Pirmsskolas izglītības iestāde "Dārta" ziņas

7

BEA 3.lekcija - jautra praktiskā darbošanās ar emocijām

Gribas laikam sākt ar to nopietnāko lekcijas daļu, kurā uzzinājām, kas, patiesībā, ir emocijas, ko tik bieži jaucam ar jūtām. Emociju definīcija gan ir gara un plaša, bet īsumā emocijas var saukt par parādību un cituāciju reālo jēgas atspoguļojumu. Tātad, tas ir tas, ko piedzīvojam vai pārdzīvojam. Emocijas atspoguļojas, attiecīgi, jūtās. Tās atspoguļo vajadzības un palīdz orientēties apkārt notiekošajā.

Savukārt, jūtas ir patstāvīgs pārdzīvojums. Emocijas gan drīzāk gribas saukt vienkārši par atbildes reakciju uz kādu konkrētu situāciju. Un tādu bērnu augšanas procesā ir ārkārtīgi daudz.
Lekcijas laikā varējām ne tikai izrunāt, bet arī apskatīt ekrānā dažādas emocijas, ko psiholoģe, mākslas terapeite Jolanta Plaude izmanto arī darbā ar bērniem ikdienā.
Iedomājieties, kā reaģējat, ja bērns ir dusmīgs, piemēram, veikalā!? Kādas ir mūsu pašu reakcijas tādā brīdī, sabiedriskā vietā? Vai mēģinam bērna uzmanību no dusmām kā novērst, vai varbūt – pārliecinām viņu par to, ka kāds konkrēts pirkums šajā reizē nav nepieciešams. Bet, protams, mēs visi esam tikai cilvēki, un ne vienmēr reaģējam tā, kā grāmatās tiek aprakstīts nodaļās zem nosaukuma “Kā rīkoties PAREIZI” - dažādās dzīves situācijās. Tāpat arī ar bērniem, kuru dzīvē liela nozīme ir ne tikai temperamentam.
Deviņas pamatemocijas (arī prieku, dusmas, bailes, interesi, izbrīnu un ne tikai) izspēlējām arī jautrās, kopīgās rotaļās. Dalījāmies grupās, lai veidotu kopīgas kolāžas. Tas bija patiesi jautri!
Bet vēl jautrāks bija mūsu – māmiņu “Mēmais šovs”, kurā katra no mums varēja iejusties aktrises lomā, atveidojot emocijas vēl interesantākā veidā.
Godīgi? Tas lika mazliet ieskatīties arī bērnu nebeidzamajā fantāziju pasaulē un izdomā. Un, protams, varējām no sirds izsmieties.
Pats galvenais, sapratām, ka emocijas ir bērnam jāmāca nosaukt vārdos, lai viņš tās iemācītos atpazīt. Arī dusmas ir jāsauc vārdā. Tāpat mājās jābūt arī viņa temperamentam atbilstošai videi. Bet mums, vecākiem, jāmācās pieņemt arī bērna negatīvās emocijas, jāmācās viņu mierināt arī tad, kad pašam ir grūti savaldīties. Bet, ja tomēr gadās pašam kļūt dusmīgam, recepte rokā: pārrunājam ar bērnu radušos situāciju, savas jūtas šajā sakarā, mācāmies arī viņam atvainoties, ja pašu reakcija nav bijusi īsti pamatota. Tātad, pastāstam bērnam par savām jūtām!
Psiholoģe dalījās arī padomos, kas bērniem var palīdzēt pārvarēt negatīvās emocijas:
varam rādīt kopā dusmas spogulim
dusmas varam uzzīmēt, izveidot no plastilīna. Te jāatceras, ka melnā krāsa bērna darbos ne vienmēr liecina par kaut ko sliktu. Katrs bērns krāsas redz un uztver citādāk!
varam izveidot kolāžu par dusmām, lai izietu cauri negatīvajām emocijām
Mēs, māmiņas, varējām izmēģināt, kā tas strādā dzīvē, un ziniet, mums radās patiešām feins, pozitīvs, kopīgs piedzīvojums!
Tāpat uzzinājām arī daudz noderīga par grāmatām, kas arī mums var kļūt par rokasgrāmatām - “Stāsti bērna dvēselei”, un psihologu vidū iecienīto “Kā cāļa zupa dvēselei”. Kopīgi klausījāmies pasakas, lai nobeigumā izlobītu no tām atziņas, kas viegli uztveramas arī bērniem pirmsskolas vecumā.
Psiholoģe ieteica ne tikai cītīgi pārlasīt līdzi dotos izdales materiālus, bet arī ieskatīties www.mazoekspertuskola.lv, kur ir dažādi uzdevumi bērniem! Ieskatieties, dalieties iespaidos arī jūs!

Bet mūsu komanda nu ķeras pie mājasdarbu pildīšanas!
Uz tikšanos nākošajā otrdienā, plkst.17:30!

Inga Dzērve

Twitter

 

Aptaujas

Vai Jums patīk jaunās mājas lapas dizains un funkcionalitāte?
     Rezultāti » 

Reklāma