Izglītības ziņas

11

Pildot mazas skolas lielo uzdevumu

Šogad Mērsraga vidusskolā mācības uzsācis 151 skolēns. Vidusskolā mācās 33 audzēkņi, bet 12. klasē — septiņi tāpat kā pērn.

Priekšlikumi likvidēt vidusskolas klases te izskan, te pieklust jau 20 gadu garumā, taču paši mērsradznieki ne mirkli nešaubās, ka skolai jābūt. Tāda ir gan bijušās, gan esošās domes vadības pārliecība.
Tuvākās vidusskolas atrodas
Rojā un Engurē — apmēram 30 kilometru attālumā. Ja skola būtu jāapmeklē Talsos vai Tukumā, nāktos mērot 50 kilometrus. Mērsraga vidusskolas direktore Ilze Indruškeviča uzskata, ka ceļā pavadīto laiku daudz lietderīgāk izmantot, apmeklējot interešu izglītības nodarbības vai citādi pilnveidojot savas zināšanas. Izglītības iestādē patlaban uz pilnu slodzi strādā 26 pedagogi, tostarp interešu pulciņu skolotāji. Direktore vairākkārt apliecina, ka lepojas gan ar skolas pedagogiem, gan audzēkņiem un absolventiem.
«Neapšaubāmi, tā ir pašu pedagogu izvēle strādāt mazā lauku skolā, kas ne vienmēr ir veiksmīgākā viņu karjerai. Priecē, ka viņi izvēlējušies strādāt Mērsraga vidusskolā un meklē risinājumus gan savai, gan audzēkņu izaugsmei, atsakoties no darba piedāvājumiem lielākās skolās,» novērtē direktore.
Kaut arī vidējie statistikas rādītāji liek šaubīties par mazo skolu spēju nodrošināt augstu mācību kvalitāti, pagājušā gada centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka mērsradzniekiem to pārmest nevar. Jā, matemātika daudziem sagādā galvassāpes, taču rezultāti daudz neatšķiras no vidējiem valstī. Savukārt latviešu un angļu valodas eksāmenu rezultāti pārspēj vidējo aritmētisko, piemēram, angļu valodā vidējais rādītājs valstī bija 59,7%, bet Mērsraga vidusskolā — 66,12%.
Tomēr I. Indruškeviča norāda — eksāmenu rezultāti nav vienīgais raksturlielums, kas liecina par izglītības kvalitāti un skolēnu panākumiem nākotnē. «Mazās, proti, lauku skolas nav izlases skolas. Šeit mācās izglītojamie, kuri dzīvo attiecīgajā reģionā, tāpēc rezultāti vienmēr atšķirsies no lielajām skolām. Otrkārt, arī mazās skolās ir talantīgi un spējīgi skolēni. Ne vienmēr izglītības kvalitāte, ko apliecina centralizēties eksāmeni, norāda uz skolēnu personības stiprajām pusēm un izaugsmi. Tie ir skaitļi, kas reizēm neko neizsaka. Iepriekšējā mācību gadā visi dzirdējām par informācijas noplūdi valsts pārbaudes darbā, un ļoti labi zinām, ka visvairāk tā skāra lielās skolas. Būtu svarīgi pētīt arī absolventu tālākās gaitas un sasniegumus piecu, desmit un 20 gadu laikā. Tad mēs varētu izdarīt secinājumus par to, kāds ir katras skolas pienesums Latvijai,» viņa uzskata. Pirms diviem gadiem apkopota informācija par skolas absolventiem un secināts — 85 līdz 90 procenti dzīvo un strādā Latvijā.
Raugoties nākotnē,
nevar noliegt, ka bērnu skaits nekļūst lielāks un arī turpmāk vidusskolā varētu būt klases, kur mācās mazāk kā desmit skolēnu. I. Indruškeviča bilst, ka šāda situācija atkārtojas cikliski un nebūt nav uzskatāma par pēdējo gadu tendenci. Savulaik spriests par vidusskolas likvidēšanu un skolēnu novirzīšanu uz Engures, Rojas, Vandzenes vai Nurmes (jā, arī šāda iecere bijusi) vidusskolu. Tomēr Mērsragā skolas durvis vienmēr palikušas atvērtas, un direktore cer, ka tas nemainīsies.
«Līdz šim pašvaldība skolu finansiāli ļoti atbalstījusi, un ceru, ka tā būs arī turpmāk. Ir svarīgi saglabāt iespēju skolai augt dažādos virzienos — gan papildinot mācību līdzekļu bāzi, gan būvējot sporta zāli. Protams, priecāsimies, ja finansiāli tiks atbalstīti arī mūsu pedagogi, īpaši, ja ministrija pieņems lēmumu neatvērt vidusskolas klases. Pēc manām domām, tikai pašvaldība kā skolas dibinātāja ir tiesīga izdarīt izvēli, kam notikt ar skolu.
Runājot par skolēnu piesaisti no citiem novadiem, skumji, ka esošajā situācijā bērni kļuvuši par lietu, par ko cīnās naudas dēļ. Manuprāt, šajā finansiālajā juku laikā aizmirstam par garīgām vērtībām, cieņu un toleranci citam pret citu. Man personīgi negribas izmest āķus, ar kā palīdzību mākslīgi ķert citu novadu skolēnus. Skolai jāstrādā labi, ar atdevi un jārada brīnišķīga vide un pēc iespējas labāka mācību kvalitāte ikvienam skolēnam. Izvēli par mācībām vienā vai otrā izglītības iestādē izdarīs paši skolēni un viņu vecāki,» pauž Ilze Indruškeviča.
AVOTS: Talsu Vēstis

Twitter

 

Aptaujas

Vai Jums patīk jaunās mājas lapas dizains un funkcionalitāte?
     Rezultāti » 

Reklāma