojām Mērsraga novadu, informācijas aprite bija numur viens. Tobrīd mēs avīzi izdevām pat divas reizes mēnesī. Kopēji lēmām un pārgājām uz izdošanu reizi mēnesī. Varu atklāt, ka ne viss, ko esmu sūtījis, ir publicēts. Tā katrā ziņā ir redaktora izvēle.
— Tas notiek par nodokļu maksātāju naudu, principā tur vajadzētu būt materiāliem, kas skar dažādas tēmas?
L. Karlons: — Ja jūs runājat par cenzūru, Mērsragā tādas nav! Tas nozīmē, ka visu koordinē redaktors, to nosaka arī likums, amata apraksts, un to mēs cenšamies rūpīgi ievērot. Ja man vajadzīgs kaut ko uzzināt no cilvēkiem, Mērsrags ir tieši tik maziņš, lai pie jebkura varētu nokļūt tiešā veidā. Tas nav sarežģīti. Talsos jums šādas iespējas nav.
— Taču tie, kas Mērsragā ir dzimuši, bet dzīvo, piemēram, Rīgā, paļaujas tikai uz to informāciju, kas ievietota mājaslapā!
L. Karlsons: — Nav taisnības. Mērsradznieki, kuri ir ne tikai Rīgā, arī Īrijā, Kanādā, Anglijā un daudzās valstīs, ar mums sazinās dažādos veidos — sociālajos tīklos, to skaitā sūta savu informāciju, piedāvājumus. Tie nav atsevišķi reti gadījumi, tā ir izveidota sadarbība. Piemēram, cilvēks, kas strādā Antverpenē kādā lielā loģistikas uzņēmumā, vienmēr kaut ko pamana un atsūta. Viņš ir mērsradznieks!
Trīs jautājumi par programmu un darbību «Mēs Mērsraga novadam»
— Pirmsvēlēšanu programmā esat norādījuši, ka plānojat nodokļu reformas: daudzbērnu ģimenēm piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi 50% apmērā, pirmajā gadā piešķirt nodokļu atvieglojumus jaunajiem uzņēmējiem, plānojat izskatīt iespēju piemērot NĪN atlaidi līdz 20% dzimtas īpašumam. Vai esat aprēķinājuši, kādu ietekmi tas atstās uz pašvaldības budžetu?
R. Šiliņš: — Piešķirt atlaidi daudzbērnu ģimenēm ir reāli, tas nekādu būtisku ietekmi uz budžetu neatstāj, novads ir maziņš, un šo daudzbērnu ģimeņu nav daudz. Bet tām, kuras ir, tas būtu ļoti būtisks atspaids, jo daudzbērnu ģimenēm Latvijā nav pārāk daudz atvieglojumu. Līdz ar to, ja mums šāda iespēja ir, kādēļ to neizmantot?
Par jaunajiem uzņēmumiem — tas ir rūpīgi jāapsver, bet šādas terminētas nodokļu atlaides varētu būt. Piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, izveidojot ražotni pirmajā gadā vai maksimums pirmos trīs gadus, atkarībā no uzņēmuma lieluma. Mēs varētu piemērot atvieglojumus, lai uzņēmējam būtu iespēja nostabilizēties un tad maksāt visu pilnā apmērā, kā to dara esošie, lai nekropļotu konkurenci. Tas varētu būt interesanti cilvēkiem, kuri šeit vēlas uzsākt savu biznesu.
Par 20 procentu atlaidi dzimtas īpašumam — tas ir jārēķina, nevaru pateikt, vai tas ir iespējams. Tā ir daudz lielāka summa. Tas ir jāapsver, jāizstrādā kritēriji, kas ir dzimtas īpašums. Skatīsimies, ko lems valdība šajā jautājumā, jo arī valsts mērogā šis jautājums ir pacelts, varbūt tur būs risinājumi. Ja tie būs valsts risinājumi, vēlēšos redzēt, kāds būs kompensācijas mehānisms pašvaldībām, jo tas ir tieši saistīts ar pašvaldību budžetu, jo nekustamā īpašuma nodoklis pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir nākamā lielākā budžeta sastāvdaļa. Ja neņem vērā dotācijas, pedagogu algas. Jāskatās, cik, ko, kā. Varbūt tie nebūs 20 procenti, varbūt tie būs pieci procenti, bet tas arī ir kaut kas.
— Norādīts, ka plānojat nodrošināt transporta pakalpojumus vienu reizi mēnesī, lai iedzīvotāji varētu doties uz Tukumu. Kādēļ šāda nepieciešamība, cik lielam cilvēku skaitam šo pakalpojumu plānojat piedāvāt? Ar kādām izmaksām rēķināties?
R. Šiliņš: — Jau pašlaik pašvaldība nodrošina transporta pakalpojumus cilvēkiem uz Talsiem. Tas ir domāts gados vecākiem cilvēkiem, kuriem nav savas privātās automašīnas un kuri nevar aizbraukt paši.
Jau ilgāku laiku izskan vēlme nonākt Tukumā, jo tur slimnīcā ir daudz dažādu pakalpojumu, kas Talsos nav tik labi pieejami, ir arī iepirkšanās iespējas, citas intereses. Modelis saglabātos tāds pats, kāds ir šobrīd nokļūšanai uz Talsiem, vienu Talsu reisu aizstātu ar došanos uz Tukumu vai organizētu papildu reisu, skatoties pēc vajadzības.
— Kā plānojat veikt uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, pastāstiet plašāk un konkrētāk par paredzētajām aktivitātēm!
R. Šiliņš: — Kā iepriekš kolēģi teica, ir jāstrādā ar uzņēmējiem, jācenšas viņus piesaistīt. Arī par iespējamajām atlaidēm runājām. Ir jāizmanto visi veidi: jāpiedalās dažādos forumos, jārunā dažādos līmeņos, lai maksimāli piesaistītu uzņēmējus Mērsraga novadam, tā veicinot darba vietu radīšanu. Jāmotivē gan lielāki uzņēmēji, gan jāiedrošina iedzīvotāji, lai viņi veidotu savus mazos biznesus. Pašlaik pašvaldība, un ne tikai, ir izveidojusi infrastruktūru, kas lielā mērā saistīta ar vidi. Ir īstenoti vides projekti, kas saistīti ar Engures ezera atjaunošanu, tāpat jūrmalā izbūvēts stāvlaukums pie bākas. Tās ir vietas, kurās iespējams attīstīt mazo tūrismu, piemēram, gida pakalpojumus, tūrisma inventāra nomu. Sezonālais tūrisms dod vietējiem iedzīvotājiem iespēju sezonāli nopelnīt, attīstīt savu biznesa ideju.
Trīs jautājumi par programmu un darbību Latvijas Zemnieku savienībai
— Jūsu programmā norādīts, ka plānojat popularizēt novada uzņēmumus Latvijā un ārvalstīs. Kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem plānojat to izdarīt?
J. Budreika: — Popularizēt iespējams caur informācijas centru — šobrīd tiek popularizēti daži uzņēmumi, bet ne visi! Piemēram, daudzi nezina, ka šeit ir neliels sublimācijas uzņēmums, kur darbojas pašnodarbināta persona. Nepieciešams izveidot Mērsraga novada stendu, tajā ieļaujot informāciju par visiem uzņēmējiem. Piesaistot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzekļus, būtu iespēja šo stendu izmanot, kopā ar uzņēmējiem dodoties uz dažādiem pasākumiem, izstādēm. Nesen Baltkrievijā notika pasākums «Slavjanskij bazar», tādā un citos pasākumos varētu ļoti veiksmīgi reklamēt Mērsragu, mūsu novada uzņēmējus un produkciju.
Nākamā lieta — nākamgad plānots izbūvēt pasažieru terminālu. Līdz ar to būs lielas aktivitātes, arī caur šo terminālu varēs reklamēt Mērsraga novada uzņēmumus.
Ja runājam par konkrētiem uzņēmumiem, piemēram, SIA «LaNoDe», diemžēl Lauku atbalsta dienests neatbalstīja viņu projektu. Vadība norādīja: ja nebūs ES atbalsta, nebūs darbības. Bija ļoti labs projekts —  plānots ievest mencas no Norvēģijas un šeit pārstrādāt. Nezinu, kādēļ tik labu ideju neatbalstīja. Ja runājam par jahtu centra izbūvi — tā arī ir laba lieta. Tikos ar tā vadītāju pirms pāris mēnešiem, lūdzu sagatavot priekšlikumus par nepieciešamo un solīju palīdzēt. Neesam saņēmuši no viņa nekādus priekšlikumus. Par SIA «Laskana» — tas ir bijis ļoti garš process, ar Lauri Karlsonu par to runājām vēl pirms astoņiem gadiem. Ir sagadījies tā, ka šajā reģionā nav vietas, kur izvietot kurināmo šķeldu, vienīgā vieta ir Mērsrags. Ļoti ceru, ka līdz ar to līgums tiks noslēgts. Ir objektīvi iemesli — liels pieprasījums pēc kurināmās šķeldas, un vieta ir tikai Mērsragā.
— Pirmsvēlēšanu programmā minēts, ka izveidosiet jauniešu attīstības un brīvā laika pavadīšanas centru. Pastāstiet sīkāk — kāpēc, kur un ar kādu finansējumu to plānojat paveikt?
J. Budreika: — Skolā ir jauniešu dome, un viņiem ir ļoti daudzas idejas. Sadarbojoties ar jauniešu domi, ir plāns kultūras namā izveidot dažādu veidu pulciņus, līdzekļi būtu no pašvaldības. Mērķis ir panākt, lai jauniešiem būtu interesanti, lai viņi nebrauktu prom, lai varam viņus pieturēt.
— Tātad neko jaunu necelsiet, tas būs esošajās telpās?
J. Budreika: — Jā, tieši tā! Šis pasākums tendēts uz vidusskolēniem.
— Jūs, Jāni Budreika, esat Mērsraga ostas pārvaldnieks, vēlēšanās no savas partijas startējat ar pirmo kārtas numuru. Kā plānojat apvienot darba pienākumus, ja pašvaldību vēlēšanās gūsiet panākumus?
J. Budreika: — Domāju, ka būs ļoti grūti apvienot amatus, bet par to pašlaik ir grūti runāt. Vēlēšanas visu saliks pa plauktiem. Kā tauta lems, tā būs. Ostā strādāju jau 15 gadus.
— Tas, ka startējat ar pirmo numuru, parāda tomēr jūsu ambīcijas kļūt par domes priekšsēdētāju vēlētāju acīs.
J. Budreika: — Es esmu LZS Mērsraga nodaļas vadītājs, līdz ar to man ir jābūt pirmajam numuram, likums ir jāievēro.
— Vai jums ir ambīcijas kļūt par domes priekšsēdētāju?
J. Budreika: — Protams, tas viss ir atkarīgs no vēlētājiem. Ja vēlētāji teiks, ka jābūt, būs jāiet.

Partija jautā partijai
«Demokrātiju visiem» jautājums Latvijas Zemnieku savienībai: — Ja jūs ievēlēs par deputātu, vai jūs šo pienākumu pildīsiet? Ņemot vērā, ka ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atzinums, ka ostas pārvaldnieka amatu ar šo amatu apvienot nedrīkst?
J. Budreika: — Ir arī citi KNAB viedokļi, tādēļ uzskatu, ka varēšu apvienot amatus, ja būšu deputāts.
«Mēs Mērsraga novadam» jautājums «Demokrātiju visiem»: — Kā mēs nodrošināsim un saglabāsim esošo izglītības kvalitāti nākamos četros gados, zinot to, kāds ir bērnu skaits? Kā mēs piesaistīsim bērnus no apkārtējiem novadiem?
L. Karlsons: — No sarunām esmu sapratis, ka mūsu domas sakrīt. Darbojamies pēc precīzas sistēmas, kuru sākām 2011. gadā. Toreiz mums bija vairāk nekā 30 skolēnu, kuri brauca uz citiem novadiem, un tikai daži no citiem novadiem brauca pie mums. Mēs rekonstruējam skolu, dibinājām mūzikas skolu, mākslas skolu, piesaistījām pedagogus, būtiski ceļot mācību kvalitāti. To apliecina sasniegumi valsts līmenī un arī starptautiski. Šajā brīdī (sešus gadus pēc 2011. gada) no Mērsraga novada uz citiem novadiem brauc zem desmit skolēnu, bet uz Mērsragu brauc aptuveni 40 skolēnu. Mēs turpināsim šo attīstību, un ļoti būtisks attīstības infrastruktūras stūrakmens ir sporta zāle. Mums ir inteliģentā puse, bet mums nepieciešama arī spēka puse. Mums ir daudz sportistu ar labiem sasniegumiem, mums viņiem jāiedod atbilstoša infrastruktūra. Tas būs vēl viens grūdiens, jo tuvākajā reģionā tā būs jaunākā un varbūt pat modernākā sporta zāle.
Redzam nozari, kur ir 20 000 vakances vadošajiem jūras virsniekiem. Plānojam pirmā līmeņa jūrniecības izglītības iespēju Mērsragā, tas nav vienas dienas un gada jautājums. Šajā jautājumā sakrīt domas ar Latvijas Jūras administrācijas vadību, jūrnieku reģistra šefu Jāzepu Spridzānu, arī ar Izglītības ministriju (Izglītības un zinātnes ministrija) un skolu. Mūsu lielākais pluss — mums ir vadošie iespējamie mācību spēki: mums ir tālbraucēji kapteiņi, gan jaunie, kuri starp reisiem gatavi mācīt, gan tādi, kas ir sirmākā vecumā. Otra sfēra — mehāniķi. Mums ir cilvēki, kas Latvijas Jūras akadēmijā apmācījuši mehāniķus, tādi, kas strādājuši dažādās apdrošināšanas aģentūrās, pa visu pasauli vadāti, lai konstatētu bojājumus. Kā tas izdosies? Tas atkarīgs no kopējās sadarbības, no valsts politikas, bet tāds ir mūsu plāns.
Latvijas Zemnieku savienības jautājums vēlētāju apvienībai «Demokrātiju visiem»: — Plānotie pamatbudžeta ieņēmumi ir 1 266 000 eiro, saistības 2017. gadā — 13,53, 2018. gadā 14,69, 2020. — 16,41 procents. Kā mēs plānojam pie šīm saistībām realizēt tās ieceres, kas ir jūsu programmā? Tas būs grūti izdarāms.
L. Karlsons: — Tas, ka nebūs viegli, bija skaidrs jau 2011. gadā, bet nebūs viegli arī 2020. gadā un 2030. gadā. Atbildot uz to, kā mēs segsim saistības un realizēsim programmā uzdotos uzdevumus, — visiem šiem programmā uzliktajiem uzdevumiem ir piesaistīts finansējums, noslēgti līgumi. Jautājuma par to, kā to realizēs, šobrīd nav. Jautājums ir par to, lai izdarītu kvalitatīvi, ar kārtīgu uzraudzību un pēc tam pildīt garantijas.
Attiecībā uz kopējām saistībām — 2011. gadā izveidojot novadu, mūsu kopējās saistības pret budžetu pārsniedza valstī pieļaujamo, mēs būtībā sākām dzīvi no mīnusa zīmes. Mums saistības bija 20,46 procenti, no tā brīža uz 2017. gada martu saistības ir 13,66 procenti, un šajā gadā vēl pakritīsies. Ir jāaudzē ieņēmumi, ko var izdarīt, veicinot ekonomikas attīstību un jāturpina konsekventi pildīt savas saistības, ko mēs visu laiku arī esam darījuši. Esam realizējuši ES fondu projektus vairāk nekā divu miljonu apmērā un atdevuši kredītus vairāk nekā miljons apmērā, no kuriem 70 procentus no nomaksātās summas sastāda saistības par laiku līdz 2008. gadam. Kāpēc? Jo jaunās saistības, ko mēs uzņemamies, pēc būtības ir bezprocentu. Piemēram, saistības par sporta zāli ir trešais aizņēmums, kas ir bez procentiem. Salīdzinājumam — līdzekļi līdz 2008. gadam kas ņemti, ir pat ar divciparu procentu skaitli. Ja mēs gadā nomaksājam 170 000 līdz 200 000 procentos un kredītmaksājumos, no šīs summas par projektiem, kas realizēti no 2011. gada, samaksāti tikai 30 000 līdz 40 000 eiro, vairāk nekā 140 000 eiro ir par laiku līdz 2008. gadam. Atbilde ir tāda — mēs veiksmīgi sedzam un uzlabojam savus finanšu rādītājus, turpināsim to darīt arī uz priekšu!
AVOTS: TalsuVestis.lv

Tavs komentārs

Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (1)

Twitter

 

Aptaujas

Kādus jaunus suvenīrus vēlētos redzēt un iegādāties Mērsraga Informācijas centrā?
     Rezultāti » 

Reklāma