Mērsraga vidusskolas ziņas

9

Attālinātās mācības: Mērsraga vidusskolas pedagogu un vecāku pieredze

Attālināto mācību procesam mācību gada otrajā pusē, salīdzinoši nesen, pārējai skolas saimei pievienojās arī sākumskolas skolēni. Ilgāks ziemas brīvlaiks, citādāks skolotāja darbs.

Kā ar to tikt galā, kā darbu vadīt izdodas Mērsraga vidusskolas sākumskolas skolotājai Sarmītei Laurei?

Sākumsskolas skolēni, tikai otro nedēļu ir attālinātajās mācības. Katru dienu tiekamies ZOOM stundās, mazie bērni malači vienmēr saslēdz kameras un aktīvi komunicē savā starpā, un ar skolotāju. Bieži sazvanamies, vai sūtām ziņas. Jebkurā laikā varu konsultēties ar skolas direktori vai mācību daļu, kā arī kolēģiem. Savu laiku un darbus esmu rūpīgi plānojusi vienmēr, darbs pietiek strādāju, gan esot skolā, gan strādājot attālināti.

Kolēģi – viens otra atbalsts un padomdevējs

Kolēģi vienmēr ir bijuši  ļoti atsaucīgi, jebkurā laikā varam sazināties, ja ir radušās kādas problēmas, sarežģījumi, viens otram palīdzam, dodam padomus, atbalstām.

Pilnveidotas digitālās prasmes, apgūtas jaunas darba metodes. Jā, šī situācija ir jauna iespēja izmantot tādas platformas, kādās agrāk nebija strādāts. Ko jaunu šajā jomā apguvāt?

Kā arī citi kolēģi, esmu izvēlējusies strādāt platformā ZOOM, ko esmu darījusi arī iepriekšējā pavasarī izstrādājot savu diplomdarbu logopēdijā, kad  mums bija jāvada nodarbības ar bērniem.  Šobrīd  vēl vairāk apgūstu,  kādas iespējas ir šajā platformā un citas iespējas kā palīdzēt bērniem mācību procesā.

Kur tiek gūta iedvesma, idejas? Vai notiek ar kolēģiem savstarpēja ideju apmaiņa? Kā uzlabojat attālināto mācību procesu?

Visvairāk iedvesmu un idejas gūstu pastaigājoties svaigā gaisā, kā arī konsultējoties ar kolēģiem. Reizēm interneta vietnēs, redzot citu kolēģu veikto, pielāgoju ideju savam darbam.

Un kā ir ar līdzsvara atrašanu starp darbu un privāto dzīvi? Mājās strādāt noteikti nav viegli…

Skolotāja darbā vienmēr ir ļoti grūti nogriezt robežu – darbs – mājas. Labi, ja tas izdodās sestdienās, svētdienās.

Kā tiek nodrošināts atbalsts un cieņpilna atgriezeniskā saite ar skolēniem par sniegumu attālināto mācību laikā?

Bērni ir apķērīgi, viņi ātri apgūst tehnoloģijas un man viņiem jātur līdzi. Jau strādājot stundā, lūdzu viņiem uzreiz nofotogrāfēt darīto darbiņu un dažus uzreiz apskatām, ja ir kļūdas izanalizējam. Tāpat  ir konsultācijas, kurās vienmēr aicinu bērnus izmantot, ja ir kādas neskaidrības.

Skolēni ir dažādi. Vienam vajag papildus palīdzību, citam ne. Kā veicas šajā jomā?

Protams, ka skolēni ir dažādi, tāpat kā mēs pieaugušie. Ir patstāvīgie bērni un bērni, kuriem vajadzīga palīdzība. Es kā skolotājs cenšos bērnam palīdzēt – piezvanot, uzrakstot un ar individuālajām konsultācijām. Es to neuztveru kā problēmu, bet gan kā palīdzību, kura nepieciešama šajā brīdī bērnam, kurš ir manas klases bērns.

Vai arī Jums ir tādi piemēri, kas skaidri parāda – ir gandarījums un prieks par atsevišķiem skolēniem, kuri klases ikdienas darbā “it kā pazuda, neizcēlās”, bet šobrīd ir ļoti izteikta pašvadīta mācīšanās – visi darba uzdevumi tiek veikti ar lielu atbildību?

Jā, ir tādi bērni, kuriem grūtības sagādāja mācīšanās klasē, jo viņam traucē apkārtējā kņada, bet esot mājās viņš veiksmīgi tiek galā ar uzdevumiem, jo ir viens  klusumā un mierā.

Kā notiek sadarbība ar vecākiem, rūpējoties par skolēnu snieguma uzlabošanu?

 

Ar vecākiem runāju individuāli, ja es redzu, ka ir problēmas ar bērnu sniegumu, bet, pirmkārt, es runāju ar pašu bērnu, cenšos motivēt viņu mācībām.

Vai arī Jums nācās atklāt sev daudz interesanta, ko var izmantot mācību procesā?

Man vienmēr ir paticis strādāt ar datoru un apgūt jaunas iespējas kā to izmantot, jau strādājot PII nodarbībās daudz izmantoju datoru un projektoru, protams, šajā laikā ir vēl lielāka nepieciešamība apgūt ko jaunu.

Kā tiek dažādotas pieejas mācību procesam, vai pieslēdzat radošo pieeju? Miniet kādu piemēru!

Uzdodot skolēnam uzdevumu, vienmēr cenšamies klasē pa punktiem iziet cauri, kas uzdevumā jādara. Tagad esmu iemācījusies izveidot video, lai pastāstītu bērnam, kurā grāmatas lapaspusē ir jāatrod likumiņš, vai arī kā loka lietvārdu. Video veidoju gan datorā, gan telefonā.

Datora lietošana, tātad, nav problēma?

Skolotājam dators vienmēr ir bijis darba instruments, tiek rakstīti dokumenti, e-klase, kā arī gatavotas stundas nākošajai dienai. Ar bērniem darbiņi vienmēr tiek pārrunāti gan strādājot klātienē, gan tagad attālināti. Protams, ir bērni kuri paši pienāk un pajautā, ja nav kas skaidrs un ir bērni, kuri jāpasauc un jāparrunā kļūdainais uzdevums.

Kā bērniem vispār veicas ar darbu izpildi kopumā? Kādi termiņi visbiežāk ir?

Mums klasē (3.kl.) ir ļoti laba, pozitīva saskarsme, ja bērns nesaprot uzdoto viņš vienmēr piezvana vai uzraksta ziņu, ja nepieciešams  mēs ieejam individuāli ZOOM. Ja es jūtu, ka bērns ilgi nesūta uzdoto darbu, es uzrakstu ziņu vai piezvanu.  Parasti gaidu darbu atpakaļ līdz nākošajai stundai, bet svarīgi ir, lai darbi tiek nodoti, līdz piektdienai.

Sākumskolas skolēni arī dažkārt nošpiko, vai tomēr nē?

Sākumskolas bērni, ir ar ļoti lielu atbildības sajūtu, viņi nemānās un nenoraksta viens no otra, drīzāk skatās, lai viens no otra nenorakstītu, jo pārbaudes darbu taču otra vietā nevarēs uzrakstīt, to viņi vienmēr viens otram atgādina.

Kam gribat pateikt šobrīd lielāko paldies?

Paldies varu teikt visam skolas kolektīvam, jo jebkurā laikā ir iespēja saņemt palīdzību, padomu. Kā arī vecākiem un skolēniem, kuri atbildīgi pilda savus pienākumus.


Mācoties attālināti, tiek izvērtēta, pārskatīta un attiecīgi novērtēta skolotāja misija, savukārt, skolēni saprot, cik sarežģīts ir skolotāja darbs, kas ietver ne tikai informācijas nodošanu, izklāstu utt., bet arī acu kontaktu, emocijas, empātiju un savstarpējo līdzdarbošanos klātienē. Kā attālinātajā mācību procesā veicas Mērsraga vidusskolas skolotājai Ilzei Mosai, kas ir arī 5.klases audzinātāja?

Vai arī Jūsos mainījās attieksme, kļūstot ne vien par skolas pedagogu – darbinieku, bet attālināto mācību laikā kļūstot pašai par savu vadītāju?

Vadīšanas un plānošanas process ir ikdiena, neatkarīgi, vai darbs tiek veikts attālināti vai klātienē. Protams, attālināti strādājot darba apjopms ir pieaudzis un ļoti jāpiedomā, ko, cik daudz uzdodu skolēnam, kā nododu informāciju. Ļoti daudz domāju, kā saprotamā veidā aizsniegt bērnu apvienojot viņa vajadzības un skolas izvirzītos uzdevumus.

Grūtības, izaicinājumi – tas viss ir katrā darbā. Bet vai šobrīd izdodas kopīgi ar kolēģiem – pedagogiem vismaz pārspriest grūtības, risināmās problēmas, lai atrastu piemērotāko, labāko risinājumu? Vai atbalstāt viens otru tā, kā tas bija, strādājot uz vietas skolā?

Izdodas, ik pa laikam sazvanamies, sarakstamies.

Pilnveidotas digitālās prasmes, apgūtas jaunas darba metodes. Jā, šī situācija ir jauna iespēja izmantot tādas platformas, kādās agrāk nebija strādāts. Ko jaunu šajā jomā apguvāt?

Izkopu darbu ar zoom. Izgāju apmācību par  GooklClass, bet šobrīd neizmantoju, jo zoom platforma ir skolēniem saprotama jau pierasta.

Kur gūstat iedvesmu, idejas? Vai notiek ar kolēģiem savstarpēja ideju apmaiņa? Kā uzlabojat attālināto mācību procesu?

Gan parunājot ar kolēģiem, domāju pati, lasu un meklēju interneta vietnēs. Ļoti dažādi.

Un kā ir ar līdzsvara atrašanu starp darbu un privāto dzīvi? Mājās strādāt noteikti nav viegli…

Ar līdzsvaru ir ļoti grūti. Ļoti, ļoti grūti. Brīžam šķiet, ka dzīve ir vairs tikai viens darbs, darbs, darbs. Daudz kas tiek darīts uz miega rēķina, diemžēl.

Kā tiek nodrošināts atbalsts un cieņpilna atgriezeniskā saite ar skolēniem par sniegumu attālināto mācību laikā?

Skolēni savus darbus iesūta gan eklasē, gan WhatsApp. Cenšos atbildēt uz epastiem, ja ir nepieciešams ar skaidrojumu, uzmundrinājumu. Zoom stundās pārrunājam neskaidro. Skolēni sūta savus pierakstus, izdarītos uzdevumus.

Un skolēni jau arī ir dažādi, vai ne? Skolēni, kas vienmēr ir iekšā mācību procesā klātienē, arī attālinātajās mācībās ir aktīvi, tiek galā ar uzdevumiem! Ir arī tā saucamie centīgie, kas mēģina virzīties uz priekšu. Un, protams, ir vienaldzīgie, kas bez pamudinājuma, atbalsta, kontroles nav spējīgi patstāvīgi mācīties. Šobrīd izkristalizējas problēmas, kuras jāpārvar gan skolēnam, gan skolotājam, un vai esam spējīgi tikt ar tām galā. Tā ir arī norāde uz to, vai kompetencēs balstītā izglītība būs veiksmīga, jo attālinātās mācībās ir jāpierāda savs briedums pašvadītam darbam. Ar kādām problēmām nākas visbiežāk saskarties?

Netiek laikā iesūtītu darbi; Darbi ir izdarīti ļoti paviršī un norādītās kļūdas netiek izlabotas; Darbi netiek sūtīti regulāri, reizēm netiek darīs nekas.

Vai arī Jums ir tādi piemēri, kas skaidri parāda – ir gandarījums un prieks par atsevišķiem skolēniem, kuri klases ikdienas darbā “it kā pazuda, neizcēlās”, bet šobrīd ir ļoti izteikta pašvadīta mācīšanās – visi darba uzdevumi tiek veikti ar lielu atbildību?

Neesmu pamanījusi, man ir tā, kas darīja tas dara, kas nedarīja nedara un pa vidu ir te ir, te nav.

Kā notiek sadarbība ar vecākiem, rūpējoties par skolēnu snieguma uzlabošanu?

Pašās jaunākajās klasēs attālinātajā mācību procesā nav iespējams iztikt bez vecāku atbalsta un milzīga darba. Kā šo situāciju redzat no malas?

Ik pa reizei, kā audzinātāja, sazinos ar vecākiem. Parasti jau problēmas ir tiem skolēniem, kur vecāki īpaši neiespringst. Ļoti grūti, ja vecāki neiesaistās, īpaši ar atgādinājumu, pamudinājumu, ievirzīšanu. Pamatskolā tas ir ļoti svarīgi, palīdzēt skolēnam saorganizēt savu darbu, plānot, ievērot režīmu un disciplīnu arī šajā attālinātajā mācīšanās procesā.

Vai arī Jums nācās atklāt sev daudz interesanta, ko var izmantot mācību procesā? Piemēram, to, ka bez kādām materiālu mapēm var iztikt, jo atrasts kas jauns, citādāks.

Jā, mēģinu jaunas metodes, bet ļoti noder jau esošās sagataves un materiāli. Dažkārt pameklējot pat savos krājumos var atrast labas lietas, kas piemirsušās 😊

Kā tiek dažādotas pieejas mācību procesam, vai pieslēdzat radošo pieeju? Miniet kādu piemēru!

Grūti pateikt. Vairāk piedomāju pie tā, ko skolēns var veikt mājas apstākļos, kādus pētījumus. Mēģinu optimizēt uzdevumus (vienu, divus, bet ar dziļumu). Strādāju ar uzdevumi.lv;

Nosauciet kādus ieguvumus no attālinātā mācību procesa! (Piemēram, uzlabojas digitālā pratība, un digitālās ierīces vairs nav spēļlietiņa, bet darba instruments, ir iespēja apgūt patstāvīgā darba/ plānošanas iemaņas, būt atbildīgam savu darbu utt.)

Redzi, analizējot darbu rezultātus klasē, ar katru bērnu parunāt nav iespējams. Toties, kaut vai, ierunājot tikai balss ziņu un nosūtot to konkrētam bērnam, skolotājs katram skolēnam norāda, kas viņam jāpārskata un jāpilnveido.

Jāasina prāts, kā panākt, ka bērns izdara to, ko no viņa prasa. Jāpiedomā pie uzdevumu formulēšanas, jāmeklē dažādi rīki. Šis laiks ļauj izmēģināt dažādas metodes, idejas un skatīties, kas strādā, kas nē. Jādomā, kā optimizēt darbu izvērtēšanu un atgriezenisko saiti.

Vai to, ko klātienē skolēns, piepalīdzot skolotāja klātbūtnei, komentāriem un klasesbiedra atbalstam var izpildīt plānotajā laikā, esot vienatnē, ir iespējams paveikt norādītajā laikā? Kā vispār veicas ar darbu izpildi kopumā? Kādi termiņi visbiežāk ir? (līdz noteiktās darbadienas plkst. 17:00?)

Norādītais laiks ir atkarīgs no klases, mazākiem lieku iesūtīt mājasdarbus līdz nākošāi stundai, klasesdarbu parasti līdz 17.00, ja nav bijis zooms, bet pieņemu arī vēlāk, parasti kādu laiciņu vēl pagaidu. Bet termiņus skolēni ievēro ļoti kūtri, savā ziņā es bērnus izlaižu pieļaujot atkāpes, bet no otras puses, ceru, ka izdarīs. Dilemma!

Vai, tā netrūkst. Ir darbi, kurus zinu, ka skolēns to nav rakstījis. Dažkārt pat atsūta ar citu rokrakstu… Man pašai galvenokārt sanāk amizantas situācijas ar zoomiem, tad es jau saucu ātrāk, nekā noteiktais laiks, vai ieeju neīstā saitē un brīnos, kāpēc neviens nepievienojas…

Saņemat daudz atbalsta no skolas administrācijas. Kam gribat pateikt šobrīd lielāko paldies?

Liels paldies direktorei Ilzei un mācību pārzinei Lailai. Kopumā jau ikvienam savam kolēģim par sapratni un atbalstu.

KĀ TO IZJŪT VECĀKI? 

Skolēni atkal mācās attālināti. Protams, tādu situāciju neviens nevarēja nedz paredzēt, nedz iedomāties, tāpēc viegli nav ne pedagogiem, ne viņu audzēkņiem un, protams, arī ne bērnu vecākiem. Dalīties pieredzē aicināju 6.klases audzēkņa mammu Solvitu Adamoviču, kam rudenī skolas gaitas uzsāks arī jaunākais dēls.

Kas ir tās grūtības, kas saistās ar attālinātajām mācībām, un pirmās šobrīd ienāk prātā?

Grūtības, kuras pirmās nāk prātā, ir bērna emociju vadību brīžos, kad pēc pirmā acu uzmetiena nav saprotams uzdevums vai mācību viela. Tas nenotiek bieži, bet, kad tas notiek, tad bērnu ir grūti pierunāt atgriezties pie uzdevuma un to izpildīt.

Vecāku atbalsts bērniem visbiežāk ir nepieciešams uzdevumu izskaidrošanā, palīdzot meklēt informācijas avotus un plānot laiku, kā arī iedrošinot, pārrunājot mācību procesu un bērna pašsajūtu. Kā Jums ar šo veicas?

Tā kā es strādāju no mājām, tad man grūtāk ar šo visu bija pirmajā reizē, kad sākās attālinātais mācību process 2020. gada martā. Tolaik arī mūsu piecgadnieks negāja uz dārziņu un mājās bija haoss. Pirms tam,  bija izveidojies zināms dienas režīms, kad strādāju, kamēr bērni ir skolā / dārziņā. Šobrīd ir daudz labāk, bērns ir kļuvis lielāks, patstāvīgāks, tomēr nereti pieslēdzos un palīdzu izskaidrot mācību vielu. Reizēm tā ir matemātika, literatūra, arī vēsture.

Tāpat arī ir dzirdēts, ka, piemēram, matemātikā vecāki jau sākot no 6.-7. klases nespēj sniegt atbalstu. Es arī, droši vien, nespētu, atzīšu. Kā ar Jums? Bērns pats tiek galā, vai arī Jums nākas atsvaidzināt jau sen aizmirsušās zināšanas?

Man bērns mācās 6. klasē, ir tēmas, kuras saprot ātri, bet ir tēmas, kurās “klikšķis” neatnāk ātri un vajag palīdzēt, paskaidrot. Mēs ģimenē esam iegādājušies Uzvedumi.lv PROF versiju, kur teorijā ļoti labi ir paskaidrota katra tēma. Tas noteikti palīdz atsvaidzināt zināšanas arī mums ar vīru.

Vecāka atbalsts bērna izglītībā, kā jau mēs zinām, nav tikai sēdēšana pie grāmatām un kopīga mācīšanās. Tas nenozīmē, ka es atbalstu savu bērnu tikai, ja viņam paskaidroju un palīdzu izpildīt mājasdarbus. Mums jāparūpējas par bērnu, mājas videi jābūt stabilai, ar normālu emocionālo klimatu. Vai izdodas bērnā uzturēt mācību motivāciju?

Lai arī mums abiem ar vīru ir pāri 30, mēs abi nepārtaukti mācamies, uzlabojam zināšanas dažādās jomās, mācamies online kursos. Dēls ir izaudzis redzot mūs mācāmies, tādēļ mēs saprotam to, kas vajadzīgs viņam, lai pēc iespējas labāk varētu mācīties un apgūt jauno vielu, gan arī viņš saprot mūs, kad mācāmies un mūs nevar traucēt. Piedomāju, protams, arī par ikdienas fiziskajām aktivitātēm, lai bērns spētu atpūtināt acis un prātu no ikdienas ilgās sēdēšanas pie datora.

Tehnoloģiskās problēmas ar internetu, programmatūrām, pat ar iekārtām bija lielai daļai no mums - gan skolotājam, gan skolēniem. Pēc pavasara pieredzes, bijāt gatavi šim, otrajam vilnim?

Jā, bijām gatavi. Pagaidām mums ir tikai viens skolnieks, nākošajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks mazais brālis. Tad būs jāpiedomā vairāk, gan pie telpu sadalījuma, gan tehnikas nodrošinājuma.

Vai Jūsu bērnam izdodas pašam šajā laikā plānot savu laiku, vai tomēr vajadzīga vairāk vai mazāk arī Jūsu iesaiste?

Pirmā attālinātajā procesā, 2020. gada martā, es iesaistījos vairāk gan laika plānošanā, gan prioritāšu noteikšanā. Lai arī es uzraugu, vai darbiņi ir uzrakstīti un nodoti laikā, tomēr tagad dēls pats ļoti labi nosaka prioritātes. Pat, ja viņš reizēm kļūdās, tas arī nekas, jo kā zināms, mēs mācamies tikai no savām kļūdām, tāpēc ļauju viņam pašam uzņemties atbildību par mācībām un termiņiem.

Cik ļoti vispār sanāk iesaistīties mācību procesā Jums kā vecākam? Izdodas arī pašam atklāt ko jaunu?

Es iesaistos teju katru dienu. Priecājos par pieejamajiem mācību resursiem – tavaklase.lv, soma.lv, uzdevumi.lv, letonika.lv, u.c.

Man pašai vecākais dēls ir kautrīgs, un, lai gan vienmēr ir labi mācījies, tagad varu novērtēt pa īstam sava bērna spējas, prasmes un iemaņas.  Saprotu, ka vēl vairāk veltot uzmanību, ir skaidrs arī, kur tiešām piestrādāt. Vai Jums arī tā ir?

Arī es, attālināto mācību laikā labāk iepazīstu savu bērnu, redzu viņu no citas šķautnes. Saprotu viņa mācīšanās stilu, priekšmetus, kuri patīk, kuri nepatīk un kāpēc patīk un kāpēc nepatīk. Man patīk socioloģija, pētīt cilvēku uzvedību dažādās situācijās un vidēs, tādēļ vērot un iepazīt savu dēlu pašreizējā situācijā, man ir liels prieks.

Kā ir ar jauno tehnoloģiju izzināšanu kopā ar bērnu?

Lai arī man datora lietošana nav sveša, pārzinu lielu daļu MS Office, un citas programmas un priecājos, ka šajā tehnoloģiju izmantošanas posmā varam darboties kopā.

Vai novērtējat to, ka bērniem ir iespēja kaut vai vairākas reizes pēc kārtas noskatīties skolotāju atsūtītās prezentācijas, darot to kopā arī ar Jums?

Protams, priecājos gan par ierakstiem, gan par iespēju ierunāt atbildes WhatsApp voice message – it īpaši svešvalodas stundās. Priecājos un atzinīgi vērtēju mūsdienās pieejamo rīku izmantošanu mācību procesā.

Ir vecāki, kas ir priecīgi, jo viņi beidzot redz, par ko ir bērnu ikdiena, ko bērni mācās. Tas vairs nav kaut kas abstrakts un tagad viņi var runāt ar bērniem par mācību saturu un veidojas kopīgas sarunas. Vai arī Jums tādas veidojat? Pārspriežat to, ko bērns konkrētā dienā mācību ietvaros darījis, apguvis, uzzinājis?

Jā, protams, piekrītu! Agrāk skola priekš manis bija kas ne līdz galam saprotams, nezināju, kā mans bērns stundā stādā, lai arī atzīmes bija labas. Tagad, mācoties attālināti, redzu vairāk bērna intereses un talantus, kas palīdz idejās par bērna interešu apzināšanu un attīstīšanu.

Mācību procesā skolotājs tik un tā ir lielākā autoritāte. Dēls vienmēr darīs tā, kā pedagogs ir licis un mācījis, jo viņš galu galā liks vērtējumu. Manuprāt, šobrīd skolotājs ir kā magnēts, kā vienojošs lipeklītis, ap kuru bērni pulcējas, lai uzzinātu ko vairāk par konkrēto mācību priekšmetu un apgūstamo vielu. Šobrīd, vairāk kā nekad, skolotājam pēc iespējas vairāk ir jārada bērnos interese par savu priekšmetu, kā arī jāuzpasē, vai bērni ir klātesoši un saprot mācību tematu. Ja to nedarīs, baidos, ka bērnu uzmanība aizpeldēs citos virzienos un tas, protams, mazinās zināšanu līmeni. 

Kam gribat pateikt šobrīd lielāko paldies?

Pirmais, kas ienāca prātā – gribu pateikt lielu paldies mūsu Mērsraga skolas direktorei Ilzei Indruškevicai, par viņas prasmi saliedēt skolas kolektīvu un par rūpēm par skolēnu labsajūtu. Zinu, ka mūsu direktore daru daudz vairāk, nekā sagaidīts amata ietvaros, lai bērni justos maksimāli labi, paēduši, nodrošināti ar pamattehnoloģijām uzdevumu veikšanai. Paldies arī skolotājiem par sapratni, iecietību un entuziasmu sava priekšmeta pasniegšanā. Un paldies, protams, manam dēlam, kurš pilda savus šā brīža dzīves uzdevumus ar lielu atbildību un centību.

Mērsraga vidusskolas pedagoģes Ilzi Mosu, Sarmīti Lauri, kā arī mammu Solvitu Adamoviču intervēja Inga Hartika, Mērsraga TIC vadītāja

09_02_21 Talsu Vēstis intervijas ar skolotājām un vecāku.jpg

Twitter

 

Aptaujas

Kur ikdienā smeļaties informāciju par notikumiem novadā?
     Rezultāti » 

Reklāma