Pirmsskolas izglītības iestāde "Dārta" ziņas

Lekcijas sākumā izrunājām mazliet pagājušā reizē iesākto, lai četros temperamenta veidos atrastu savus bērnus.

Holēriķi ir aktīvi bērni, viņi mēdz ātri aizsvilties, tāpat viņi ātri nomierinās, un daudz ko mēdz panākt ar draudēšanu, bet – viņiem ir ārkārtīgi daudz ideju, ko īstenot.

Savukārt, melanholiķi ir maigi un jūtīgi bērni, viņi ir laipni, līdzjūtīgi. Jebkurš notikums šādus bērnus spēcīgi ietekmē, tāpēc jāuzmanās, lai bērns nekļūst noslēgts sevī.

Sangvīniķi ir izteikti komunikabli, aktīvi, kustīgi, ar līdera iezīmēm, bet enerģijas viņiem ne vienmēr pietiek, tāpēc bez dienas režīma, šādus bērnus audzinot, neiztikt. Viņi mēdz būt arī vieglprātīgi, bezrūpīgi, kas piedienas ikvienam bērnam.

Bet flegmatiķi vairāk redz negatīvo, nekā pozitīvo. Toties tādi bērni vairāk prot saglabāt mieru dažādās ikdienas situācijās. Lai bērns ātrāk kustētos, jo – nav noslēpums, ka flegmatiķi ir lēnāki; par kliegšanu kā pamudinājumu vecāki var aizmirst.

 

Kas ir piesaiste?

Piesaiste ir attiecību tuvība, ko bērniņš vēlas saņemt no vecākiem un to spēj dot, veidot kopīgi. Savukārt, emocionālā saikne, ko nereti jauc ar piesaisti, ir spontānas mīlestības jūtas, ko māte it kā izjūt pret bērniņu uzreiz pēc viņa dzimšanas kā mīlestību.

 

Veidojot kontaktu, saskarsmi ar savu bērnu, jāatceras, kā vecāki veidojuši ar mums pašiem kontaktu. Te nu katram jāatzīst, ka daudzējādā ziņā kopējam savu vecāku uzvedību, ieradumus un arī kļūdas. Tāpēc ir vērts aizdomāties par to, kā tieši jūsu (abu bērna vecāku) attiecības pašiem ar saviem vecākiem ietekmē jūsu pašreizējās attiecības ar savu bērnu.

 

ATCERIETIES:

• Mēs bērnam varam pateikt savu viedokli, bet bērns ir jāuzklausa vienmēr.
• Pirmā piesaiste, nenoliedzami, bērnam izveidojas ar māmiņu.
• Jāiemācās atzīt – katra cilvēka personību ir ietekmējuši mūsu vecāki, ar laiku tikai nāk katram sava dzīvesziņa, gudrība un personīgā pieredze, kā arī laika gaitā iegūtās zināšanas
• Piesaistes stils tiek pārmantots no vecākiem.
• Bērnu klātbūtnē strīdēties nedrīkst. Strīdus jāatstāj uz laiku, kad bērni guļ, vai arī jārod iespēja izrunāties ārpus mājas.

 

Piesaistei ir liela nozīme, ja domājam par bērna nākotni:

• bērns, pateicoties tai, vieglāk iemācās veidot attiecības ar vienaudžiem un pieaugušajiem
• bērns iemācās risināt problēmas
• bērns iemācās objektīvi uztvert informāciju
• piesaistes veids nosaka to, kādi uzskati bērnā veidojas
• no piesaistes ir atkarīgs tas, kā bērns reaģē uz notikumiem savā dzīvē. Tāpat no tās ir atkarīgs arī tas, kā bērns uztver negatīvās situācijas

 

Arī šajā reizē bijām aptuveni tajā pašā vecāku – pedagogu sastāvā, un kopīgi izrunājām arī par to, kādus audzināšanas principus izvēlēties, veidojot drošu piesaisti.

 

Tikām arī pie izdales materiāliem, kuros uzskatāmi atveidota bērna piesaistes attīstība ar tabulas palīdzību. Izrunājām arī, kā palīdzēt bērnam palīdzēt šķiršanos, piemēram, reizēs, kad viņš nevēlas doties uz bērnudārzu.

 

Svarīgi ir atcerēties, ka bērnu pozitīvai, labākai uzvedībai visvieglāk motivēt ar mūsu pašu pozitīvo attieksmi, padomājot arī par apbalvojumiem, kam noteikti nav jābūt lieliem.

 

Mēs visi esam cilvēki, un visi mēdzam dusmoties, tāpat arī bērni, tāpēc ir būtiski iemācīt bērnam, kā rīkoties, kad viņam uznāk dusmas, jo emocijām ir jābūt, bet ar tām ir jāprot sadzīvot.

 

Ļoti daudz dalījāmies katra savā personīgajā pieredzē, gūstot aizvien jaunas atziņas un atklājumus gan par sevi, gan par saviem bērniem, gan arī par saviem vecākiem.

 

Noslēgumā gribas teikt to pašu, ko psiholoģes prezentācijas beigās varēja lasīt ekrānā: ”Izjūtiet prieku par saviem bērniem!”

 

                                                                                                                                Inga Dzērve