Pirmsskolas izglītības iestāde "Dārta" ziņas

19

“Pīlādzīšu”- pelēnu Ziemassvētki nosvinēti

Vai tu zini, kas ir Ziemassvētki? Hmm, tas ir tad, kad mammīte un tētis samīļo cieši, cieši... Tas ir tad, kad Rūķītis pieklauvē pie loga un pasmaida.. Vai varbūt tad, kad gaisā jūti kādu īpašu smaržu! Kas gan tā ir par smaržu? To pastāstīt un sajust aicināja pati senākā PII “Dārtas” Pelīte! Gluži kā no Margaritas Stārastes pasaku – bilžu grāmatas izkāpusi tā klusi, papīra sniedziņam zem kājām čaukstot ienāca skaistā, izrotātā telpā. Un te jau viņi bija – mazo pelīšu vecāki, tik skaisti sapucējušies, tik skaisti izrotātā, siltā peļu aliņā!

Pelīte iesāka savu skaisto Ziemassvētku stāstu.. Tas nācis pār sniegotiem kalniem, tas šāvies cauri smaržīgam priežu mežam, līdz nonācis te! Stāsts kļuva klusāks. Nē, nē – tas nebaidījās no priekšā stāvošiem Ziemassvētkiem! Tas klusi gaidīja mazās pelītes atnākam! Kā jautrā dancī tās ietipināja alā kopā ar audzinātāju Sindiju. Arī audzinātājai īpaša loma – jāpulcē svinīgi saģērbtās, lielās un mazās pelītes, lai kopīgi var mesties svētku priekos, kas sākušies ar deju!
Bet, kas gan būtu deja bez skaista pavadījuma? Un jā, te bija arī viņš – dažādu mūzikas skaņu apņemts, Pavadījums skraidīja pa visu telpu, iečukstot kustību prieku katrā svētku dalībniekā! Par to īpašu paldies gribas teikt mūzikas skolotājai Inesei, jo tieši viņa to Pavadījumu trenkāja, atgādinot viņam par viņa īpašajiem svētku pienākumiem!
Kad pirmā deja nodejota, jāķeras pie drošākiem, trokšņainākiem instrumentiem! Vai jūtat gaisā Ziemassvētku smaržu? Vēl ne! Jārībina bungas, un vislabāk tas izdodas tieši ņiprajiem, stiprajiem pelēniem! Bet lielā Pelīte kopā ar audzinātāju Sindiju un pelīšu auklīti uzmana, lai katrs svētku gaviļnieks tiek pie sava bungošanas prieka. Un tika taču visiem!
Nu kā lai to Ziemassvētku smaržu pasauc? Gan ar deju, gan ar bungām mēģināts... Varbūt ar grabulīšiem? Jā, jā! Metāmies īstā grabulīšu virpulī, gluži kā mazie cilvēkbērni pirmajos dzīves mēnešos, kad grabulīša skaņa nereti ir viena no biežāk dzirdētajām skaņām. Pelītes grabina, grabina, cik spēka, bet kā nenāk, tā nenāk tā Ziemassvētku smarža! Nu kur gan šī kavējas? Varbūt noslēpusies zem segas, palaidne! Jāmetas skatīties! Bet nē, tur mazmazītiņas pelītes, vēl mazākas par “Pīlādzīšu” pelītēm. Tās grib, lai tām padzied, lai miegā ieaijā..
Kamēr Ziemassvētku smarža staigā apkārt pa pasauli un pie mūsu durvīm vēl neklauvē, mēs mācījāmies radīt paši savu gaismiņu! Mazās pelītes ķērās pie sniegbaltiem diegiem un smaržīga bišu vaska. Pirkstiņu veiklībai te liela nozīme.. Un Rūķītis jau gar logu staigā, kā pārbaudīdams, vai viss mazajām pelītēm izdodas no tiesas. Un izdodas jau ar'! Šo svecīti glabāsim jo īpaši – ar sirsnību, mīļumu un labām atmiņām par kopīgo piedzīvojumu, lai gan – arī tas vēl nav viss!
 “Murr, murrr! Ņauuuu! Vai ciemiņus gaidījāt?” mazo pelīšu aliņā ienāk kāds ciemiņš. Kaķītis! Ko gan tas atnesis? Vai mazās pelītes tiks ķertas ciet? Neuzminējāt, mīļie! Mazajām pelītēm cienastiņš svētkos tiek nests.
Un te jau telpā ienāk līdz ar Kaķīti arī Ziemassvētku smarža... Pavisam svaiga, pa vietējiem mežiem izstaigājusies... Ko tā mums atgādina? Piparkūkas!
Piparkūku dancis nodejots, nu ir vēl kas paveicams!
Mazajām pelītēm kopā ar mammām un tētiem tika kāds īpašs uzdevums: nē, Ziemassvētku smarža nebija jāķer un jāslēpj maisā, Kaķīša atnestais cienastiņš bija jāizrotā! Katrs te ķērās pie īpaši garšīgas krāsas, kas patiesi bija arī ēdama: mazi kraukšķīši, skaistas sirsniņas un kas tik ne!
 “Tuk, tuk, tuk!”, “Tuk, tuk, tuk!”... “Bērni, kas tur klauvē?”- jautā vissenākā Pelīte no visām pasaules pelītēm. Kas gan cits? Ziemassvētku Rūķītis nāk ar dāvanu maisu! Kā mēs viņu visi gaidījām – no paša vakariņa, līdz pašam rītiņam!
Un kas tajā sārtajā, lielajā dāvanu maisā slēpjas? Vai dāvanas? Jā, kāda liela, liela, sniegbalta dāvana! Nē, neuzminējāt, tā nav Sniegbaltīte... Tās ir daudz, daudz pūkainas pikas! Mazās pelītes un lielās peles, kopā ar audzinātāju Sindiju, auklīti un senāko Pelīti no visām pasaules pelēm varēja baudīt īstu sniega kauju!
Kad sniega pikas salasītas, mazās pelītes jau sirsniņām trīcot pulcējas ap Ziemassvētku Rūķīti. Vai viņš nav ko aizmirsis šodien? Kā nu ne?! Kur dāvanu maiss? Jāsteidz meklēt! Un, kad tas beidzot atrasts, tad katram tiek pa gardam un  krāsojamam priekam! Tieši tā, jo šogad mazās “Pīlādzīšu” pelītes dāvanās saņēma ne vien vecāku sarūpētus našķīšus, bet arī īpašas krāsojamās grāmatiņas ar uzlīmītēm. Lai rociņu veiklība, valdot pār zīmulīšiem tiek trenēta!
Bet ar to jau Ziemassvētku stāsts vēl nav galā, jāteic paldies ir ne vien Rūķītim, bet arī senākajai Pelītei no visām pasaules pelēm, kā arī auklītei un audzinātājai, un īpašs sveiciens jāsūta arī mazajai dāmai Enijai, kas drīz zinību kalnus gāzīs jau citā pirmsskolas izglītības iestādē. Bet mēs zinām, viņa mūsu noteikti neaizmirsīs!
Konfekšu papīriņiem čaukstot, ar pašu sarūpētu cienastu mielojās arī vecāki, kas kopā ar bērniem nu varēja atpūsties no jautriem dančiem, lai ieturētu gardu pauzīti.
Mums kopā izdevās notvert ne tikai Ziemassvētku smaržu, bet arī Ziemassvētku sajūtu, jo tika piepildīts pats galvenais – mēs bijām kopā ar tiem, ko mīlam visvairāk un paši sev ļāvām mazliet atgriezties bērnībā, caur pasakām, caur dziesmām, dejām un rotaļām.
Uz atvadām gribas teikt Kārļa Skalbes vārdiem - “Ziemassvētkos mums ir tikai tik daudz īsta prieka, cik daudz mēs varam nolasīt no ielīksmotām bērnu acīm un sejām.”

Lai Jums silti, priecīgi un paldies par kopā būšanu!
 
 
                                                                        Inga Dzērve- Adrijas un  Andretas  mamma

Twitter

 

Aptaujas

Vai Jums patīk jaunās mājas lapas dizains un funkcionalitāte?
     Rezultāti » 

Reklāma