Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis
Latvijā 25.marts ir sēru diena, kad tiek pieminētas 1949.gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Tā ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās Šajā dienā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem.
1948. gadā komunistiskā partija gatavojās sākt veidot zemnieku kopsaimniecības pēc Krievijas parauga. Latviešu zemnieki nevēlējās labprātīgi atteikties no savas zemes. Izsūtīšana skāra galvenokārt turīgo zemnieku ģimenes, kurām bija labāk iekoptās saimniecības. Turklāt zemnieki bija galvenie nacionālo partizānu atbalstītāji.
1949.gada 25. martā uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Pretestība kolektivizācijai bija lauzta – mēnesi pēc izvešanas jau vairāk kā 70% zemnieku bija iestājušies kolhozos.
Pēc 1956. gada liela daļa izsūtīto tika atzīti par nevainīgiem un viņiem atļāva atgriezties Latvijā. Izsūtīšanas brīdī konfiscētais īpašums netika atdots un vajadzēja paiet vēl ilgiem gadiem, lai represētie atgūtu godīga cilvēka vārdu. 1949. gada 25. martā deportētie pilnībā tika reabilitēti tikai pēc 1989. gada.
Pasākumā tika lasīti arī fragmenti no Anitas Liepas grāmatas “Ekshumācija”, sirmgalvji dalījās arī atmiņās gan no pašu piedzīvotā, gan arī no tā, ko viņu ģimenes piedzīvojušas. Muzikāli priecēja vokālais ansamblis "Cantabile". Piemiņas brīža ietvaros runu teica arī novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons. Protams, neiztikām arī bez svecīšu iedegšanas un ziedu nolikšanas pie pieminekļa.
FOTO: Deivids Lagzdiņš