Paldies Dārtas sauleszaķiem un bērniem par siltajiem svētkiem!
Ģimenes dienai veltītais mazo bērndārznieku koncerts ir izskanējis, atstājot milzīgu saviļņojuma vilni aiz sevis. Vecākiem vienmēr ir prieks un lepnums šādās reizēs redzēt, kā no viņa dažkārt nepaklausīgā, spītīgā un tomēr ļoti, ļoti mīļā bērniņa top īstens mākslinieks, kas ar lielu atbildību dzied, kaut ko stāsta mikrofonā, dejo vai spēlē teātri.
Bez diviem ārkārtīgi dzelteniem Saules zaķiem tas viss noteikti nebūtu izdevies, par ko noteikti jāpateicas allaž atraktīvajai Terēzijai Zondakai un viņas “labajai rokai”- Lilitai Ozolai. Mazo mākslinieku sapņus dziesmā kā vienmēr prata pārvērst arī mūzikas skolotāja Inese Ozollapa, un liels prieks vecākus, pavisam noteikti pārņēma, redzot, ka pat tehniskas ķibeles nespēj “izsist no sliedēm” mazos PII “Dārta” vokālā ansambļa dalībniekus. Un visi tie mazie pirkstiņi un spalgās balstiņas reiz pārtaps lielos skolniekos un interesantos pieaugušajos, kuru skaistākais sākums būs bijis tieši ģimenē, un arī bērnudārzā.
Krāsaino lietussargu fonā mazie “Pīlādzīši” dančus grieza ar vecākiem, ar autobusu pa skatuvi vizinājās “Kastanīši”, neradot nevienu pašu avāriju! Un tad jau arī muzikālajiem “Sprīdīšiem”, kam pašiem bija savs burvis – pasakas par kukulīti radītājs, varēja ķerties pie sava stāsta dāvāšanas vecākiem un vecvecākiem. Bet mīlīgie “Zīļuki” pēc danča griešanas parādīja mums visiem, cik daudz labo darbu gan ikdienā varam darīt visi kopā – ar bērniem… Gan sētu krāsot, gan tētim vīriešu darbos palīdzēt, gan traukus kopā ar mammu mazgāt un vēl un vēl! Noslēguma kopdziesma, patiesībā, nebija pasākuma beigas, jo, lai gan Ģimenes dienas koncerts bija galā, tas atkal bija kā jauna sākums. Un daudz kas sākas ar pārdomām. Šajā reizē par to, cik gan daudz saviem bērniem dodam, un cik daudz viņi atdod mums atpakaļ – caur mīļiem vārdiem, skanīgām dziesmām un vienkāršu apskāvienu.
Žans Žaks Ruso ir teicis – “Mīliet bērnību, atbalstiet spēles, priekus un labestīgos instinktus. Kas gan nav atcerējies šo vecumu, kad uz lūpām bija patstāvīgs smaids un dvēselē miers.”.
Pasmaidiet, samīļojiet!
Inga Hartika (Adrijas un Andretas mamma)